Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.
Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.
Proti, Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca Viktora Kontuzorova vadībā, kurš pagājušā gadsimta 90. gadu vidū tika izslēgts no Latvijas Pareizticīgo baznīcas, jau pārdesmit gadu cīņā ar valsti ir tiesas ceļā panācis savu autonomo draudžu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā, bet nu beidzot arī iespēju reģistrēt savu baznīcu. Ir skaidrs, ka Pareizticīgajai baznīcai, ko vada arhibīskaps Aleksandrs, ir uzradies konkurents, kurš noteikti pieprasīs to atzīt par īsteno Pareizticīgo baznīcu ar attiecīgām sekām, kas saistās ar īpašuma ja ne atņemšanu, tad pārdali. Līdz šim tiesā Latvijas Pareizticīgās autonomās draudzes centās pierādīt, ka nav nekādas jaunas reliģiskās organizācijas, bet ir Latvijas suverēnās valsts apstākļos izveidotas un juridiski reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā jau 1936. gada 7. septembrī ar Nr.140503. Latvijas Pareizticīgā baznīca, kas reģistrēta šobrīd kā vienīgā, pārvalda pietiekami lielus nekustamos īpašumus, un nebūt nevar izslēgt, ka vilinājums pamēģināt «noreģistrēt» vēl kādu pareizticīgo baznīcu varētu būt pietiekami liels un pašreizējā elektrizētajā gaisotnē tam var arī «piesiet» jautājumu par valsts drošību. Sava veida spriedze ir vēl vienā konfesijā, kurai ir īpašumi, jo ir gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, gan arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL). Pēc vairāku aptaujāto domām, pašlaik vēl ir pārāk agri izdarīt kādus secinājumus par to, kādas būs šī Satversmes tiesas lēmuma sekas, jo, ja patiešām radīsies daudz iesniegumu reģistrēt jaunas baznīcas gan pareizticīgajiem, gan luterāņiem un tās arī tiks reģistrētas, tad būs jautājumi jau par to, kurai no baznīcām kas pieder. Nevajag aizmirst, ka joprojām ir neatrisināts jautājums saistībā ar Pēterbaznīcu, kuras likumprojekts šobrīd «iestrēdzis» savulaik Ilzes Viņķeles vadītajā Saeimas Izglītības komisijā.
Visu rakstu Baznīcu īpašumi var tikt ierauti tiesvedībās lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness.