Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Lai saistībā ar zivju konservu kvalitāti inspicētu Latvijas ražošanas uzņēmumus, kuri eksportē produkciju uz Krieviju, šodien Latvijā ieradušies četri Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju Krievijas inspektoru pārbaužu sarakstā iekļauti uzņēmumi Gamma A, Unda, Rānda, Līcis 93 un Roja F.T.C..

Tāpat zināms, ka delegācijas vidū nav inspektoru no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas, kā iepriekš tika ziņos. Latvijā ieradušies dienesta inspektori no Murmanskas, Brjanskas un Tjumeņas apgabaliem.

Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis apliecināja, ka Krievijas inspektoru vizīte ilgs līdz nedēļas beigām, savukārt vēl četri zivju pārstrādes uzņēmumi, kuriem pagaidām nav Krievijas eksporta sertifikāta, labprātīgi izteikuši vēlmi uzņemt pie sevis minēto delegāciju.

Veicot pārbaudes pārtikas tirdzniecības uzņēmumos visā Latvijā pagājušajā nedēļā Pārtikas un veterinārais dienests dažādu marķējuma neatbilstību dēļ apturējis 1.3 tonnas pārtikas produktu un 9 950 gabalpreču izplatīšanu, kā arī no tirdzniecības izņēmis 208 kg un 223 gabalus pārtikas produktu.

PVD inspektori līdz neatbilstību novēršanai apturējuši tādu pārtikas produktu izplatīšanu, kuru marķējumā norādītā informācija nav tulkota valsts valodā, tā tulkota neprecīzi vai arī marķējumā izmantota neatbilstoša preču zīme.

Piemēram, Vācijā ražotam siera izstrādājuma marķējumā nebija norādīts augu tauku daudzums, lai gan oriģinālvalodā šāda norāde ir, Itālijā ražotu makaronu oriģinālajā marķējumā ir informācija par makaronu vārīšanas ilgumu, bet tulkojumā šādas norādes nav, Šrilankā ražotām tējām marķējuma valsts valodā nav bijis vispār. Tāpat PVD inspektori konstatējuši produktus, kuru marķējumā nav bijis norādīts derīguma termiņš.

No tirdzniecības PVD inspektori izņēmuši piena un gaļas produktus, kuriem bija beidzies derīguma termiņš, kā arī produktus, kas uzglabāti neatbilstošā temperatūrā. Piemēram, PVD inspektori kādā Limbažu veikalā konstatējuši, ka maltā gaļa atrodas + 16 grādu temperatūrā, bet kādā Skrundas veikalā inspektori no apgrozības izņēmuši dažādus pārtikas produktus – cīsiņus, desu, sautētus kāpostus, kuru derīguma termiņš jau beidzies.

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 27. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos noteikumus, ar mērķi izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē ministrijā.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredz, ka taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas «Rīga», kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs «Autopārvadājumu likumā» noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas «Rīga» teritorijā.

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Saistībā ar pretenzijām pret Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, kvalitāti, maija vidū Latvijā ieradīsies Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori, kuri pārbaudīs virkni zivju pārstrādes uzņēmumu, apstiprināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja uzņēmumi vēlas eksportēt uz muitas ūnijas un citām valstīm, jārēķinās, ka šo valstu inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes. Neviens nevar šādu inspekciju aizkavēt,» atzina Dūklavs.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe informēja, ka dienests šodien ir saņēmis oficiālu vēstuli no Rosseļhoznadzor par to, ka 18.maijā Latvijā ieradīsies Krievijas dienesta inspektori.

Vēstulē Krievijas dienests arī informē, ka zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudēs līdzās Krievijas inspektoriem piedalīsies arī inspektori no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas.

Detalizētāku informāciju par pārbaužu norisi un inspektoru skaitlisko sastāvu Krievijas dienests sola sniegt vēlāk.

Turpmāk uz Krieviju savu produkciju varēs eksportēt vēl deviņi Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāji.

Par to liecina no Krievijas Federācijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta saņemtā informācija.

Oktobrī Krievijas kompetentās uzraudzības iestādes inspektori ieradās Latvijā un pārbaudīja 27 Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumus - 15 no tiem jau bija iekļauti Krievijas atzīto uzņēmumu sarakstā un eksportēja savu produkciju uz Krieviju, bet 12 uzņēmumi sarakstā nebija, taču bija izteikuši vēlmi savu produkciju eksportēt uz Krieviju.

Jāpiebilst, ka to uzņēmumu skaits, kuri vēlējās sākt eksportu uz Krieviju, bija krietni lielāks – 26, taču Krievijas inspektori nolēma pārbaudīt 15 jau eksportējošos un tikai 12 jaunus uzņēmumus.

Nākamnedēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāks pastiprinātas pārtikas veikalu, tirgu un izbraukuma vietu pārbaudes, kuru laikā PVD inspektori pārbaudīs pārtikas preču derīguma termiņus, uzglabāšanas apstākļus un pastiprinātu uzmanību pievērsīs akcijas precēm un sakomplektētajām dāvanu paciņām.

PVD inspektori dosies arī uz tām pārtikas tirdzniecības vietām, par kurām pagājušajā nedēļā PVD ģenerāldirektoru informēja iedzīvotāji, kas zvanīja uz PVD uzticības tālruni - lielākoties iedzīvotāji informēja par iespējamiem pārkāpumiem lielākajos lielveikalu tīklos, kā arī atsevišķās tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, informē PVD.

«PVD inspektori būs modri, taču visus veikalus pārbaudīt nebūs mūsu spēkos, tādēļ aicinu iedzīvotājus būt uzstājīgiem un gadījumos, kad pārtikas produktam ir beidzies derīguma termiņš, nav marķējuma valsts valodā vai tas ir uzglabāts neatbilstošos apstākļos, informēt par to veikala darbiniekus un, protams, atgriežoties mājās, zvanīt uz PVD uzticības tālruni,» iesaka PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Veicot vairāk nekā 100 ēdināšanas vietu pārbaudes, kurās notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšana, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori nav konstatējuši būtiskus pārkāpumus svētku dalībnieku ēdināšanā, aģentūru LETA informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

46 pārtikas inspektori no 4.jūlija līdz 12.jūlijam dienā ir veikuši vairāk nekā 100 ēdināšanas vietu pārbaudes.

Pārbaužu laikā būtiskus pārkāpumus svētku dalībnieku ēdināšanā inspektori nav konstatējuši. Savukārt sūdzība no dalībniekiem ir bijusi par izsniegtās pakas saturu, kas arī pārbaudīta un tālāk neatbilstības novērstas.

PVD inspektori pārbaužu laikā, sevišķi svētku pēdējās dienās, konstatējuši, ka saspringtā mēģinājumu grafika dēļ vairākas no garantētajām trīs ēdināšanas reizēm, kurās ēdienkartē bija iekļauts siltais ēdiens, nomainītas pret pārtikas pakām.

Pārbaužu rezultāti tiks apkopoti nākamās nedēļas sākumā, taču šobrīd pēc paveiktā darba un PVD rīcībā esošās informācijas gan pārbaužu laikā, gan tiekoties ar svētku dalībniekiem, var secināt, ka pārtikas izraisītas saslimšanas nevarēja būt iemesls bērnu veselības problēmām.

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Ziņas, ka Zemgales lauku piesārņošana izraisījusi reģionāla mēroga ekoloģisko katastrofu, neatbilst faktiskajai situācijai, jo reģionā vairākās vietās ir radīts lokāls vides piesārņojums, kas šobrīd neapdraud iedzīvotājus, informē Valsts vides dienests (VVD).

Pirmie analīžu rezultāti, ko saņēmis Valsts vides dienests (VVD), un pieaicināto ekspertu atzinumi ļauj apgalvot, ka ķīmiskā viela, ar ko tika nolaistītas ceļmalu teritorijas Zemgalē, šobrīd nerada tiešu apdraudējumu videi, tostarp gruntsūdeņiem.

Piesārņojuma tālāka izplatība nenotiek. Piesārņojums, kas satur gaistošus savienojumus, radīja vislielāko bīstamību izliešanas brīdī, kamēr viela bija koncentrēta. Iedzīvotājiem ir jāizvairās nonākt tiešā saskarē ar piesārņoto grunti – aiztikt, ieelpot un pārvietoties pa to. Atrašanās tuvumā nav bīstama.

VVD inspektori turpina piesārņojuma rezultātā cietušo vietu apzināšanu un uzraudzīšanu, dodoties regulārās pārbaudēs. Vides inspektori veica pārbaudes arī pēc lietus un pārliecinājās, ka piesārņotās platības nav palielinājušās.

Oktobrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, no ūdenstilpēm kopumā izņēmuši 173 zvejas un makšķerēšanas rīkus un sastādījuši 29 administratīvā pārkāpuma protokolus, tajā skaitā izrakstījuši arī soda kvītis par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu, informē VVD.

Mēneša laikā sodu summa par lašu un taimiņu nelikumīgu ieguvi sasniegusi 1600 eiro, savukārt videi nodarītie zaudējumi par šo zivju ieguvi aprēķināti 1430 eiro apmērā.

Visaktīvākie maluzvejnieki ir Kurzemes pusē. Ventā VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori mēneša laikā izņēmuši 63 bezsaimnieka zvejas tīklus, kas ir 36 % no visiem VVD oktobra mēnesī uzietajiem nelegālajiem tīkliem.

Vidzemē, Salas upes baseinā arī vērojama paaugstināta maluzvejnieku aktivitāte. Tur Valmieras RVP inspektori 25. oktobrī plkst. 5.35 aizturējuši divas personas, konfiscējot vīriešiem divus lomā esošus lašus. Par notikušo sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un aprēķināti zaudējumi zivju resursiem 1430 euro apmērā.

Vēl četrām atrastām beigtām meža cūkām Krāslavas novadā, Indras pagasta pierobežā, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vakar šajā teritorijā vēl tika noņemti paraugi 2 meža cūkām, kas tiek laboratoriski pārbaudīti.

PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 1668 saimniecības, no kurām 244 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 678 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas pagastā, šodien pārbaudes noslēgsies Dagdas, Robežnieku un Svariņu pagastos. Pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.

Pārbaužu laikā inspektori konstatēja 121 dažādu pārkāpumu, t.sk. nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā un vienā gadījumā nebija reģistrēta cūku novietne. Par pārkāpumiem dzīvnieku turētājiem šobrīd sodi netiks piemēroti, taču ja tas tiks konstatēts atkārtotās pārbaudēs, sodi tiks piemēroti, jo nereģistrēta novietne un dzīvnieki ir rupjš noteikumu pārkāpums un rada draudus izsekojamībai, līdz ar to arī slimībām.

Pirmdien, 28.novembrī, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas RVP inspektori ir paņēmuši augsnes paraugus no teritorijas Ūnijas ielā 11b, lai identificētu iespējamo vides piesārņojumu, informē VVD.

SIA Rīgas ūdens pārstāvji paņēma paraugus no pilsētas kopējās kanalizācijas sistēmas.

Vides inspektori strādā arī SIA Olaines ķīmiskā rūpnīcā Biolars Olainē, Rūpnīcu ielā 3 un ar atkritumu apsaimniekotāju SIA Corvus Company, ar kuru šim uzņēmumam ir līgums par atkritumu apsaimniekošanu, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 7d, veicot pilnu teritorijas apsekošanu un grāmatvedības datu pārbaudi.

Nedēļas nogalē no Ūnijas ielas 11b izvesto nezināmas izcelsmes bīstamo ķīmisko vielu paraugi ir nodoti akreditētai laboratorijai ekspertīzes veikšanai.

Bīstamo atkritumu izvešanas darbi šodien tiks turpināti arī no Ūnijas ielas 11b iekštelpām, kurās var iekļūt nepiederošas personas.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) publiskos tikai tos pārbaudītos importētos saldumu un piena produktu zīmolus, kuriem atklās neatbilstības ar Rietumeiropā tirgotajiem produktiem, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa norādīja, ka PVD turpina ņemt importa saldumu un piena produktu paraugus un analizēt marķējumu, lai pārbaudītu šo produktu atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. «Dienests publiskos tos zīmolus, kuru produktiem tiks konstatētas neatbilstības,» sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Meistere atzīmēja, ka pagaidām ir pāragri runāt arī par to, cik izmaksās paraugu izmeklēšana. Piemēram, laboratorisko izmeklējumu izmaksas pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «Bior» («Bior») varēs aprēķināt tad, kad būs skaidrs, kādi produkti tiks testēti un uz kādiem rādītājiem testēti.

PVD pārbaudīs, vai Latvijā tirgotajiem ārvalstu produktiem ir tāds pats sastāvs kā citur ES valstīs

Veicot pārbaudi SIA Homburg Bikernieku Properties Mežciemā attīstītā tirdzniecības centra jaunbūvē, Rīgas pilsētas būvvalde atklājusi vairākas nepilnības būvobjekta dokumentācijā, informēja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Apsekošanas brīdī būvobjektā nebija atrodams autoruzraudzības darbu žurnāls, savukārt būvdarbu žurnālā konstatētas nepilnības. Tāpat būvinspektori objektā nav atraduši nepieciešamos būvskrūvju montāžas savienojumu kvalitātes kontroles rezultātus.

Vircavs norādīja, ka ēka faktiski ir pabeigta, tāpēc attīstītājiem un būvniekiem būs jāvēršas būvvaldē ar iesniegumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā. Būvvalde atkārtoti pārbaudīs ēkas konstrukcijas un lems par papildu tehniskās ekspertīzes nepieciešamību.

Septembrī Homburg grupa informēja, ka šā gada nogalē Biķernieku ielā durvis vērs jauns Maxima XX lielveikals. Jaunajā ēkā vairāk nekā 4800 kvadrātmetru platībā iecerēts Maxima XX lielveikals, bet aptuveni 700 kvadrātmetros - Super Action sadzīves preču un dažādu mājas lietu tirgotava, kā arī citas mazāka mēroga tirdzniecības vietas. Tirdzniecības centra kopējā platība - ap 7000 kvadrātmetru.