Izārstēs vēzi pēdējā stadijā, atbrīvos no dēmoniem un «bezlaulības vainaga», palīdzēs kļūt par miljonāru: šādus un līdzīgus pakalpojumus piedāvā plaši reklamētais Durgas templis.

Lai pārbaudītu, ar kādiem paņēmieniem notiek atbrīvošanās no dēmonu varas, izdevums Sestdiena veica eksperimentu un pierakstījās uz «vēdisko tumsas spēku izdzīšanas rituālu».

Par līdzdalību rituālā, protams, bija jāmaksā - tie bijuši 50 lati, turklāt nepieciešams iegādāties vēl dažādus palīglīdzekļus. Viens no tiem ir «prāta atslēgšanai» domātais dzēriens, kas pasākuma dalībniekiem jāiedzer pirms rituāla sākuma.

Lielāko daļu rituāla aizņem ritmiskas kustības elektroniskās deju mūzikas un «smagā metāla» ritmā, izkliedzot dažādus

saukļus, piemēram, «Durga, Durga!».

Dažas nedēļas pirms spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normas, kas atļauj dzīvnieku rituālo kaušanu, Polijas konstitucionālā tiesa atzinusi, ka tā ir nelikumīga.

Tomēr Polijas valdība norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normām šādas kaušanas praktizēšana ir atļauta.

Polijā ir nelielas musulmaņu un jūdaistu kopienas, kas izmanto metodi, kad dzīvnieki pirms kaušanas netiek apdullināti, vēsta BBC. Patlaban Polijai līdz gada beigām ir jāizlemj vai valsts atteiksies ieviest jaunās ES likumdošanas normas, kas savienībā atļauj šādas tiesību normas.

Jaunās ES likumdošanas normas gaisinās visas šaubas par rituālās kaušanas likumību, iepriekš pavēstīja Polijas lauksaimniecības ministrs Staņislavs Kalemba. Patlaban Polija 17 kautuvēm izdevusi speciālas licences, kas ļauj tām nodarboties ar rituālo dzīvnieku kaušanu. Patlaban vienīgā ES valsts, kas aizliegusi dzīvnieku rituālo kaušanu ir Zviedrija.

Izmaiņas likumdošanā par dzīvnieku kaušanu saskaņā ar reliģiskajām metodēm sniegtu Latvijas uzņēmējiem plašākas iespējas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu ļautu eksportēt ārpus Latvijas, turklāt tas arī nodrošinātu Latvijas gaļas ražotāju konkurētspēju citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, jo daudzu ES valstu likumdošana ļauj šādu dzīvnieku kaušanu pārtikas ieguvei bez iepriekšējas apdullināšanas, ja tas notiek saskaņā ar ebreju, vai musulmaņu reliģijā paredzētajām kaušanas prasībām.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabīgā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka pieņemot šos grozījumus tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām.»

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Eksports Uzņēmumiem jākļūst agresīvākiem, jāizmanto Lietuvas tirgus eksporta attīstībai. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas datiem, eksporta apjoms uz Lietuvu 2008. gadā kopumā bija lielākais pārējo valstu vidū. Tomēr tirdzniecības bilance ar Lietuvu no Latvijas viedokļa bija un joprojām ir negatīva, kas nozīmē, ka lietuvieši ir aktīvāki nekā latvieši.

Lai gan kritumu piedzīvo vai visas pamata nozares abās valstīs, tomēr ir saglabājušās iespējas Latvijas uzņēmumiem sākt vai turpināt attīstīt eksportu uz tuvāko tirgu - Lietuvu. Tādu pārliecību intervijā Db pauda Latvijas Tirdzniecības palātas Lietuvā vadītājs Andrejs Fraimanis, kurš vienlaikus ir valdes priekšsēdētājs SIA Lango.

Palātu Lietuvā 2005. gadā izveidoja iepriekšējais Latvijas vēstnieks Lietuvā Armands Gūtmanis. Palāta, kurā biedru skaits tuvojas 37 Latvijas uzņēmumiem (pamatā savās nozarēs vieni no lielākajiem uzņēmumiem), izveidota ar mērķi veicināt biznesa iespējas starp Latviju un Lietuvu, kā arī atbalstīt Latvijas uzņēmējus, veicināt Latvijas eksportu.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL).Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.

Darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju (bilances aktīvu un pasīvu attiecību).

No 2010. gada 1. novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji informējuši, ka iepriekšējais MNL (pirms 2010. gada 1. novembra) radīja virkni problēmu, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).

Kā visur citur pasaulē, tā arī Eiropā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgai un nekaitīgai pārtikai. Daudzi cilvēki sāk aizdomāties par to, kāda veida pārtiku ir iespējams iegādāties veikalos. Kāda veida konservanti un ģenētiski modificētie komponenti tiek pievienoti pārtikas produktiem.

Ņemot vērā šīs situācijas nopietnību, lielu nozīmi iegūst HALAL produkti – kā produkti, kas sagatavoti dabīgā ceļā. Jāpiebilst, ka HALAL produktiem ir ne tikai reliģiska nozīme, bet arī atbilstība mūsdienu ekoloģiskajām prasībām.

HALAL gaļā nav kaitīgo vielu un „baiļu hormona”, kas rodas dzīvniekā, tradicionālās kaušanas laikā. Parasti tuvojoties kaušanas ceham, dzīvnieks jau no tālienes sajūt asiņu un nāves smaku. Šī baiļu sajūta satricina visu dzīvnieka hormonālo sistēmu un asinīs izdalās tik daudz adrenalīna un citu kaitīgu vielu, ka gaļa faktiski ir saindēta un, ja laicīgi nenolaiž asinis, tā nav lietojama pārtikā.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Tiek meklēti jauni risinājumi, kā novērst tās problēmas, kas šobrīd ir Latgalē, šorīt intervijā Latvijas radio sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).

Valdības grupa E. Sprūdža vadībā ir izstrādājusi Latgales attīstības plānu un otrdien to iesniegs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Latgales attīstības plāna izstrāde tika iekļauta valdības rīcības plānā, lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā.

Jautāts, kas varētu glābt Latgali un tai palīdzēt, ministrs norādīja: «Esam izvēlējušies necensties pārveidot Latgali ar radikāliem priekšlikumiem no Rīgas puses, bet apkopot tās idejas, kas Latgalē jau ir.» Šobrīd darba grupa esot saņēmusi daudzus priekšlikumus gan no nevalstiskajām organizācijām, gan uzņēmumiem, gan individuālām personām.

Par spīti dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestiem, Saeima pēc kaismīgām debatēm steidzamības kārtā pieņēmusi Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas atļaus dzīvniekus nokaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām, tādejādi bruģējot ceļu Tautas partijas biedra biznesam.

Atļauj reliģisko kaušanuLīdz šim lauksaimniecības dzīvniekus Latvijā varēja nokaut tikai pēc apdullināšanas, vienīgais izņēmums bija galējas nepieciešamas gadījumi, kā arī gadījumi, kad dzīvnieks jānokauj, jo iespējama nobeigšanās traumas vai slimības dēļ.

Reliģiskās kaušanas aizstāvji uzsver, ka Latvija līdz šim bija viena no četrām ES dalībvalstīm, kur nebija atļauta lopu kaušana saskaņā ar reliģiskām tradīcijām, turklāt šāda aizlieguma atcelšana pavērs Latvijas uzņēmējiem iespējas eksportēt gaļu uz valstīm, kurās ir lielas musulmaņu un ebreju kopienas.

Reliģiski kaut liellopus un aitas varēs veikt tikai šim nolūkam atzītā kautuvē ar atbilstošu aprīkojumu un apmācītu personālu.

To paredz izmaiņas noteikumos Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības, ko šodien apstiprināja valdībā.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šā gada 17.septembrī Saeimā apstiprinātajiem Grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka, ka turpmāk kautuvēs tiek pieļauta lauksaimniecības dzīvnieku kaušana, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.

Tāpat grozījumi nosaka kaušanas procesā nodrošināt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota veterinārārsta un reliģiskās organizācijas pārstāvja uzraudzību. Šādi kautu dzīvnieku gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu aizliegt Versobank AS sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā - piesaistīt jaunus klientus Latvijas teritorijā, kā arī bankai ir jāizbeidz līgumattiecības ar jau esošajiem klientiem, informē FKTK.

Lēmums noteikt aizliegumu sniegt jebkādus finanšu pakalpojumus Latvijā ir pieņemts, jo Versobank AS ir ilgstoši pārkāpusi Kredītiestāžu likumā noteikto kārtību, kas nosaka, kā citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde var uzsākt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Latvijā ar filiāles starpniecību. Versobank AS ilgstoši ir sniegusi finanšu pakalpojumus Latvijā ar fizisku klātbūtni, ko apliecina virkne faktu.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ja FKTK konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa šai kredītiestādei izbeigt šādas darbības. Ja kredītiestāde nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, FKTK informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti.

Būtiskas korekcijas budžetā starp lasījumiem Saeimā nevarētu būt, arī saistībā ar nodokļu jautājumiem, raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

«Ja aizdevēji nepiekrīt šim budžeta variantam, tad ir divi scenāriji: ja mums izdodas samērā ātri vienoties par ierobežotu korekciju apjomu, tādā gadījumā mēs varētu nākt ar priekšlikumiem otrajā lasījumā, bet ja korekciju apjoms būs ļoti ievērojams, tad budžets būs jāpieņem tāds kā ir, bet pēc tam jāturpina sarunas ar aizdevējiem,» norādīja premjers. Viņš arī piebilda, ka tādā gadījumā, iespējams, būs nepieciešami budžeta grozījumi.

Runājot par opozīciju partiju priekšlikumiem, V.Dombrovskis skaidroja, ka līdz šim izvērstāko piedāvājumu ir sagatavojis Saskaņas centrs, bet viņu priekšlikums esot visas problēmas risināt uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Ir zināmi arī uzņēmēju sagatavotie alternatīvie priekšlikumi, kas pamatā vērsti uz samazinājumiem sociālajā jomā, kas, pēc uzņēmēju domām, ļautu nepalielināt PVN par 1%. Finanšu ministrs ar priekšlikumiem esot iepazinies un, ja būšot atbalstāmi priekšlikumi, tie tiks virzīti.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Kompānijas Apple ierīces iPad 2 deficītu tagad izjūt arī aizkapa dzīvē, jo ķīniešu ģimenes Malaizijā steidz iegādāties populārā jaunā gadžeta papīra atdarinājumus, lai sadedzinātu tos saviem mirušajiem tuviniekiem gadsimtiem veca rituāla ietvaros, vēsta Reuters.

Qingming festivāla laikā ķīniešu kopienas Āzijā godina savus senčus, dedzinot viltotu naudu vai luksusa preču, piemēram, automašīnu vai dizaina somiņu, atdarinājumus.

Festivāls, kas izriet no konfuciānisma mācības par lojalitāti pret ģimeni un tradīcijām, plaši tiek svinēts arī starp ķīniešiem Malaizijā, kuri veido vienu ceturtdaļu no 28 miljoniem iedzīvotāju.

«Dažiem no maniem klientiem ir sapņi, kuros viņu aizgājušie radinieki lūdz luksusa preces, ieskaitot iPad 2,» stāstījis lūgšanu preču tirgotājs Džefrijs Te.

«Es varu piedāvāt viņiem tikai iPad pirmo modeli,» viņš sūdzējies, norādot uz plauktu, kur izvietoti gadžeti, tostarp iPhone un Samsung Galaxy Tab.

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.