Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.
Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.
Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.
Arī Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzsver, ka kažokzvēru labturība ir galvenā audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākajā mērā ietekmē produkcijas kvalitāti. Nozarei esot liels potenciāls, un tās likvidēšana emociju iespaidā būtu liels zaudējums gan darba vietu, gan eksporta un nodokļu ieņēmumu ziņā.
LOSP arī informē, ka pagājušajā nedēļā padomes un Zemkopības ministrijas pārstāvji tikās ar Anglijas un Somijas speciālistiem - Maiku Mozeru no Starptautiskās Kažokādu federācijas un Marti Heinonenu no Eiropas Kažokzvēru audzētāju asociācijas.
Tikšanās laikā esot pārrunāti jautājumi par kažokzvēru nozari Latvijā un Eiropā. Mozers informējis, ka sadarbībā ar Eiropas Kažokzvēru audzētāju asociāciju un ciešā sadarbībā ar zinātniekiem ir izstrādāti uz zinātniskiem pētījumiem balstīti labturības novērtēšanas protokoli WelFur (Kažokzvēru labturības projekts) projektā. Tie ir labturības standarti, kurus plānots ieviest kažokzvēru audzēšanas nozarē visā Eiropā. Augstu, zinātniski pamatotu labturības standartu ievērošana esot arī nozares mērķis, un ir jau daudz darīts, lai to īstenotu. Ir jāveicina lielāka sabiedrības izpratne un informētība par nozari.
Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža norādīja uz savvaļas dzīvnieku uzturēšanos cilvēku apdzīvotās vietās un ar to saistītajiem riskiem no veterinārmedicīnas viedokļa. Latvijas Veterinārārstu biedrības kopsapulcē pagājušās nedēļas nogalē tika diskutēts arī par kažokzvēru nozares turpmāko attīstību, labturības prasībām, starptautiskā kažokādu tirgus attīstību krīzes apstākļos. Lekcijas par projektu rezultātiem Apvienotajā Karalistē nolasījis arī Mozers un Heinonens. Kopīgais nozares speciālistu un veterinārārstu skatījums esot, ka nozare ir rentabla un ieņem noteiktu un stabilu nišu Latvijas tautsaimniecībā.
Ja kādu apstākļu dēļ nozare Latvijā cietīšot, tad esot jāsaprot, ka šo tirgus nišu ieņems kādu citu valstu kažokzvēru audzētāji. «Mēs tad būsim tikai patērētāji, bet ne ražotāji un valsts iekšējā kopprodukta palielinātāji. Turklāt kažokzvēru barošanai pēc attiecīgas apstrādes tiek izmantoti gaļas pārstrādes uzņēmumu atkritumi, kas pretējā gadījumā tiktu vienkārši izniekoti. Pēc notikušajām lekcijām varam secināt - jo vairāk informācijas, jo lielāka izpratne par kādas nozares darbības mehānismu un tās nozīmīgumu,» skaidro Viduža.
Kā ziņots, kustības Sabiedrība pret kažokādām mērķis ir kažokzvēru audzēšanas aizliegums Latvijā. Vienlaikus tiek prognozēts, ka paies vairāki desmiti gadu, līdz šis aizliegums tiks ievērots.
Savukārt, lai panāktu kažokzvēru biznesa slēgšanu Latvijā, biedrība Dzīvnieku brīvība, nodibinājums Dzīvnieku drauga fonds, Pasaules Dabas fonds, Vides aizsardzības klubs un biedrības Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa, Dzīvnieku SOS, Homo Ecos, Zemes draugi, Zaļā brīvība un Vides vārds apvienojās sabiedriskā kustībā Sabiedrības pret kažokādām un parakstīja manifestu Par kažokzvēru aizsardzību.
Kustība Sabiedrība pret kažokādām informēs un izglītos sabiedrību par kažokādu iegūšanas procesu, virzīs izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā, iestāsies pret jaunu kažokzvēru audzētavu atvēršanu, kā arī līdz kažokzvēru audzēšanas aizlieguma pieņemšanai uzraudzīs dzīvnieku labturības prasību ievērošanu fermās.
Kažokzvēru audzēšanas pilnīgs aizliegums ētisku vai labturības apsvērumu dēļ patlaban pieņemts Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Slovēnijā un Nīderlandē. Tādās valstīs kā Šveice, Vācija un Itālija pieņemti stingri labturības noteikumi, kas padara šo nodarbi uzņēmējiem ekonomiski neizdevīgu. Daudzās citās valstīs, kurās atļauta kažokzvēru audzēšana, patlaban norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas un protesti pret šo dzīvnieku izmantošanas veidu.
Latvijā patlaban darbojas astoņas ūdeļu un lapsu audzētavas un 25 šinšillu audzētavas. Vairākas ūdeļu audzētavas ir tapšanas vai plānošanas stadijā.