Grozījumi ir pretrunā ar pašreizējiem dzīvnieku aizsardzības pamatprincipiem Latvijā, vairākiem nacionālajiem tiesību aktiem un Eiropas Savienības pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

To, izvērtējot pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā mainīt lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes, konstatējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP).

Ņemot vērā šīs pretrunas, DzAĒP iesniegs priekšlikumu izslēgt no likuma rituālo kaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.

Jāatgādina, ka likuma grozījumi tika iniciēti viena konkrēta uzņēmuma ražošanas interesēs, tāpēc to pieņemšanas pamatojums neatbilst kopējām ES pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā.

Kategorisku nē cilvēkiem, kas pēc musulmaņu tradīcijām piedāvājuši veikt dzīvnieku kaušanu Liepājas rajona Paplakas kautuvē, ir pateikusi SIA Paplakas kautuve VPK direktore Aksana Jansone, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Jo viņu piedāvāta cena bijusi tik niecīga, ka nav bijis vērts pārkārtot kautuves darbu jaunajai metodei.

«Ja uzņēmums līdz šim nav eksportējis gaļu, bet strādājis tikai vietējam tirgum, tad šī iespēja var likties vilinoša,» laikrakstam teikusi A. Jansone.

Viņa stāstījusi, ka Paplakā arī bija ieradušies cilvēki, kuri piedāvājuši sadarboties, izmantojot reliģisko lopu kaušanas metodi. Pašu kaušanu veiktu pasūtītāju pārstāvis, paralēli skaitot lūgsnas. «Es paskatījos viņu piedāvāto cenu lapu, un pateicu «nē». Lai meklē muļķus citur,» apgalvo A. Jansone. Faktiski cena bijusi līdzīga kā tad, ja gaļu kauj tradicionāli, taču kautuvē jāveic pārkārtojumi, lai pildītu musulmaņu prasības. SIA Paplakas kautuve VPK eksportē aptuveni 98 % no saražotā.

Izmaiņas likumdošanā par dzīvnieku kaušanu saskaņā ar reliģiskajām metodēm sniegtu Latvijas uzņēmējiem plašākas iespējas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu ļautu eksportēt ārpus Latvijas, turklāt tas arī nodrošinātu Latvijas gaļas ražotāju konkurētspēju citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, jo daudzu ES valstu likumdošana ļauj šādu dzīvnieku kaušanu pārtikas ieguvei bez iepriekšējas apdullināšanas, ja tas notiek saskaņā ar ebreju, vai musulmaņu reliģijā paredzētajām kaušanas prasībām.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabīgā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka pieņemot šos grozījumus tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām.»

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Latvijā jaunnedēļ ieradīsies Krievijas Federācijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta inspektori, lai veiktu to Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražotāju pārbaudes, kuri izteikuši vēlmi savu produkciju eksportēt uz Krieviju.

Krievijas atbildīgā dienesta inspektori inspekcijas uzsāks pirmdien, 12. oktobrī, un darbu turpinās divas nedēļas, pārbaudot 16 uzņēmumus, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu, gaļas sadali un pārstrādi, 8 piena pārstrādes uzņēmumus, 3 dzīvnieku fermas, 1 saldētavu un 1 dzīvnieku izcelsmes proteīnu pārpakotāju, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Kā zināms, Krievijā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst ievest tikai tādi uzņēmumi, kuru saražotā produkcija atbilst Krievijas prasībām un kurus ir pārbaudījis Krievijas Federācijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests. Krievijas inspektoru pārbaudes nav nepieciešamas vienīgi zvejas produktu ražotājiem, jo šī gada sākumā Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Krievijas kompetentā uzraudzības iestāde parakstīja memorandu, kas paredz, ka visas nepieciešamās potenciālo eksportētāju pārbaudes veic Latvijas PVD, savukārt Krievijas dienests, paļaujoties uz Latvijas PVD sniegtajām garantijām par uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām un produkcijas nekaitīgumu un drošumu, pārbaudītos uzņēmumus iekļauj atzīto eksportētāju sarakstā.

Latvijā ieradīsies Krievijas Federācijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta inspektori, lai veiktu to Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražotāju pārbaudes, kuri izteikuši vēlmi savu produkciju eksportēt uz Krieviju.

Krievijas atbildīgā dienesta inspektori inspekcijas uzsāks pirmdien, 12. oktobrī un darbu turpinās divas nedēļas, pārbaudot 16 uzņēmumus, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu, gaļas sadali un pārstrādi, 8 piena pārstrādes uzņēmumus, 3 dzīvnieku fermas, 1 saldētavu un 1 dzīvnieku izcelsmes proteīnu pārpakotāju, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Kā zināms, Krievijā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst ievest tikai tādi uzņēmumi, kuru saražotā produkcija atbilst Krievijas prasībām un kurus ir pārbaudījis Krievijas Federācijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests.

Krievijas inspektoru pārbaudes nav nepieciešamas vienīgi zvejas produktu ražotājiem, jo šī gada sākumā Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Krievijas kompetentā uzraudzības iestāde parakstīja memorandu, kas paredz, ka visas nepieciešamās potenciālo eksportētāju pārbaudes veic Latvijas PVD, savukārt Krievijas dienests, paļaujoties uz Latvijas PVD sniegtajām garantijām par uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām un produkcijas nekaitīgumu un drošumu, pārbaudītos uzņēmumus iekļauj atzīto eksportētāju sarakstā.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vasarsvētku draudzei turpmāk par 1 hektāru lielu zemes gabalu Skanstes ielā būs jāmaksā 2266 latu, lai gan jaunie nomas noteikumi paredz to palielināt līdz 11 tūkstošiem latu.

Šādu lēmumu atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja. Rīgas evaņģēliski kristīgajai vasarsvētku draudzei Ģetzemane zemes gabals tika iedots nomā 1994. gadā lūgšanu kompleksa būvniecībai un apsaimniekošanai. 2007. gadā nomas maksa tika noteikta 2266 Ls gadā (3% no 2007.gada zemes bāzes vērtības reliģisko iestāžu ēku apbūvei).

Nomas noteikumi paredz, ka iznomātājs var vienpusēji mainīt zemes nomas maksu, ja izdarīti grozījumi tiesību aktos par zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī ja mainījusies zemesgabalu kadastrālās vērtības bāze. Tā kā no šī gada sākuma Ministru Kabinets ir noteicis, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā nosakāma 1,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības, tad zemesgabala kadastrālā vērtība šobrīd ir 780 tūkstoši Ls. Līdz ar to Rīgas dome informēja draudzi, ka nomas maksa šogad ir 11 tūkstoši Ls. Savukārt draudze lūdza saglabāt nomas maksu līdzšinējā apjomā, jo baznīca nenodarbojoties ar biznesu, bet vienīgie tās ienākumi esot draudzes locekļu ziedojumi. Turklāt Finanšu ministrija 2007. gadā draudzei piešķīrusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, un likums atļauj pašvaldībai savu mantu nodot bezatlīdzības lietošanā šādai organizācijai. Ņemot vērā draudzei piešķirto sabiedriskā labuma organizācijas statusu, komiteja nolēma saglabāt līdzšinējo nomas maksu, kas ir 0,29% no Zemesgabala kadastrālās vērtības 2010.gadā.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Garīgo lietu padome plāno apspriest reliģisko organizāciju sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tostarp panākto progresu vienotas izpratnes veidošanā par grāmatvedības kārtošanas prasībām un to ievērošanu tajās, informēja Tieslietu ministrija.

Sēdes laikā tiks pārrunāti arī sakrālā mantojuma saglabāšanas un uzturēšanas jautājumi, tostarp valsts budžeta līdzekļu piešķiršana Sakrālā mantojuma finansēšanas programmai.

Tāpat arī tiks apspriesta reliģisko konfesiju turpmākā sadarbība ar Centrālo statistikas pārvaldi, nodrošinot 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanu un organizēšanu.

Norvēģijā frizierei piemērota aptuveni 1000 eiro liela sodanauda par atteikšanos apkalpot musulmaņu sievieti hidžabā.

Frizierei Merētei Hodnei draudēja līdz pat sešiem mēnešiem ilgs cietumsods par diskrimināciju, balstoties uz reliģisko piederību.

Viņa savā salonā Brīnē, Norvēģijas dienvidrietumos, pērnā gada oktobrī atteikusies apkalpot 24 gadus veco Maliku Bajanu.

«Tiesai (..) nav šaubu, ka apsūdzētā rīkojās ar nodomu, ka viņa tīšām diskriminēja Bajanu, izraidot viņu no salona, jo viņa ir musulmaniete,» teikts tiesas spriedumā.

Tiesa piemēroja Hodnei 10 000 kronu (1075 eiro) lielu sodanaudu un lika segt tiesas izdevumus 5000 kronu apmērā.

Hodne gatavojas tiesas spriedumu pārsūdzēt.

47 gadus vecā friziere tiesā sacīja, ka uzskatījusi tradicionālo musulmaņu galvas lakatu par politisku simbolu, kas reprezentē viņai biedējošu ideoloģiju.

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Pirms postošā ugunsgrēka 2019.gadā Parīzes Dievmātes katedrāle bija viena no tūristu visvairāk apmeklētajiem objektiem Eiropā. Pēc tam, kad 7.-8.decembrī tajā atsāksies tūristu uzņemšana, gaidāms, ka gada laikā to apmeklēs 14-15 miljoni cilvēku.

Iepriekš Parīzes Dievmātes katedrālē ieeja bija bezmaksas, lai gan, piemēram, Londonas Svētā Pāvila katedrālē ieejas maksa ir 25 mārciņas (nepilni 30 eiro), bet Milānas Domā tiem, kas dievnamu neapmeklē lūgšanu dēļ, ir jāmaksā vismaz desmit eiro.

Francijas kultūras ministre Rašida Dati ir ierosinājusi noteikt piecu eiro ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē, lēšot, ka gadā varētu iekasēt 75 miljonus eiro, kas ļautu uzturēt Francijas reliģiskā mantojuma vietas. Savukārt arhibīskaps Ēriks de Mulēns-Bufo ministres ierosinājumu raksturojis kā baznīcas funkciju nodevību.

Briselē rudenī notiks Eiropas Savienības ateistu un brīvmūrnieku samits, kas līdzināsies ikgadējām Eiropas reliģisko līderu pārrunām, vēsta EUobserver.

Lai gan ES ir laicīga organizācija, pirmdien, 19. jūlijā, ar Eiropas Komisijas, Parlamenta un ES Padomes prezidentiem tikās 24 bīskapi, rabīni, mufti u.c. reliģisko kopienu pārstāvji. Ikgadējās sarunas, kuras notiek kopš 2005. gada, šogad pirmo reizi ir juridiski obligātas saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Beļģija konstitucionāli aizsargā un finansiāli atbalsta dažādas humānistu organizācijas un baznīcas, tādēļ tā aicinājusi ES institūcijas rīkot līdzīgu samitu arī ateistiem 2010. gada 15. oktobrī.

Brīvmūrnieki ir privāta vīriešu organizācija ar atsevišķām sieviešu grupām, turklāt tām var pievienoties tikai ar ielūgumiem, maksājot uzsākšanas maksu un ikgadējos ziedojumus.

Lai noteiktu specifiskās marķēšanas prasības, kuras nav noteiktas ES normatīvajos aktos, bet ko ir atļauts noteikt dalībvalstij ar nacionālo regulējumu, valdība apstiprinājusi Latvijā iegūtas un vietējā tirgū izplatāmas gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumus.

Noteikumi nosaka specifiskās marķēšanas prasības nagaiņu gaļai, kas iegūta, dzīvnieku neatliekamā kārtā kaujot ārpus kautuves atbilstoši prasībām (piemēram, ja govs ganībās lauzusi kāju), un maltajai gaļai, kurā ir no ES normatīvajos aktos aktiem noteiktajiem kritērijiem atšķirīga tauku, saistaudu un gaļas proteīnu attiecība, tāpat arī nelielam daudzumam mājputnu un zaķveidīgo gaļas.

Jaunie noteikumi regulēs arī specifiskās marķēšanas prasības medījamo dzīvnieku gaļai nelielā daudzumā un gaļai, kuras izplatīšana svaigā veidā ir aizliegta un kuras pārstrādei noteikti ierobežojumi, un arī svaigai gaļai un gaļas izstrādājumiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri kauti atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Reliģiski kaut liellopus un aitas varēs veikt tikai šim nolūkam atzītā kautuvē ar atbilstošu aprīkojumu un apmācītu personālu.

To paredz izmaiņas noteikumos Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības, ko šodien apstiprināja valdībā.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šā gada 17.septembrī Saeimā apstiprinātajiem Grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka, ka turpmāk kautuvēs tiek pieļauta lauksaimniecības dzīvnieku kaušana, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.

Tāpat grozījumi nosaka kaušanas procesā nodrošināt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota veterinārārsta un reliģiskās organizācijas pārstāvja uzraudzību. Šādi kautu dzīvnieku gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Latvijā, kā arī citur pasaulē patlaban tiek glābtas nevis valstis un to iedzīvotāji, bet gan finanšu spekulanti, norāda Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers.

«No bankrota glābj finanšu spekulantus,» sacīja ekonomists, piebilstot, ka parāda atdošana ietekmēs parastos iedzīvotājus, daļa no kuriem jau izmantojusi iespēju «pamest šo veiksmes stāstu» un doties lasīt sēnes uz Angliju.

Viņš Latvijas Radio sacīja, ka valsts nevar bankrotēt, bankrotēt var finanšu spekulanti, un starptautiskā aizdevuma programma Latvijā tika īstenota viņu interesēs. Pēc viņa teiktā, līdzīgus procesus var novērot arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā un Spānijā.

Ekonomists norāda uz nepieciešamību strikti nodalīt reālo ekonomiku un spekulatīvo ekonomiku, piebilstot, ka spekulants - tas nav lamuvārds.

Ar bankas Citadele pārdošanu, pie tam par smiekla naudu, Latvija ir galīgi apglabājusi savu finanšu sistēmu. Pēdējo gadu notikumi rāda, ka tā nav nejauša parādība, bet sistēmiska virzība. Jau sākot ar Parex Banka glābšanu, kas budžetam izmaksāja vairāk kā 1,5 miljardus eiro, ar skaidrojumu, ka glābta tiek sistēmas banka. Parex Banka nebija sistēmas banka, glāba savu un savu paziņu personīgo naudu. Parex Banku sadalīja divās bankās. Vienai bankai iedeva «sliktos» kredītus, otrai - Citadelei - palika «labie» kredīti. Banku Citadele, kuru gatavojās pārdot par ne mazāk kā 500 miljoniem eiro, tagad pārdod 10 reizes lētāk.

Banka šodien strādā ar peļņu. Kādēļ tā jāpārdod praktiski par velti? Tā vietā, lai uzkrājas noguldījumi, kurus cilvēki labprāt noguldītu, sniegtu maksas pakalpojumus klientiem par zemākiem tarifiem nekā ārvalstu bankas, banku, kurā varētu uzkrāt naudu pašvaldības un valsts uzņēmumi - likvidē. Tajā pašā laikā valsts aizņemas daudz naudas aizdevumu un obligāciju veidā.

Iepriekš jau slēdza valsts Hipotēku un Zemes banku, izdabājot dažu personu privatām interesēm. Vēl iepriekš glāba Krājbanku, ieguldot tajā 350 miljonus latu. Neviļus rodas doma, ka tā ir korupcija augstākajos varas ešelonos. Saeimas deputātu nesenais balsojums par bankas Citadele pārdošanas apstiprināšanu pierāda mūsu politiskās sistēmas trūkumus. Neliela cilvēku grupa savās interesēs izrīkojas ar veselu valsti un veselu tautu, bet pie tā vainīgi esam mēs paši, jo esam inerti un vienaldzīgi. Ir pamats uzskatīt, ka šādā situācijā gaidāmajās vēlēšanās nobalsos par tiem pašiem deputātiem, kā rezultātā tiks izveidota tā pati koalīcija. Patiesība ir teiktajā: «Katrai tautai ir tā valdība, ko tā pelnījusi».

Pieci miljoni eiro – tik liels varētu būt pienesums veselības aprūpei, ja gludus turpmākos ceļus valdībā radīs topošais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts. Tas paredz, ka iedzīvotāji, par kuriem nebūs veiktas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, 2018. gadā katru mēnesi maksās procentu no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro par veselības apdrošināšanu, bet turpmākajos gados maksājums arvien pieaugs.

Jau iepriekš ieceri ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu kā «labu sākumu Latvijas veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai» novērtēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris provokatīvi paziņojis, ka jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešana atsevišķos sabiedrības slāņos paaugstināšot mirstību. Viņaprāt, sociāli neapdrošinātajiem var nākties ierobežot pat neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, ja reiz viņi to nav nopelnījuši.

Veselības ministre gan iebilst, ka minimumu saņems arī ārpus valsts socapdrošināšanas sistēmas esošie. Kamēr veselības aprūpes finansējums Latvijā ļoti atpaliek pat no jauno Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, uzlikt tādu diskriminējošu normu ir apšaubāmi, uzskata mediķu arodbiedrības vadītājs un nosauc to par sliktu politisko izvēli. Tajā pašā laikā viņš nenoliedz zināmu sociālā taisnīguma elementu jaunajā kārtībā, jo «sava daļa taisnības ir tiem, kas saka, ka nav godīgi, ka vieni maksā nodokļus, citi nemaksā neko, bet visi saņem vienu pakalpojumu».

Allaž uzmanību piesaista kolēģa Armanda Pučes RīgaTV 24 vadītā raidījuma Kārtības Rullis pieteikumā paustie apmēram šādi vārdi: “Kādas ir jūsu intereses, lai aizstāvētu Latvijas intereses?” To tiešā veidā var attiecināt arī uz jautājumu par politiķu ieinteresētību (pat ne materiālu, bet morālu, idejisku) biznesa un plašāk – valsts ekonomikas attīstībā.

No vienas puses, it kā šādai ieinteresētībai būtu jābūt, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai Latvijā, arī valstij būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, ko politiķiem attiecīgi pārdalīt, tā pie reizes izdabājot dažādām vēlētāju grupām. No otras puses, augļi no biznesa vides uzlabošanas un pilnveidošanas tik ātri vis nenogatavojas, kā gribētos, un tas, kā praksē redzam, ļoti demotivē gan valdībā, gan parlamentā esošos darboties šajā virzienā. Proti, viņiem svarīgi ir domāt par šodienu, nevis tālu nākotni, kad varbūt jau citi būs pie varas.

Papildu faktors ir arī tas, ka arī vēlētāji uzņēmējdarbības attīstību drīzāk asociē ar uzņēmēju, nevis savu kā darba ņēmēju vai valsts budžeta labumu saņēmēju labklājību, jo tā cēloņsakarību ķēdīte ir pārāk gara, nav viegli uztverama. Vēl viens faktors, kas mazina politiķu interesi par biznesu kā ekonomikas dzinējspēku, ir tas, ka partijas aizvien mazāk atkarīgas no oficiālo ziedotāju atbalsta. Un vēl – diemžēl savā pārcentībā ieviest principus, kas ļoti apdomīgi tiek ievēroti Rietumvalstīs, esam panākuši to, ka politiķi pat paniski baidās, ka viņu paustās domas, rūpes par kādu uzņēmumu vai pat nozari kopumā kāds var iztulkot kā korupcijas izpausmi, pat ja no korupcijas, tā teikt, tur pat smakas nav. Tāpēc drošāk un arī vieglāk ir turēties pa gabalu no šāda riska, labākajā gadījumā diskutējot vien ar lielākajām uzņēmēju viedokļus pārstāvošām organizācijām.

Līdz ar universitātes pabeigšanu tu sāc darbu ministrijā un nostrādā 25 gadus vai nu nozares ministrijā, vai arī tās kapitālsabiedrībās. Kaut arī tu zini, ka iepriekšējie pasažieru pārvadājumu valsts kapitālsabiedrības vadītāji no amata aizbēguši vai ar kaunu un negodu padzīti, tu tomēr riskē un uzticies politiķiem un augstākajai ierēdniecībai, kas sola atbalstu, tu ej un kopā ar komandu savu iespēju robežās skandāliem plosītu uzņēmumu izvelc no bedres. Taču tā vietā, lai ļautu baudīt sava darba augļus, tev beigās pasaka, ka tev trūkst vīzijas par izglābtā uzņēmuma nākotni. Tāda īsumā no malas izskatās nu jau bijušā VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja gadsimta ceturksni garā karjera. Ja vien viņš nav no akmens, tad, no vienas puses, kaut nelielam aizvainojumam par šādu attieksmi vajadzētu būt.

No otras puses, Latvija ir pietiekami maza, un nostāšanās pozā, lūpas uzmešana vai cīņa par savu taisnību var – vismaz valsts vai ar to saistītās struktūrās – patraucēt darba meklējumos, kā to piedzīvoja kāds cits jomas speciālists. Proti, bijušajam nozares ministrijas, Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena darbiniekam Andulim Židkovam vieglāk bija atrast darbu ārpus Latvijas kā Eiropas Komisijas ekspertam. Tas, vai A. Lubānam šajā laikā nācies iet pret sirdsapziņu vai sabiedrības interesēm, izdabājot politiķu vai augstākās ierēdniecības iegribām, zināms vien viņam. Taču nekas uzskatāmi neliecina, ka viņš būtu korumpējies. Kā redzams viņa pērnā gada deklarācijā, nekādu uzkrājumu viņam nav, vien nekustamais īpašums Rīga un 21,3 tūkst. eiro parādsaistības. Tā kā nekas arī publiski neliecina, ka kāds būtu viņam lielu pateicību parādā, atrast līdzvērtīgi apmaksātu darbu – 4,6 tūkst. eiro mēnesī kā Pasažieru vilcienā – varētu būt zināms izaicinājums.