Izmaiņas likumdošanā par dzīvnieku kaušanu saskaņā ar reliģiskajām metodēm sniegtu Latvijas uzņēmējiem plašākas iespējas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu ļautu eksportēt ārpus Latvijas, turklāt tas arī nodrošinātu Latvijas gaļas ražotāju konkurētspēju citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, jo daudzu ES valstu likumdošana ļauj šādu dzīvnieku kaušanu pārtikas ieguvei bez iepriekšējas apdullināšanas, ja tas notiek saskaņā ar ebreju, vai musulmaņu reliģijā paredzētajām kaušanas prasībām.
LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabīgā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka pieņemot šos grozījumus tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām.»
LOSP atbalsta Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, nokaušanu kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. LOSP uzskata, ka plānotā dzīvnieku nokaušana pēc citu ES valstu un vairāku Latvijas ekspertu uzskatiem ir humāna. Ja Latvijā neakceptēs šos grozījumus, tad Latvija atkal tiks nostādīta situācijā, kad gaļas eksporta iespējas samazināsies, jo Lietuvā un Igaunijā šāda kaušana jau sen ir akceptēta, nu ir pienākusi Latvijas kārta izlemt šo jautājumu.
Ārija Jerumane, LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece: «Šodien pēc karstām diskusijām komisijas sēdē atbalstīja iesniegtos priekšlikumus, kurus virzīs tālāk izskatīšanai Saeimā. Ja Saeima atbalstīs šos grozījumus likumā, tad gaļas ražotājiem un lopu audzētājiem saražoto produkciju būs iespējas eksportēt uz Skandināviju ap 1000 tonnām mēnesī. Ja, iesaistoties dzīvnieku aizstāvju organizācijām, grozījumi netiks pieņemti, tad zaudētāji būs lauksaimnieki – ražotāji, jo tiks bremzēts gaļas eksporta tirgus un pārstrādes uzņēmumu darbinieki, kuri var zaudēt savas darba vietas. Kopumā tas nozīmē, neieņemtu naudu valsts budžetā un palielinājumu sociālajās izmaksās.»