Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Annas koku skola, Annas koku skolas biedrība un uzņēmums Labie koki – tā ir pārsteidzoša mikropasaule Babītes novadā, kuru radījis dārzkopis un kokkopis Edgars Neilands.

Ģeogrāfiski esam maza valsts, bet ārtelpas jautājumos tuvāko desmit vai divdesmit gadu laikā kļūsim par lielvalsti,uzskata Edgars. Viņa uzņēmums Labie koki ir viens no spēcīgākajiem nozarē.Koki no dārza un ainavas līdz kultūrai, pirtij un ārstniecībai– Edgara tvēriens ir plašs. Viņa uzņēmums cenšas darboties pasaulīgi, un tādam piegājienam ir rezonanse, jo Annas koku skolas biedrības rīkotajās mācībās kā lektorus nereti izdodas piesaistīt pasaules līmeņa profesionāļus.

Simt reižu gadā

Annas koku skolas savdabīgā celtne reizē ir arī biedrības mājas un uzņēmuma birojs. Edgars stāsta,ka šeit veidotais dārzs ir atvērts apmeklētājiem režīmā 24/7. Krūmos un garā zālē ieaugusi bija puspamestā kaimiņiene Babītes Annas baznīca, kuras dārza iekopšanu arī uzņēmusies Edgara komanda.Pat tad, ja uzņēmuma darbinieki nevar būt klāt un izskaidrot, kas ir šī citādā pasaule, kas noslēpusiesaiz smilšu kāpas Liepājas šosejas malā, iekoptā vide runā pati par sevi. Galvenokārt tā runā par vērtībām– par veciem un atkārtoti izmantotiem materiāliem,par dabisko. Te pamazām veidojas privāts brīvdabasmuzejs, kura aizrautīgajam īpašniekam, kā viņš pats atzīst, ir «matemātisks uzdevums» ne tikai izdomāt,kā visu uzbūvēt un iedzīvināt, bet arī samaksāt algas un nodokļus.Iepriekš uzņēmuma birojs atradies pie cita dievnama– Rīgas centrā. Edgars meklēja jaunu uzņēmuma bāzes vietu galvaspilsētas tuvumā, lūkodamies pēc īstas lauksaimniecības zemes, nevis «cerības par ciematu». Desmit hektāru zemes tika nolūkoti Babītes novadā – uzreiz pēc krīzes. Upīte, smilšu kāpa ar priedēm, melnalkšņu purvs, baznīca ar sendienu ozoliem, blakus Babītes ezers ar visu niedrāju. Edgars ar ģimeni dzīvo netālajos Piņķos.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem simtiem miljoniem eiro reāli saziedota mazāk nekā desmitā daļa naudas, piektdien paziņoja Francijas Kultūras ministrija.

No apsolītajiem 850 miljoniem eiro pārskatīti tikai 80 miljoni un vairums ziedojumu ir mazas summas no vienkāršajiem cilvēkiem.

Divi no Francijas bagātākajiem cilvēkiem modes moguli Bernārs Arno un Fransuā Anrī Pino kopā apsolīja 300 miljonus eiro, bet kosmētikas grupas «L'Oreal» dibinātāji Betankūru ģimene apsolīja 200 miljonus eiro.

Taču kultūras ministrs Franks Rīsters norādīja, ka līdz šim saņemti tikai mazi ziedojumi.

Pagājušajā mēnesī Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pauda satraukumu par solījumiem, sakot, ka «lielākā daļa šo ziedojumu vēl nav materializējušies".

Pēc Rīstera teiktā, ir divi iemesli, kāpēc ziedojumi vēl nav saņemti.

«Vispirms ir cilvēki, kas apsola dot, bet beigās nedod,» sacīja Rīsters. «Taču galvenokārt - un tas ir normāli - šie ziedojumi tiks piešķirti darba laikā.»

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Pirmdien, 14. oktobrī, tiek uzsākta labdarības kampaņa Ukrainas atbalstam, kurā Latvijā dzīvojošu ukraiņu biedrību konfederācija “Viche”, Dobeles novada pašvaldība un “Dobeles dzirnavnieks” aicina ziedot Dobeles konvoja organizēšanai. Konvoja organizatori aicina ikvienu sniegt savu personīgo ieguldījumu civilizētās pasaules uzvarā pār krievu okupāciju.

Lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus un civiliedzīvotājus, aicina ziedot ne tikai autotransportu un citu tehniku, bet arī lietas, kas palīdzēs ukraiņiem izturēt gaidāmo ziemu – termo apģērbu, medicīnas un higiēnas preces, tūrisma inventāru, ilgi glabājamus pārtikas produktus un citas noderīgas lietas.

Lai piedalītos atbalsta sniegšanā, nav obligāti jābūt Dobeles iedzīvotājam vai uzņēmumam – ziedojumi konvoja organizēšanai tiek gaidīti no ikviena.

Ziedojumi tiek pieņemti līdz pat 8.novembrim – Dobelē, uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” telpās, katru darba dienas vakaru no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Konvojs no Dobeles uz Ukrainu ceļā dosies zīmīgā datumā – 11.novembrī, Lāčplēša dienā – līdz ar Gaismas gājienu uz Dobeles atbrīvošanas pieminekli. Ikviens ir sirsnīgi gaidīts pavadīt konvoju tālajā ceļā uz Ukrainas frontes līniju.

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu, "Dienas Biznesam" apliecina fonda dibinātāji.

"Novum Riga Charitable Foundation" ir mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts 2006.gadā un šo gadu laikā sniedzis atbalstu vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019.gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro.

Mecenāti norāda, ka pēdējo divu gadu laikā daudziem viņu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi.

"To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi, vai vienkārši uzdot jautājumu - vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja, vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?" - vienprātīgi uzskata dibinātāji.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Rīgā ir potenciāls izveidot vairākus tūrisma un radošo kvartālu maršrutus, savienojot dažādus objektus un radot iespēju gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem izbaudīt bagātu vides, kultūras, vēstures, gastronomijas un izklaides programmu, informē Rīgas dome.

Viens no Rīgas potenciālajiem radošajiem maršrutiem varētu būt Matīsa tirgus - Tallinas ielas kvartāls - Lielie kapi, kuru šonedēļ apmeklēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti, departamentu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

"Mums ir iecere tuvākā gada laikā ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem izveidot nepārtrauktu maršrutu. Daļa ieceru jau ir īstenotas, bet trūkst atsevišķas sadaļas, tāpēc visi kopā iepazināmies ar problemātiskākajām vietām un kopā runājām par iespējamajiem risinājumiem," norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Kā pirmais tika izvērtēts Vidzemes jeb Matīsa tirgus potenciāls. Kopā ar "Rīgas Centrāltirgus" pārstāvjiem tika pārrunātas iespējas izmantot gan plašo laukumu tirgus vidū, gan iespējas atjaunot vēsturiskos paviljonus. "Mums ir jāsaprot, kāpēc citās vietās pilsētā tirgus darbojas, bet šajā vietā zudusi interese gan no tirgotāju, gan apmeklētāju puses," atzina I. Andersone.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Baltijā lielāko, modernāko un apjomīgāko dzelzceļa maketu ar digitalizētu vadības kustību.

44 m2 lielais, unikālais dzelzceļa makets, kur vairums detaļu ir roku darbs, tapis vairāku gadu garumā, iesaistoties dzelzceļa modelisma entuziastiem no Latvijas un Čehijas.

Modeļa mēroga proporcijas ir 1:87 un tas sastāv no 200m gariem sliežu ceļiem, precīzām dzelzceļa staciju kopijām, 61 sliežu pārmijas, 47 luksoforiem un citiem dzelzceļa infrastruktūras elementiem. Maketā ir atveidots arī neliels pilsētas kvartāls, baznīca, Tukuma lidlauks, dažādas ēkas un tilti.

“Mūsu mērķis bija izveidot nevis abstraktu maketu, bet tādu, kurā redzama Latvijas ainava, ar precīzām dzelzceļa staciju kopijām – Tukums II, Spāre un Līvbērze, tostarp, ar sliežu ceļu izvietojumu, luksoforiem, palīgēkām. Arī kustība ir kā uz īsta dzelzceļa. Profesionāls dzelzceļnieks, skatoties, piemēram, uz gulšņu izvietojumu stacijās sapratīs, ka maketu ir veidojis dzelzceļa zinātājs. Tur, kur jābūt koka gulšņiem, piemēram, zem pārmijām, tur ir koka gulšņi, kur jābūt betona gulšņiem – tur ir betona gulšņi,” maketu raksturo muzeja direktore Ieva Pētersone.

Jāņa Čakstes bulvāris gar Driksas upi ir viena no Jelgavas centrālajām ielām, kas allaž bijusi prestiža; pārbūve varētu veicināt uzņēmējdarbības aktivizēšanos un citādu rosību.

Tiesa, pašu rekonstrukcijas laiku no 2010. līdz 2013. gadam ielā mītošie ilggadīgie saimnieciskās darbības veicēji (kādi lielākoties tur arī ir) atminas kā īpašu piedzīvojumu, jo bija jāstrādā teju būvlaukumā. Tas, protams, nebija pievilcīgi nedz pašiem, nedz klientiem, kā arī nācies netieši iesaistīties remontdarbos.

Divu līmeņu promenāde

Toties tagad bulvāris mainījis savu seju līdz nepazīšanai. Gar krastmalu ir izbūvēta divu līmeņu promenāde pastaigām, riteņbraucēju celiņš. Vasarā strūklakas no platformām liecas pāri apakšējai promenādei, un gājējiem ir iespēja iziet zem ūdenskritumiem. Bulvāri papildina īpaša dizaina laternas un soliņi. Objektā izbūvētas ne vien strūklakas no skatu platformām, bet arī stāv izmircis Jelgavas students. Ūdens strūklakām tiek ņemts no Driksas upes, kur nonāk arī atpakaļ. J. Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā izbūvēts arī arhitektoniski izteiksmīgs gājēju tilts Mītava, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu, un tā risinājums ir izliekums trijās dimensijās. Tas gan savulaik izpelnījās atšķirīgas atsauksmes.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Pirmdien mūžībā aizgājis reklāmas aģentūras «DDB Latvija» dibinātājs, uzņēmējs Edgars Skulte, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Rubīns.

Atvadīšanās nu Skultes notiks sestdien, 9.februārī, plkst.11 Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā.

Uzņēmuma pārstāvji izsaka līdzjūtību Skultes tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Reklāmas aģentūra «DDB Latvija» darbu sāka 1995.gadā, un Skulte kā viens no uzņēmuma dibinātājiem bija arī tās pirmais vadītājs.

Kā liecina «Firmas.lv» pieejamā dati, Skulte strādājis valdē tādos uzņēmumos kā SIA «Nords Porter Novelli», «DFTS serviss», «Drošas braukšanas skola», AS «RCL», «Latvijas Reklāmas asociācijā» un biedrībā «Atbalsti autosportu». Tāpat Skulte savas profesionālās darbības laikā vairākos uzņēmumos pildījis izpilddirektora un komercdirektora amata pienākumus.

Itālijas galvaspilsētas Romas varas iestādes ir noteikušas aizliegumu tūristiem sēdēt uz Spāņu kāpnēm, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Romas vēsturiskajā centrā.

Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs ziņoja, ka policisti otrdien ar svilpēm lika cilvēkiem, kas bija piesēduši uz Spāņu kāpnēm, piecelties un tās atstāt.

No marmora veidotās Spāņu kāpnes ir viens no Romas arhitektūras brīnumiem. Tā ilgu laiku bija populāra vieta, kur nogurušiem tūristiem apstāties un pavērot apkārtni, vienlaikus nobaudot kādu sviestmaizi vai saldējuma kokteili.

Mēģinot novērst tūristu nevīžību pret kultūras mantojumu, Romas pašvaldība šovasar pieņēma jaunus noteikumus, kas aizliedz jebkādu «apmešanos» vai «sēdēšanu» uz vēstures pieminekļiem, tai skaitā Spāņu kāpnēm un to pakājē esošās strūklakas.

Naudassods līdz 400 eiro var tikt piespriests par jebkādu pārkāpumu – sēdēšanu, atrašanos šajā vietā bez krekla, peldēšanos strūklakā vai čemodānu ar ritenīšiem vilkšanu pa vēsturiskajām kāpnēm.

Mūžībā devies mākslinieks, vairāku filmu scenogrāfs un kinopilsētas «Cinevilla» projekta autors Mārtiņš Milberts, informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.

Viņš ir veidojis scenogrāfiju 11 spēlfilmām («Baiga vasara», «Rīgas sargi», «Rūdolfa mantojums», «Sapņu komanda 1935», «Džimlai rūdi rallallā», «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» u.c.), daudziem TV seriāliem, 13 teātru izrādēm, galvenokārt Nacionālajā un Dailes teātrī, vairākiem dziesmu svētku uzvedumiem, Rīgas svētku pasākumiem Daugavas krastmalā.

Viņa iegūtā metālmākslinieka izglītība Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1984.) un Igaunijas Valsts mākslas institūtā (1988.), nemitīgā pašizglītošanās un pieredzes uzkrājums nosaka radošā darba kvalitātes līmeni, drosmi un spēju izmantot komplicētas tehnoloģijas, sarežģītus tehniskus risinājumus. Ja kāds īpaši grūts uzdevums, tika aicināts Milberts, kurš izdomās, izdarīs, uz kuru var paļauties, saka viņa kolēģi.