Līdzīgi kā daudzviet Skandināvijā, kur tiek veicināta vienkāršota piekļuve finanšu pakalpojumiem, arī Latvijai ir potenciāls radīt ilgtspējīgus risinājumus. Finanšu konsultācijām nevajadzētu būt tikai turīgu vai labi situētu cilvēku privilēģijai, kā tas ilgstoši ir bijis.

Tādēļ jau pagājušā gadsimta beigās iezīmējusies tendence - finanšu sektora demokratizācija - veicina šādu pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu statusa sabiedrībā. Taču viena lieta ir padarīt šos pakalpojumus pieejamus, pavisam cita - veicināt aktīvu sabiedrības iesaisti savas finansiālās labklājības nodrošināšanā ilgtermiņā.

Latvijas finanšu paradokss: uzkrājumu daudz, bet investīciju maz

Arī mēs varam būt gandarīti par pamata finanšu pakalpojumu pieejamību. Saskaņā ar Pasaules Bankas publicētajiem datiem (2023), norēķinu konts ir apmēram 97% pieaugušo, elektronisko maksājumu īpatsvaram pārsniedzot jau 70%. Apmēram 85% pieaugušo ir norēķinu kartes, kas ir ļoti labs rādītājs pat attīstīto valstu vidū. Taču pavisam cita aina paveras, analizējot ar uzkrājumiem un investīcijām saistītus datus. Neraugoties uz to, ka kopējais mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, ieskaitot pensiju 2. un 3. līmeņa kapitālu, veido apmēram 20 miljardus eiro, lielākoties šie finanšu aktīvi netiek investēti. Tie bieži stāv banku kontos vai tiek investēti ultrakonservatīvi, izvēloties pensiju plānus ar zemu ienesīgumu.

Kāpēc lielākā daļa mājsaimniecību izvēlas neinvestēt savus uzkrājumus, pat ja tas nozīmē potenciālus zaudējumus inflācijas dēļ?

No vienas puses pie vainas varētu būt relatīvi zems, bet augošs finanšu pratības līmenis, kas pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vērtējuma Latvijā ir aptuveni 57% un Ziemeļvalstīs sasniedz 71%. No otras puses būtisku negatīvu ietekmi atstāja finanšu sektora uzņēmumu strauja filiāļu slēgšana un pārorientēšanās uz digitāliem pašapkalpošanās kanāliem.

Pusmiljons cilvēku Latvijā varētu saņemt mazāku pensiju

Neraugoties uz to, ka līdz ar 2024. gada 1. jūlija regulējumu finanšu līdzekļu pārvaldītājiem tiek nodoti 2. pensiju līmeņa dalībnieku dati un stājusies spēkā prasība šīm personām sniegt konsultācijas, joprojām vismaz pusmiljonam iedzīvotāju Latvijā ir neatbilstoši 2. pensiju līmeņa plāni. Ko tas nozīmē? Cilvēki, kuri nav izvēlējušies sev piemērotāko risinājumu, nākotnē varētu saņemt līdz pat 30% mazākus pensiju uzkrājumus. Tik būtisku problēmu nevar atrisināt vienkārši paļaujoties uz to, ka vairāki simti tūkstošu līdzcilvēku, kuriem ikdienā ir savas prioritātes un rūpes, pamanīs reklāmu digitālajā vidē un, pat ja pamanīs, sajutīs vajadzību šim jautājumam pievērsties. Viņiem ir nepieciešama profesionāļu konsultācija!

Solis uz finanšu pieejamību visiem

Tāda iespēja kā saņemt pensiju konsultāciju ieejot lielveikalā, būtu solis tuvāk tam, lai ikvienam būtu vienlīdzīga piekļuva finanšu resursiem, neatkarīgi no dzīvesvietas vai ienākumu līmeņa. Tirdzniecības centri vairs nav tikai pārtikas un nepārtikas preču iepirkšanās vieta. Tajos ir atrodams teju viss, sākot ar boulinga zālēm un beidzot ar kinoteātriem un slidotavām. Lielveikali ir kļuvuši par uz klientiem orientētiem pakalpojumu sniedzējiem jeb klientu centriskām organizācijām, kam ir svarīga klientu pieredze. Tādēļ tā ir ideāla vieta, kur bez iepriekšēja pieraksta vai finanšu sniedzēja institūcijas apmeklēšanas nodoties kodolīgai profesionāļu konsultācijai par sev piemērota pensiju plāna izvēli. Turklāt kāpēc gan nespert vēl vienu soli finanšu sektora demokratizācijas virzienā? Mākslīgā intelekta rīki, piemēram, interaktīvas konsultācijas vai personalizēti ieteikumi, varētu nodrošināt vēl lielāku pieejamību arī tiem, kas nevēlas vai nevar izmantot klātienes pakalpojumus.

Mākslīgi radīto “privilēģiju” laiks ir beidzies. Ikvienam no mums ir tiesības parūpēties par savām vecumdienām. Sāksim ar to, ka atvērsim durvis jaunām iespējām tur, kur tās ir vispieejamākās – mūsu ikdienas vidē.