Par spīti dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestiem, Saeima pēc kaismīgām debatēm steidzamības kārtā pieņēmusi Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas atļaus dzīvniekus nokaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām, tādejādi bruģējot ceļu Tautas partijas biedra biznesam.

Atļauj reliģisko kaušanuLīdz šim lauksaimniecības dzīvniekus Latvijā varēja nokaut tikai pēc apdullināšanas, vienīgais izņēmums bija galējas nepieciešamas gadījumi, kā arī gadījumi, kad dzīvnieks jānokauj, jo iespējama nobeigšanās traumas vai slimības dēļ.

Reliģiskās kaušanas aizstāvji uzsver, ka Latvija līdz šim bija viena no četrām ES dalībvalstīm, kur nebija atļauta lopu kaušana saskaņā ar reliģiskām tradīcijām, turklāt šāda aizlieguma atcelšana pavērs Latvijas uzņēmējiem iespējas eksportēt gaļu uz valstīm, kurās ir lielas musulmaņu un ebreju kopienas.

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Kategorisku nē cilvēkiem, kas pēc musulmaņu tradīcijām piedāvājuši veikt dzīvnieku kaušanu Liepājas rajona Paplakas kautuvē, ir pateikusi SIA Paplakas kautuve VPK direktore Aksana Jansone, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Jo viņu piedāvāta cena bijusi tik niecīga, ka nav bijis vērts pārkārtot kautuves darbu jaunajai metodei.

«Ja uzņēmums līdz šim nav eksportējis gaļu, bet strādājis tikai vietējam tirgum, tad šī iespēja var likties vilinoša,» laikrakstam teikusi A. Jansone.

Viņa stāstījusi, ka Paplakā arī bija ieradušies cilvēki, kuri piedāvājuši sadarboties, izmantojot reliģisko lopu kaušanas metodi. Pašu kaušanu veiktu pasūtītāju pārstāvis, paralēli skaitot lūgsnas. «Es paskatījos viņu piedāvāto cenu lapu, un pateicu «nē». Lai meklē muļķus citur,» apgalvo A. Jansone. Faktiski cena bijusi līdzīga kā tad, ja gaļu kauj tradicionāli, taču kautuvē jāveic pārkārtojumi, lai pildītu musulmaņu prasības. SIA Paplakas kautuve VPK eksportē aptuveni 98 % no saražotā.

Izmaiņas likumdošanā par dzīvnieku kaušanu saskaņā ar reliģiskajām metodēm sniegtu Latvijas uzņēmējiem plašākas iespējas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu ļautu eksportēt ārpus Latvijas, turklāt tas arī nodrošinātu Latvijas gaļas ražotāju konkurētspēju citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, jo daudzu ES valstu likumdošana ļauj šādu dzīvnieku kaušanu pārtikas ieguvei bez iepriekšējas apdullināšanas, ja tas notiek saskaņā ar ebreju, vai musulmaņu reliģijā paredzētajām kaušanas prasībām.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabīgā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka pieņemot šos grozījumus tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Grozījumi ir pretrunā ar pašreizējiem dzīvnieku aizsardzības pamatprincipiem Latvijā, vairākiem nacionālajiem tiesību aktiem un Eiropas Savienības pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

To, izvērtējot pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā mainīt lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes, konstatējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP).

Ņemot vērā šīs pretrunas, DzAĒP iesniegs priekšlikumu izslēgt no likuma rituālo kaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.

Jāatgādina, ka likuma grozījumi tika iniciēti viena konkrēta uzņēmuma ražošanas interesēs, tāpēc to pieņemšanas pamatojums neatbilst kopējām ES pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā.

Pagājis vairāk nekā gads kopš Saeima pieņēma strīdīgos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieļauj dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas. Jēkabpils uzņēmumam Viesuļi, kura interesēs steidzamības kārtā toreiz tika pieņemti šie likuma grozījumi, pasludināta maksātnespēja, un šobrīd šajā kautuvē saimnieko ārzonas firma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Aizstāvot nepieciešamību grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, pērnā gada septembrī SIA Viesuļi valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns uzsvēra, ka šie likuma grozījumi pavērtu iespēju mēneša laikā nokaut 2000 liellopu. Taču tik gludi, kā cerēts, bizness neesot veidojies. «Noņēmējs vairs nevarēja gaidīt, kamēr Latvijā tiek mainīta likumdošana, un bez likuma grozījumiem un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem mēs nevarējām uzsākt ražošanu. Taču tā vietā esam atraduši citus halala gaļas noņēmējus Zviedrijā, Vācijā, Holandē,» šā gada februārī laikrakstam optimistiski teicis N. Teicāns. Taču jau vasaras vidū uzņēmumam pasludināja maksātnespēju un tas 3. augustā pārtrauca darbu. Jau nākamajā dienā kautuvē sāka saimniekot šā gada 17. jūnijā reģistrētā SIA Kebeco, kas pieder Belizā reģistrētai ārzonas firmai Beacon Shipping Ltd, informē izdevums.

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Latvijā ieradīsies Krievijas Federācijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta inspektori, lai veiktu to Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražotāju pārbaudes, kuri izteikuši vēlmi savu produkciju eksportēt uz Krieviju.

Krievijas atbildīgā dienesta inspektori inspekcijas uzsāks pirmdien, 12. oktobrī un darbu turpinās divas nedēļas, pārbaudot 16 uzņēmumus, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu, gaļas sadali un pārstrādi, 8 piena pārstrādes uzņēmumus, 3 dzīvnieku fermas, 1 saldētavu un 1 dzīvnieku izcelsmes proteīnu pārpakotāju, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Kā zināms, Krievijā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst ievest tikai tādi uzņēmumi, kuru saražotā produkcija atbilst Krievijas prasībām un kurus ir pārbaudījis Krievijas Federācijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests.

Krievijas inspektoru pārbaudes nav nepieciešamas vienīgi zvejas produktu ražotājiem, jo šī gada sākumā Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Krievijas kompetentā uzraudzības iestāde parakstīja memorandu, kas paredz, ka visas nepieciešamās potenciālo eksportētāju pārbaudes veic Latvijas PVD, savukārt Krievijas dienests, paļaujoties uz Latvijas PVD sniegtajām garantijām par uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām un produkcijas nekaitīgumu un drošumu, pārbaudītos uzņēmumus iekļauj atzīto eksportētāju sarakstā.

Latvijā jaunnedēļ ieradīsies Krievijas Federācijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta inspektori, lai veiktu to Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražotāju pārbaudes, kuri izteikuši vēlmi savu produkciju eksportēt uz Krieviju.

Krievijas atbildīgā dienesta inspektori inspekcijas uzsāks pirmdien, 12. oktobrī, un darbu turpinās divas nedēļas, pārbaudot 16 uzņēmumus, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu, gaļas sadali un pārstrādi, 8 piena pārstrādes uzņēmumus, 3 dzīvnieku fermas, 1 saldētavu un 1 dzīvnieku izcelsmes proteīnu pārpakotāju, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Kā zināms, Krievijā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst ievest tikai tādi uzņēmumi, kuru saražotā produkcija atbilst Krievijas prasībām un kurus ir pārbaudījis Krievijas Federācijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests. Krievijas inspektoru pārbaudes nav nepieciešamas vienīgi zvejas produktu ražotājiem, jo šī gada sākumā Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Krievijas kompetentā uzraudzības iestāde parakstīja memorandu, kas paredz, ka visas nepieciešamās potenciālo eksportētāju pārbaudes veic Latvijas PVD, savukārt Krievijas dienests, paļaujoties uz Latvijas PVD sniegtajām garantijām par uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām un produkcijas nekaitīgumu un drošumu, pārbaudītos uzņēmumus iekļauj atzīto eksportētāju sarakstā.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Viens no labākajiem Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa jaunajiem ērzeļiem Simbols savu kārtu Inešu pagasta kautuvē Aibi gaidīja vairākas dienas. Nepilnus septiņus gadus veco zirgu īpašnieks par 136 latiem bija nodevis «pārstrādei desās». Tikai liktenīgas nejaušības dēļ viņu izdevās izglābt, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirgkopības speciālisti uzskata, ka ērzeļa nokaušana būtu liels zaudējums Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarbam.

Jauno ērzeli Simbolu, sauktu arī par Tornado, savas ķēves aplecināšanai bija noskatījis Kārlis Zauers, taču nekādi nav varējis sazvanīt tā īpašnieku Juri Birzenieku. «Meklēju informāciju datu centrā un ieraudzīju, ka ērzelis jau atrodas kautuvē!» viņš stāstījis laikrakstam.

K. Zaueram kautuvē Aibi izdevies noskaidrot, ka ērzelis vēl ir dzīvs. «Tālāk sākās liela zvanīšana pa telefonu, jo teicu, ka gribam viņu dabūt ārā no kautuves. Kautuves īpašnieku tramdījām visu dienu, kamēr viņš sāka interesēties, kāpēc šis zirgs ir tik īpašs,» viņš atklājis.

Ugunsgrēkā mājputnu kautuvē Ķīnā bojā gājuši vismaz 112 cilvēki. Ugunsnelaime kļuvusi par traģiskāko valstī pēdējo divpadsmit gadu laikā.

Negadījums noticis Dzjiliņas provincē. Ražotnē, ugunsgrēkam sākoties, atradušies vairāki simti cilvēku. No ēkas izdevies izglābties aptuveni simts strādniekiem. Darbinieku glābšanos apgrūtinājis sarežģītais ēkas plāns un tas, ka bijusi slēgta galvenā izeja.

Oficiāls notikušā iemesls vēl nav zināms, tomēr saskaņā ar aculiecinieku vēstīto ugunsgrēks izcēlies pēc trīs sprādzieniem elektrotīklā. Tikmēr televīzijas kanāls CCTV vēsta, ka ugunsgrēks izcēlies pēc amonjaka noplūdes.

Kautuve pieder kompānijai Jilin Baoyuanfeng Poultry Co., kas nodarbina 1,2 tūkstošus cilvēku un gadā saražo 67 tūkstošus tonnu vistas gaļas produktu.

Lietuva no veikalu plauktiem izņēmusi Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotos gaļas konservus, jo to sastāvā konstatēta zirga gaļa.

Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka zirga gaļa konstatēta Kuršu zemes ražotajos sautētas liellopu gaļas, sautētas cūkgaļas un liellopu gaļas tūristu brokastu konservos.

Iepriekš Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests bija pavēstījis, ka zirga gaļas skandāla nonākšana iespējamība Lietuvā ir neliela. Dienests arī pavēstījis, ka Lietuvas teritorijā ir viena kautuve, kurā gada laikā nokauti 160 zirgi. Gaļa no turienes tiekot eksportēta uz Itāliju.

Ceturtdien Kuršu zeme produkciju no veikalu plauktiem izņēma Maxima un RIMI Latvijā. «Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu zemes ražotajos gaļas konservos, Maxima preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Lai atvieglotu preču kustību pāri muitas robežām un dotu iespēju Eiropas komersantiem konkurēt pasaules tirgū, atzītā komersanta sertifikāta turētājiem muitas procedūru piemērošanā būs plašākas pilnvaras.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu.

Atzītais komersants ir tāds komersants, kas ir godprātīgs starptautiskās tirdzniecības dalībnieks, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Šādi īpašie nosacījumi vairāk motivēs komersantus saņemt atzītā komersanta sertifikātu (šobrīd atzītā komersanta statuss Latvijā piešķirts 5 komersantiem), cer FM. Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka atzītā komersanta sertifikāta turētājs, ja viņš vienlaikus ir arī vietējās muitošanas atļaujas turētājs, varēs vietējās muitošanas procedūru piemērot attiecībā uz precēm, uz kurām citos apstākļos vietējās muitošanas procedūru piemērot nav atļauts (piemēram, zāles).

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka visos 10 PVD ņemtajos SIA Forevers ražotās produkcijas un izejvielu paraugos ir konstatēta zirgu gaļa. Paraugi izmeklēti akreditētā Eurofins/GfA laboratorijā Vācijā.

Kā jau informējām iepriekš, veicot pārbaudi gaļas pārstrādes uzņēmumā Forevers, kuram SIA AIBI kautuve piegādājusi zirgu gaļu, pavadzīmēs norādot, ka tā ir liellopu gaļa, PVD paņēma produktu paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tie satur zirgu gaļu. SIA Forevers ražoto produktu marķējumā zirgu gaļa kā sastāvdaļa nav minēta.

Zirgu gaļa konstatēta sekojošos SIA Forevers ražotos produktos:

Doktordesa Ekstra (realizācijas datums 27.02.2013.)

Doktordesa (realizācijas datums 18.04.2013.)

Kupāti (realizācijas datums 25.02.2013.)

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Birmingema atzīta par Eiropas visgarlaicīgāko pilsētu, kamēr Londonā tikusi pie titula – pilsēta ar vissliktāko virtuvi. Šādi secinājumi izdarīti TripAdvisor pētījumā, kurā aptaujāti 2 963 Eiropas iedzīvotāji.

Neskatoties uz slikto ēdienu un to, ka tā arī atzīta par dārgāko galapunktu Eiropā, Londona aptaujā tomēr ieguvusi Eiropas visaizraujošākās pilsētas statusu.

Roma atzīta par tūristiem vispievilcīgāko pilsētu, tāpat arī par labāko Eiropā atzīta arī Romas virtuve. Tajā pat laikā gan Roma atzīta arī par Eiropas pilsētu, kurā ir visgrūtāk orientēties.

Par visbīstamāko pilsētu Eiropā atzīta Stambula, kamēr par drošākajām trim atzītas Ženēva, Cīrihe un Londona.

Pasaulē tā ir iekārtots, ka ir kontrolējamie un ir kontrolētāji. Turpinot šo domu – valsts iestādes kontrolē, bet dažādi uzņēmumi ir tie, pret kuriem tiek vērstas šādas darbības. Un tad vēl ir specifiskā Latvijas situācija, proti, noteiktus uzņēmumus kontrolē vieni un tie paši valsts iestādes kontrolieri, turklāt saņemot par to samaksu no kontrolējamajiem. Paruna par to, ka suns savam maizes devējam rokā parasti nekož, gan ir tik sena, cik vien iespējams, tomēr Pārtikas un veterinārā diensta (PVD) vadība to nekad nav zinājusi, vai – ticamāk gan – pārliecinoši izliekas nezinām.

Runa ir par faktu, ka jau gadiem ilgi lopkautuvju darba ikdienas kontrolēšanu veic PVD speciālisti, un par to kautuvju īpašnieki maksā visnotaļ lielu naudas summu – 4,95 latu stundā. Turklāt šis kontroles darbs tiek organizēts pavisam interesanti. Piemēram, PVD speciālists Jānis diendienā dodas kontrolēt kautuvi X, par to saņemot noteiktus procentus no tās summas, ko par viņa darbu kautuve pārskaita PVD. Pirmkārt, Jānis ļoti labi zina – ja kautuve X bankrotēs, vai kaut tiks slēgta uz laiku kāda pārkāpuma dēļ, viņš paliks bez darba. Otrkārt, gadiem ilgi, ikdienā satiekot kautuves X šefu, Jānis var paspēt ar viņu, teiksim tā, sadraudzēties. Ņemot vērā abus šos aspektus, nenovēršami rodas jautājums – kāda gan ir garantija, ka uz kautuves X darbu PVD speciālists Jānis neskatās «caur pirkstiem»? Uzmanības vērts ir faktors, ka kautuvju kontrolējošie speciālisti, kā jau minēts, saņem procentus no summas, kas samaksāta par kontrolēšanu. Savukārt pārējie (vairums) procenti tiek novirzīti PVD administratīvā aparāta uzturēšanai. Saliekot kopā minētos faktus, nākas secināt – valsts ir radījusi naudas mašīnu, kas ļauj saņemt no kautuvju īpašniekiem garantētu samaksu par pakalpojumu, kas maskēts ar nosaukumu «maksa par kontroli», taču reāli nodrošinot vien kontrolējošā darba kūsājošu imitāciju.

Pagaidām tikai 10 no 124 Bauskas putnu fabrikas Lielzeltiņi darbiniekiem piekrituši pāriet darbā uz putnu fabriku Ķekava. Šādu informāciju laikrakstam Latvijas Avīze sniedzis Lietuvas uzņēmumam Linas Agro Group piederošo SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs An­dris Vilcmeiers.

Viņš gan ir neizpratnē par baušķenieku mazo aktivitāti, jo uzņēmumam darbinieki ir vajadzīgi gaidāmās paplašināšanās dēļ.

Laikraksts atgādina, ka jūlija beigās kļuva zināms – lai samazinātu izmaksas saistībā ar novecojušo putnu kautuvi Bauskā, augustā tiks veikta abu uzņēmumu reorganizācija, no darba atlaižot 124 Lielzeltiņu darbiniekus. Izmaiņas Vilcmeiers pamato ar to, ka Bauskas kautuves jauda ir 2000 putnu stundā, bet Ķekavā šis rādītājs ir 6000 putnu, turklāt plānots to palielināt. Turklāt Bauskas kautuve ir fiziski novecojusi, tehnoloģijas ir novecojušas un iekārtas vairs neļauj saglabāt tikpat labu temperatūras režīmu, kā tas ir Ķekavas kautuvē, kas ir jaunāka – uzbūvēta 2006. gadā.

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.