Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma
Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.
Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.
Skatoties uz tendencēm valūtu tirgū, A. Lāriņš nevar neizcelt arī Krievijas rubļa likteni, kura vērtības krituma ierobežošanai šīs valsts centrālā banka šogad iztērējusi līdzekļus vairāk nekā 80 miljardu ASV dolāru vērtībā. «Rublis ir šā gada «karstākā» valūta. Eiro cena rubļos kopš janvāra pakāpusies jau vairāk nekā par 66%. Pirmkārt, problēmas sākās jau pagājušajā gadā, kad Krievijas ekonomika sāka buksēt un ekonomikas dati pasliktinājās. Jau pagājušajā gadā eiro cena rubļos pieauga aptuveni par 13%, kas radīja zaudējumus eksportētājiem, kuri rēķinus izrakstīja rubļos. Šogad situāciju pasliktināja notikumi Ukrainā un sankcijas pret Krieviju, kā arī naftas cenu straujais kritums rudenī. Naftas un gāzes produktu eksports veido aptuveni 68% no kopējā Krievijas eksporta (jēlnafta vien 33%). Aptuveni 50% no Krievijas budžeta ieņēmumiem 2013. gadā nāca no derīgo izrakteņu ieguves nodokļiem un nodokļiem no naftas un gāzes eksporta. Šobrīd naftas cena ir vairāk nekā 30% zem līmeņa, kurš nepieciešams sabalansētam Krievijas budžetam. Pārsteigumu sagādāja arī Krievijas centrālā banka, kura solīja rubli 2015. gadā «palaist brīvībā». Tiek agresīvi strādāts arī ar rubļa procentu likmēm. Rezultātā trīs mēnešu Mowibor likme no 7,2% janvārī ir uzkāpusi virs 13% decembrī, kas nākamā gada pirmajā pusē var radīt nopietnas problēmas kredītu tirgū (97% hipotekāro kredītu Krievijā ir izsniegti rubļos). Šobrīd neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu būtiski mainīties, un rublis, visticamāk, arī nākamajā gadā būs zem spiediena. Lieki piebilst, ka pirms gada izteiktās prognozes tik dramatiskus notikumus šim gadam neparedzēja,» norāda A. Lāriņš. Analītiķis piebilst, ka Latvijas eksportētājus šogad nepriecēja arī Zviedrijas kronas uzvedība, kuras cena gada laikā sarukusi par 10%. Tiesa gan, zemās procentu likmes un lētā krona, visticamāk, atstāšot pozitīvu ietekmi uz Zviedrijas ražotājiem, patērētājiem un ekonomiku kopumā, kas nākamo gadu ļaujot sagaidīt ar cerībām uz kronas vērtības pieaugumu.