Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Adekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.maija numurā lasi:

Statistika

Investoru piesaiste palikusi nemainīga

Intervija

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija. Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” Rīgas nodaļas vadītājs Ingārs Daibe

Tēma

Arodskolas absolvents saņem vairāk nekā zinātņu doktors

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?

Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, apliecināja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.

Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Latvijas Universitātes (LU) fonds no uzņēmuma "MikroTik" saņēmis ziedojumu viena miljona eiro apmērā Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pārstāvēto zinātņu nozaru atbalstam, informē LU.

Uzņēmums ir LU fonda mecenāts jau kopš 2011.gada, sniedzot atbalstu studentu stipendijām, kā arī finansējot nozīmīgus pētniecības projektus un pētnieku darbu, tai skaitā iekārtu iegādi.

LU platīna mecenāts līdz šim ir atbalstījis stipendijas septiņiem topošajiem fizikas skolotājiem, 34 doktoranti ir saņēmuši atbalstu trīs gadu garumā augstvērtīgu promocijas darbu izstrādei eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, 29 izcilības stipendijas saņēmuši topošie bioinformātikas speciālisti, kas specializējas bioinformātikas un molekulārās bioloģijas virzienā.

Atbalsts tiek nodrošināts arī pētniekiem, dodot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Līdz šim ir atbalstīti 127 pētniecības projekti.

Izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji un pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa.

Viņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot kaitējumu tiem uzņēmumiem, kuri eksportu uz šo valsti pārtraukuši. Vienlaikus tirdznieciskos darījumus ar sankciju neskartām precēm Krievijā joprojām veic daudzu valstu kompānijas.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis atgādina, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudzu produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, kaimiņvalsts tirgū, daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV kompānijas joprojām turpina eksporta – importa darījumus ar Krieviju.

Tendenciozs kaitējums biznesam 

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus...

"Tas nebūt nav vienkārši, jo bankas Latvijā ļoti skrupulozi pārbauda un kontrolē naudas plūsmas gan uz, gan arī no Krievijas un Baltkrievijas, un izslēdz jebkādas iespējas maksājumiem ar sankcionētie subjektiem, precēm un pakalpojumiem. Bez tam jārēķinās, ka bez ES sankcijām tiek skatīti arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankciju saraksti," uz jautājumu, cik grūti ir strādāt ar Krievijas un Baltkrievijas darījumu partneriem ar precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos un par to veikt attiecīgus norēķinus, atbild E. Voļskis. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī – jūnijā rāda, ka tā kopējais apjoms ir 562.18 milj. eiro, savukārt importa vērtība šajā pašā laikā bija 321.37 milj. eiro.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Bīstams precedents

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka tas ir "prātam neatverami, kā var Latvijas valsts iestādes, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju — uzņēmēju – naudas, var atļauties publiskot kaut kādu informāciju, kura kā bumerangs sit pa šiem ražotājiem! Tieši šādu efektu radīja Latvijas eksportētāju, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, saraksta publiskošana. Jo īpaši sāpīgi, ja ļoti daudzi uzņēmēji šo eksporta virzienu jau pērn arī ir slēguši. Nezinu, vai tiešām valsts institūcijas un to vadība, kura publisko attiecīgos datus, darbojās konkurentu vai kādas valsts interesēs, bet fakts, ka uzņēmēji milzīgā steigā dabūja sniegt paskaidrojumus kredītiestādēm, kuras apkalpo šo uzņēmumu kontus. Un kur tad vēl izskaidrojošais darbs — taisnošanās – darījumu partneriem ārzemēs un pat Latvijā, ka 2022. gadā vēl pirms Krievijas invāzijas patiešām sūtījām uz šo valsti, bet jau pērnvasar šī nodarbe pilnībā ir pārtraukta. Un cik resursu ir jāiegulda, lai potenciālais pircējs sadzirdētu šo ražotāju vēstījumu, tam noticētu un neizvairītos pirkt tā izstrādājumus! Vienlaikus ir jautājums, kāpēc tad tās pašas iestādes pēc eksportētāju saraksta analoģijas nepubliskoja uzņēmumu sarakstu, kuri 2022. un arī 2023. gadā importē preces no Krievijas? To nevar saukt par darbību, kas atbalsta ražotājus un eksportu, tieši pretēji. Kurā citā valstī vēl kaut kas tamlīdzīgs pieredzēts, ka valsts iestāde zāģē zaru, uz kura pati sēž?! Diemžēl šis ir kārtējais gadījums, kad vietā ir jautājums, kā interesēs strādā valsts iestādes un kas tajās īsti notiek, par ko tad saņem algu? Katram lēmumam, darbībai ir savs darītājs, kam ir vārds un uzvārds. Ja uzņēmējs kļūdās, viņu atrod un soda ar reālu naudu, tāpēc loģiski būtu, ja ar sava personīgā maka saturu atbildētu arī valsts iestādēs strādājošie, kuri, nedomājot par sekām, sagatavoja un publiskoja šādu eksportētāju sarakstu".

Visu rakstu un datus par ES valstu eksportu un importu ar Krieviju lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Aizklāti balsojot, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulce ar 127 no 133 balsīm LZA prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja akadēmiķi profesoru Dr.habil.chem. Ivaru Kalviņu.

Par LZA ģenerālsekretāri atkārtoti tika ievēlēta akadēmiķe Baiba Rivža. LZA viceprezidenta amatā tika ievēlēts akadēmiķis Donats Erts. Akadēmiķis Modris Greitāns darbu turpinās LZA ārlietu sekretāra amatā, bet LZA Fonda priekšsēdētāja amatu saglabās akadēmiķis Bruno Andersons.

Uzrunājot pilnsapulci, LZA prezidents Ivars Kalviņš norādīja: "Akadēmijas nākamās vadības viens no pirmajiem uzdevumiem būs turpināt līdzšinējās LZA vadības pūliņus rast risinājumu, kā nodrošināt tādu LZA saimniecisko darbību, kas neģenerētu mums zaudējumus. Mums visiem kopā būs jādomā un jālemj par to, kādas izmaiņas LZA stratēģijā un, iespējams, arī Statūtos noteiktajā struktūrā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas Zinātņu akadēmijas ilgtspēju."

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Latvijai turpmākās ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un arī sociālās sistēmas uzturēšanai nākamajā piecgadē būs nepieciešami vismaz papildu 100 000 viesstrādnieku, jo ik gadu kopš šī gadsimta sākuma darba tirgū ienāk mazāk darbspējīgo cilvēku, nekā to pamet.

"Tā ir skaudra realitāte, ka ik gadu Latvijā nomirst vairāk nekā piedzimst, to vēl paspilgtina emigrācija, kā rezultātā iedzīvotāju skaits atkarībā no gada sarūk par 15 000 līdz 20 000, tādējādi sarūk ne tikai potenciālo preču un pakalpojumu patērētāju skaits, bet arī potenciālo darbinieku skaits," situāciju skaidro ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

Viņš, rakstot disertāciju, ir analizējis vairākus iespējamos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības scenārijus un modelējis tās nākotnes situāciju caur Latvijas un Eiropas Savienības sociālekonomisko procesu pārmaiņu prizmu. „Faktiski laikā no 2025. līdz 2030. gadam darba spēka deficīts sāks straujāk pieaugt, un tā ietekmē Latvijai kopumā būs nepieciešams piesaistīt un integrēt darba tirgū un pilnvērtīgā nodokļu likumdošanas ietvarā aptuveni papildu 100 000 viesstrādnieku — vidēji ik gadu ap 20 000,” secina E. Voļskis.

Vislielākie mediānie vidējie ienākumi no visiem profesionālo izglītības iestāžu 2018. gada absolventiem 2021. gadā bija Valsts policijas koledžas (1393 eiro mēnesī) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (1373 eiro mēnesī) beidzējiem.

Šogad, piesakoties brīvprātīgi Latvijas armijā, 18-19 gadus veca jaunieša mēneša ienākumi būs lielāki par tiem, kurus trīs gadus pēc absolvēšanas saņem Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Nacionālās Mākslu vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vidējais absolvents.

Turpinot apskatu par profesionālās izglītības mācību iestāžu rezultātiem, ir jāatgādina, ka Dienas Biznesā daudzu izglītības publikāciju mērķis ir informēt lasītājus par tiem riskiem un iespējām (nodarbinātība, algas lielums, bezdarba līmenis u.c.), kas var palīdzēt ikvienai ģimenei un ikvienam apmācāmajam izvēlēties mācību iestādi ar vai bez mācību maksas.