Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.
Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.
Oficiālās publikācija nākotne
Kā šobrīd Latvijas iedzīvotājs var iegūt valsts oficiālās publikācijas? Vai tas ir ērti un atbilstoši 21. gadsimta informācijas sabiedrības prasībām? Šie jautājumi jāvērtē kontekstā ar oficiālās publikācijas pieejamības galveno kritēriju, proti, oficiālā publikācija pēc savas būtības ir cieši saistīta ar LR Satversmes 90.panta – «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības» – īstenošanu, kura saturā ietverts tiesiskas valsts principa elements un prasība, lai pret privātpersonu piemērojamās normas būtu izsludinātas un publiski pieejamas.
Lielākā daļa izsludināmās un publicējamās informācijas šobrīd tiek publicēta oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kuru jau kopš 1995. gada var lasīt arī internetā (www.vestnesis.lv). Kopš 2007. gada 1. janvāra laikraksta e-versija un publikāciju e-arhīvs ir pieejams bez maksas. Taču publikācijām e-versijā nav oficiālas publikācijas statusa, tas ir, www.vestnesis.lv informācijai, t.sk. sludinājumiem un tiesību aktu tekstiem, ir vien informatīvs raksturs. Skaidrojumam vienkāršs piemērs – tiesā savu pozīciju var balstīt, vien atsaucoties/uzrādot publikāciju papīra laikrakstā, jo dokuments laikraksta e-versijā nav ar juridiski saistošu statusu.
Tikmēr papīra laikraksta (šobrīd oficiālā publikācija) abonentu un kopējais lasītāju skaits ir sarucis, savukārt www.vestnesis.lv (pagaidām neoficiāla publikācija) apmeklējumu skaits iezīmē augšupejošu dinamiku. Vēl izteiktāka šī tendence vērojama tiesību aktu vortālā www.likumi.lv, kas iedzīvotājiem nodrošina aktuālās konsolidēto tiesību aktu redakcijas un pilnīgu /sistematizētu likumu un MK noteikumu krātuvi. Tas liecina par sabiedrības atvērtību informācijai e-vidē.
Koncepcijas projektā uzsvērts: nepieciešams atteikties no laikraksta papīra formas (tas ir, turpmāk vairs neizdotu papīra laikrakstu Latvijas Vēstnesis kā oficiālās publikācijas avotu). Viens no argumentiem - papīra laikraksta uzturēšanas un izplatīšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas attiecībā pret papīra versijas lietotāju skaitu. Arhivēšanas vajadzībām speciālisti piedāvā veidot oficiālo publikāciju kontrolkopijas. Bet kāda ir alternatīva jeb kas ir nākotnes oficiālās publikācijas nesējs? Tieslietu ministrijas virzītais dokuments paredz šādu risinājumu - attīstīt valsts oficiālo publikāciju informācijas sistēmu (IS) un ar 2011. gadu nodrošināt oficiālo e-publikāciju tiešsaistē. Faktiski galvenā izmaiņa saistīta ar e-publikācijas statusu, kura ar nākamo gadu kļūs par juridiski saistošu oficiālu publikāciju. Tātad Latvija vienuviet elektroniski publicēs to informāciju, kurai ir oficiālās publikācijas statuss, un piedāvās to sabiedrībai ērtā un sakārtotā veidā. Līdz ar to iedzīvotājiem būs garantēta un salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju būtiski uzlabota oficiālās publikācijas pieejamība.
Viens no priekšdarbiem e-publikācijas ieviešanā ir noteikt oficiālās publikācijas apjomu, proti, kāda valsts informācija nonāk atklātībā kā oficiālā publikācija. Iecerēts, ka sākotnēji vienotajā oficiālās publikācijas interneta vietnē tiks publicēta tā valsts informācija, ko šobrīd sabiedrībai nodrošina laikraksts Latvijas Vēstnesis. Tie ir likumi, MK noteikumi, UR ziņas, mantojumu un testamenta ziņas, valsts sludinājumi u.c. Kā zināms, bez Saeimas, Valsts prezidenta un MK pieņemtajiem aktiem Latvijas Vēstnesī tiek publicēta arī cita valsts oficiāla informācija, kuras publikāciju šobrīd nosaka aptuveni divi simti normatīvo aktu: simt likumu un aptuveni tikpat daudz Ministru kabineta noteikumu. Tā kā Latvijas Vēstnesī publicētie dažādu kategoriju sludinājumi (piemēram, sludinājumi, ar kuru publikācijas brīdī tiek iegūts vai zaudēts noteikts statuss vai rodas noteiktas tiesības vai pienākumi) rada tiesiskās sekas, koncepcijas projektā rosināts arī turpmāk nodrošināt šo sludinājumu publicēšanu oficiālajā e-vietnē.
Spekulācija ar sabiedrības interesēm?
Dokumentu drīzumā plānots skatīt MK komitejas sēdē, tādēļ, iespējams, dokumenta saskaņošanas pēdējā stadija aktivizējusi diskusiju par iecerēto e-publikācijas risinājumu, tā kvalitāti un finansēšanas modeli, un šo tēmu savā dienaskārtībā iekļāvis arī Dienas Bizness. Pamatā gan publiskā diskusija skar vienu Latvijai tik svarīgā jaunieveduma aspektu (sludinājumu nākotne), diemžēl šādi distancējot sabiedrību no oficiālās e-publikācijas ieceres kopainas un neveicinot informatīvi argumentētu viedokļu apmaiņu par sabiedrības interesēm labāko risinājumu. Publiskajā telpā izskanējuši arī emocionāli vai neobjektīvā informācijā balstīti viedokļi, kuru paudēji sevi pozicionē it kā par sabiedrības intereses aizstāvošiem publiskās diskusijas dalībniekiem, operējot arī ar nepilnīgu informāciju, kas iedzīvotājiem var radīt maldīgu priekšstatu ne vien par Latvijas Vēstnesi, bet galvenais par e-publikācijas būtību un nākotnes attīstības konceptu kopumā. Proti, par to, ko un kā valsts grib nodrošināt ikvienam no mums kā Latvijas iedzīvotājam.
Tādēļ, lai sabiedrība varētu gūt objektīvu priekšstatu par e-publikācijas projektu, VSIA Latvijas Vēstnesis uzskata par nepieciešamu sniegt skaidrojumu un pretargumentus izvirzītajiem galvenajiem pārmetumiem Latvijas Vēstnesim, novērst informatīvo vakuumu un līdz ar to iespēju spekulācijai ar sabiedrības interesēm.
Piemēram, 15. marta publikācijā «Sola par trešdaļu lētākas publikācijas» (Dienas Bizness) LDDK viceprezidente Aiva Vīksna paudusi bažu, „(..)kāpēc vajadzīga kāda jauna vietne un tam jātērē nauda, ja oficiālajai informācijai ir jābūt arī attiecīgās valsts iestādes mājaslapā(..)”. Kā būtisks faktors norādīts jautājums, kam šī «jaunā» vietne piederēs. Šādi publiski pausti paziņojumi var maldināt to Dienas Biznesa auditorijas daļu, kas nav iedziļinājusies koncepcijas projektā, radot priekšstatu, ka iecerēts veidot jaunu interneta vietni un no jauna veidot IS. Tādēļ paskaidrojam, ka oficiālā laikraksta e-vietne pastāv jau no 1995. gada, un tajā ir uzkrāts visu oficiālo publikāciju elektroniskais arhīvs (tam šobrīd nav oficiālās publikācijas statusa). Esošā IS, kas uztur e-vietni www.vestnesis.lv, regulāri tiek auditēta un pilnveidota atbilstoši pieaugošajām informācijas drošības prasībām. Latvijas Vēstnesis ir viens no diviem uzņēmumiem Latvijā, kura IS drošības pārvaldība ir sertificēta atbilstoši ISO standarta 27000 prasībām. Turklāt nedrīkst ignorēt to, ka oficiālā e-publikācija pirmkārt iever likumus un citus Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtos aktus, kuru decentralizācija dažādos avotos (mājas lapās) būtu noziegums pret indivīda tiesībām zināt savas tiesības, jo nevar prasīt, lai katrs iedzīvotājs perfekti orientētos valsts pārvaldes struktūrā un uzminētu, kur katrā gadījumā meklēt vajadzīgo informāciju.
Publiskajos viedokļos par e-publikācijas projektu izskanējusi arī maldīga informācija, kas, piemēram, liecina – viedokļa paudējs īsti nepārzina Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tā 15. marta „Dienas Biznesa” numurā A. Vīksna min, ka likumā ir noteikti 2 oficiālās informācijas avoti attiecībā uz komercreģistra ierakstiem, lai gan Komerclikuma 11.(1) pantā noteikts viens avots: «Visus komercreģistra ierakstus izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vienlaikus tos publicējot elektroniski (..)»
Publiski telpā, tajā skaitā publikācijās Dienas Biznesā izkristalizējušās vairākas iebildumu grupas pret koncepcijas projektā piedāvāto Latvijai ejamo ceļu e-publikācijas ieviešanā. Latvijas Vēstnesis piedāvā papildinformāciju un argumentus, lai sabiedrība šo kritiku izvērtētu pilnīgākas informācijas kontekstā.
Kritika Nr. 1. E-publikācija apgrūtinās informācijas pieejamību
• Gluži pretēji. Koncepcija paredz brīvu pieeju visai valsts oficiālai informācijai vienotā e-vietnē. Sludinājumi, tai skaitā plašāk apspriestie Komercreģistra ieraksti, jau tagad ir atrodami laikraksta Latvijas Vēstnesis e-vietnē (www.vestnesis.lv). Oficiālās publikācijas IS attīstība paredz iespēju publicēt šos paziņojumus un sludinājumus tiešsaistes režīmā. Turklāt attiecībā uz komercreģistra ierakstiem (kuru oficiālai publikācijai šobrīd veltīta lielākā kritika, jo tie stājas spēka pēc izsludināšanas Latvijas Vēstneša papīra versijā, kas var notikt arī pāris dienas pēc attiecīgā ieraksta izdarīšanas Komercreģistrā, radot nobīdi laikā un augsni juridiskām problēmām) šāds risinājums varēja būt ieviests jau 2008./2009.gadā, ja vien tam aktīvi nepretotos SIA Lursoft, kas uztur UR reģistrus.
• Izskanējis piedāvājums fragmentēt valsts informāciju dažādās interneta vietnēs. Tas ir pretrunā ar e-pārvaldes koncepciju, kas paredz koncentrēt publiskā sektora pakalpojumus un informāciju, kas neapšaubāmi atvieglo pieeju informācijai, kā arī ļauj ekonomēt uzņēmēju resursus.
Kritika Nr. 2. E-publikācija draud ar nepamatoti augstiem maksājumiem
• Objektivitātes labad jāatgādina, kāda Latvijā bija situācija pirms dažiem gadiem. Valsts, uzdodot Latvijas Vēstnesim izveidot brīvi pieejamu tiesību aktu (TA) datu bāzi www.likumi.lv, vēlējās samazināt uzņēmējiem un citiem sabiedrības locekļiem izmaksas, kas bija saistītas ar informācijas iegūšanu. Līdz tam sistematizēto TA datu bāzi nodrošināja privātais sektors.
Kā tolaik varēja piekļūt TA datu bāzēm? NAIS gada abonēšanas maksa - Ls 900, Lietišķās informācijas dienesta pakalpojumiem gada abonēšanas maksa - Ls 500, arī Lursoft sniedza tikai maksas pakalpojumus. Galvenie klienti šīm datu bāzēm bija valsts iestādes un uzņēmumi, līdz ar to valsts budžets faktiski uzturēja privātā biznesa aktivitātes. Savukārt uzņēmēji neformāli meklēja kontaktus valsts iestādēs, lai, izmantojot to abonētos maksas pakalpojumus, piekļūtu informācijai, jo paši par to nebija gatavi maksāt tik augstu cenu.
Šī situācija mainījās pēc brīvas pieejas nodrošināšanas valsts informācijai interneta vietnēs www.likumi.lv un www.vestnesis.lv, līdz ar to faktiski ievērojami tika samazinātas uzņēmēju izmaksas par informācijas iegūšanu. Kā? Šobrīd uzņēmējs, izveidojot uzņēmumu, samaksā par publikāciju Ls 24 un katrus nākošos 3 gadus – Ls 8, bet rezultātā saņem brīvi pieejamu visu valsts informāciju, ko iepriekš bija spiests pirkt no citiem uzņēmējiem. Koncepcijas projekts paredz elektroniski pieejamo informāciju padarīt par oficiālu, tādējādi vēlreiz sperot soli pretim uzņēmēju un sabiedrības interesēm. Līdz ar to iebildumi par augstiem maksājumiem un informācijas nepieejamību ir NEPAMATOTI un, iespējams, balstīti tikai uz dažu uzņēmēju privātajām biznesa interesēm, lai atjaunotu tām izdevīgu situāciju valsts informācijas izplatīšanā.
• Par kritiku pret pašreizējo šķērssubsidēšanas mehānismu (TA un Saeimas dokumentu publicēšanas izmaksas tiek segtas no oficiālo sludinājumu un paziņojumu publicēšanas ieņēmumiem). Šī situācija skrupulozi analizēta koncepcijas projektā, kurā arī piedāvāts risinājums: saņemot valsts budžeta dotāciju TA publicēšanai un sistematizēšanai, maksu par sludinājumiem var samazināt par 50%, t.i. to pašizmaksas vērtībā. Tāpat projekts piedāvā pārejas laiku, reāli izvērtējot esošo ekonomisko situāciju: vispirms – atteikties no papīra publikācijas, kas vidēji samazina izmaksas par 18%, un, uzlabojoties ekonomiskai situācijai, pārskatīt iespējas valsts tiešo funkciju – TA publiskošanu un pieejamības nodrošināšanu – segt no valsts līdzekļiem, samazinot sludinājumu un paziņojumu izmaksas vēl par 30%.
Kritika Nr.3. Valstij neraksturīga funkcija, uzņēmējdarbības deformēšana un naudas šķērdēšana
1993.gadā, dibinot Latvijas Vēstnesis un uzdodot tam izdot oficiālo laikrakstu, MK lēma par šādu funkciju izpildi:
2. Noteikt, ka valsts uzņēmuma «Latvijas Vēstnesis» pamatdarbības veidi ir:
2.1. laikraksta «Latvijas Vēstnesis» - Latvijas Republikas oficiālā laikraksta - izdošana, nodrošinot tajā Latvijas Republikas likumu, lēmumu un citu normatīvo aktu, kā arī to skaidrojumu publicēšanu;
2.2. valsts varas un pārvaldes institūciju un pašvaldību darbības atspoguļošana, kā ari šo institūciju izdoto normatīvo aktu un paziņojumu, tieslietu iestāžu, privatizācijas un tiesu paziņojumu publicēšana;
2.3. dokumentālas literatūras izdošana;
2.4. tematisku kopojumu izdošana par statistikas, tieslietu, socioloģijas un citām aktuālām problēmām.
Pirms 17 gadiem tika iezīmēta Latvijas nostāja valsts informācijas publiskošanā un sabiedrības tiesības zināt savas tiesības, proti, oficiālās publikācijas izsludināšana un pieejamība ir valsts funkcija.
• Iebilde par naudas izlietošanas efektivitāti nav pamatota: naudas izlietošanas efektivitātes mērījums būs valdības noteikto mērķu sasniegšana – drošas oficiālās e-publikācijas nodrošināšana, nesamazinot pašreiz sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti.
• Ja funkcija – oficiālā e-publikācija - tiktu nodota kādam privātam partnerim, valsts budžetā būtu jāparedz papildus līdzekļi jaunas vietnes veidošanai un tās drošībai. Ja šādi līdzekļi netiktu rasti valsts budžetā, tad šīs izmaksas tāpat tiktu novirzītas uz uzņēmēju un citu sabiedrības locekļu pleciem, iekasējot maksu par pakalpojumu, kas būtu ievērojami augstāka par to, ko šobrīd iekasē Latvijas Vēstnesis un kas informācijas pieejamības ziņā atgrieztu Latviju 2000.gada līmenī.
• Latvijas Vēstnesis NEKONKURĒ informācijas tirgū ne ar vienu privātu uzņēmēju. Gluži pretēji – Latvijas Vēstnesis uz vienādiem nosacījumiem nodrošina publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) „par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu”.
• Latvijas Vēstneša informācijas atkalizmantošanas politika vērsta uz to, lai, neizkropļojot konkurenci iekšējā tirgū, visas ieinteresētās puses varētu ērti izmantot oficiālās publikācijas izdevēja uzkrāto informāciju (dokumentus) un uz to pamata radīt jaunus produktus un pakalpojumus, dodot ieguldījumu kopējā valsts saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā, kā arī veicinot zināšanu sabiedrības attīstību.
Oficiālā e-publikācija ir nozīmīgs jaunievedums un tādēļ likumsakarīgi, ka šī iecere prasa kvalitatīvu diskusiju un rūpīgu izvērtējumu. VSIA Latvijas Vēstnesis aicina diskusijas dalībniekus vadīties no sabiedrības interešu viedokļa un nemaldināt to ar noklusētu vai maldinošu informāciju par oficiālās e-publikācijas ieviešanas kontekstu un būtību. Mērķis ir atrast labāko risinājumu Latvijai, nevis atsevišķām sabiedrības / biznesa grupām.
