Jaunākais izdevums

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Skatoties uz tendencēm valūtu tirgū, A. Lāriņš nevar neizcelt arī Krievijas rubļa likteni, kura vērtības krituma ierobežošanai šīs valsts centrālā banka šogad iztērējusi līdzekļus vairāk nekā 80 miljardu ASV dolāru vērtībā. «Rublis ir šā gada «karstākā» valūta. Eiro cena rubļos kopš janvāra pakāpusies jau vairāk nekā par 66%. Pirmkārt, problēmas sākās jau pagājušajā gadā, kad Krievijas ekonomika sāka buksēt un ekonomikas dati pasliktinājās. Jau pagājušajā gadā eiro cena rubļos pieauga aptuveni par 13%, kas radīja zaudējumus eksportētājiem, kuri rēķinus izrakstīja rubļos. Šogad situāciju pasliktināja notikumi Ukrainā un sankcijas pret Krieviju, kā arī naftas cenu straujais kritums rudenī. Naftas un gāzes produktu eksports veido aptuveni 68% no kopējā Krievijas eksporta (jēlnafta vien 33%). Aptuveni 50% no Krievijas budžeta ieņēmumiem 2013. gadā nāca no derīgo izrakteņu ieguves nodokļiem un nodokļiem no naftas un gāzes eksporta. Šobrīd naftas cena ir vairāk nekā 30% zem līmeņa, kurš nepieciešams sabalansētam Krievijas budžetam. Pārsteigumu sagādāja arī Krievijas centrālā banka, kura solīja rubli 2015. gadā «palaist brīvībā». Tiek agresīvi strādāts arī ar rubļa procentu likmēm. Rezultātā trīs mēnešu Mowibor likme no 7,2% janvārī ir uzkāpusi virs 13% decembrī, kas nākamā gada pirmajā pusē var radīt nopietnas problēmas kredītu tirgū (97% hipotekāro kredītu Krievijā ir izsniegti rubļos). Šobrīd neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu būtiski mainīties, un rublis, visticamāk, arī nākamajā gadā būs zem spiediena. Lieki piebilst, ka pirms gada izteiktās prognozes tik dramatiskus notikumus šim gadam neparedzēja,» norāda A. Lāriņš. Analītiķis piebilst, ka Latvijas eksportētājus šogad nepriecēja arī Zviedrijas kronas uzvedība, kuras cena gada laikā sarukusi par 10%. Tiesa gan, zemās procentu likmes un lētā krona, visticamāk, atstāšot pozitīvu ietekmi uz Zviedrijas ražotājiem, patērētājiem un ekonomiku kopumā, kas nākamo gadu ļaujot sagaidīt ar cerībām uz kronas vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere,26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekonomisti: Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus

LETA,16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei svarīgākais ir, lai Krievijas rubļa kritiena dēļ neapsīktu pasūtījumi no Eiropas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nozares eksporta lielākā daļa nonāk Eiropā, taču Eiropas valstis arī ir visai cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Ir bažas, ka varētu samazināties pasūtījumu apjomi no Eiropas, taču to skaidri zināsim janvāra otrajā pusē. Patlaban Eiropā jau ir sākušās Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc vairs nekas nenotiek, sacīja Rantiņš.

Viņš piebilda, ka vairumu nozares uzņēmumu Krievijas rubļa krišana būtiski neietekmēs, taču ir pāris uzņēmumu, kuriem eksports uz Krieviju ir pietiekami liels - AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vēl daži. Šie uzņēmumi rubļa kritumu varētu izjust sāpīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa pārdošana uzņēmusi paniskus apmērus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku sīvas kaujas notiek ne tikai Ukrainā, bet arī Maskavā. Tiesa gan, Krievijā cīņa ir par rubļa vērtības saglabāšanu kaut cik pieņemamos līmeņos vai vismaz šīs valūtas cenas straujā krituma ierobežošanu. Šīs nedēļas sākumā liekas, ka Krievijas rubļa vērtības kritums jau uzņēmis otrā kosmiskā ātruma cienīgus tempus un tā rezultātā rublis draud atstāt jebkādas pirms tam visiem kaut cik pieņemamās orbītas.

Ja pirms tam pēdējo mēnešu laikā jau tā varējām runāt par strauju rubļa vērtības samazināšanos, tad to, kas notiek pēdējo divu dienu laikā, jau var saukt par rubļa cenas sabrukumu. Nav palīdzējuši arī Krievijas centrālās bankas paniski mēģinājumi stabilizēt rubļa cenu – vakar šī iestāde negaidīti paaugstināja Krievijas refinansēšanas likmi uzreiz par 6,5 procentpunktiem – līdz 17% atzīmei. Tas uz brīdi rubļa vērtības gāšanos apstādināja, lai gan tikai uz brīdi...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs,31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteikti Gada preču zīme konkursa uzvarētāji

Žanete Hāka,23.04.2015

Nominācija Gada preču zīme – Latvijai

1. vieta: Ģimenes uzņēmums SIA Milzu!

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notika konkursa Gada preču zīme apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada labāko preču zīmju īpašnieki, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.

Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) un LTRK veidotais konkurss par godu Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai tiek rīkots jau trešo gadu pēc kārtas, un šogad tajā piedalījās vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis stāsta, ka 2014. gadā PV saņēma vairāk nekā trīs tūkstošus preču zīmju pieteikumu, kur šis skaits apliecina pieteicēju piešķirto vērtību preču zīmju reģistrēšanas lomai uzņēmuma tālākajā attīstībā un atpazīstamībā. «Man prieks, ka jau trešo reizi apbalvojām aizvadītā gada preču zīmju izcilniekus, kuriem ir ambīcijas ne tikai nostiprināties Latvijā, bet arī izcīnīt tirgus daļu ārvalstīs. Tāpat esam gandarīti par aktīvo iesaisti no konkursa dalībnieku un balsotāju puses,» piebilst S. Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Rubļa zigzagu laikmets var turpināties ilgi

Mārtiņš Apinis, žurnālists,09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.

Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka,31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Rubļu namiņa sienās plaisas kļūst aizvien lielākas

Mārtiņš Apinis, žurnālists,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa kritums uz pusi dzēš Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmēju ienākumus

Žanete Hāka,22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Krievijas Centrālā banka atcēla rubļa svārstību diapazonu, ļaujot valūtai brīvi peldēt agrāk nekā tika gaidīts, raksta Associated Press.

Banka plānoja rubļa svārstību koridoru atcelt nākamā gada sākumā, tomēr šis lēmums ātrāk pieņemts, ņemot vērā lielo spiedienu uz valūtu, ko rada Rietumvalstu sankcijas un krītošās naftas cenas. Kopš gada sākuma rublis pret dolāru ir zaudējis gandrīz pusi savas vērtības.

Krievijas Banka paziņoja, ka pārtrauks noteikt ikdienas limitus rubļa svārstībām un ta nebūs pienākuma iejaukties finanšu tirgos, lai atbalstītu valūtu. Tomēr, lai novērstu straujāku rubļa kursa kritumu, banka būs gatava iejaukties, lai mazinātu draudus finansiālai stabilitātei.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabuļina norādīja, ka regulators iejauksies tirgū jebkurā brīdi nepieciešamajā apjomā, lai novērstu spekulatīvas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Gada preču zīmes nosaukumu sacentīsies 83 preču zīmes

Žanete Hāka,21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam Gada preču zīme 2015, ko organizē Latvijas Republikas Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, pieteiktas 83 Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbību popularizējošas preču zīmes, informē Patentu valde.

Atklāts arī sabiedrības balsojums, lai noteiktu uzvarētājus.

Apbalvojums Gada preču zīme tiek piešķirts tiem uzņēmējiem, kuri visskaidrāk saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā. Nosakot konkursa Gada preču zīme uzvarētāju, vērā tiks ņemts gan žūrijas vērtējums, gan sabiedrības balsojums.

Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizē Gada preču zīmes apbalvojumu ar mērķi godināt Latvijas uzņēmējus, veicināt valsts uzņēmējdarbības attīstību un sabiedrības izpratnes veidošanos par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa cena aug; pārliecība par nākotni izpaliek , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada beigas un šā gada sākums par īstenu murgu izvērtās Krievijas rublim, vienā brīdī varēja likties, ka šīs valūtas cena atstās lielākajai daļai cilvēku saprotamās un pieņemamās orbītas. Jāatgādina, ka decembra vidū eiro cena uz brīdi paviesojās pat virs 100 rubļu atzīmes, lai gan vēl tā paša mēneša sākumā tā atradās pie 62 rubļu atzīmes. Pēc tik strauja krituma rubļa vērtība tikpat strauji atguvās, lai gan, piemēram, šā gada janvāri eiro cena noslēdza pie 78 rubļu atzīmes, kas tāpat nozīmēja, ka 12 mēnešu skatījumā kopējās valūtas cena Krievijas rubļos ir pieaugusi par veseliem 66%. Rublim un Krievijas ekonomikai pretī spēlēja naftas cenas kritums un Rietumvalstu sankcijas. Tāpat šāds rubļa cenas kritums sagrauj jebkādas ilūzijas, ka šajā valūtā būtu vērts glabāt naudu un nozīmē, ka strauju importa cenu palielināšanas ietekmē sarūk vietējo iedzīvotāju pirktspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Rublis pēc Krievijas Bankas lēmuma celt likmes nogāžas par gandrīz 20%

Žanete Hāka,16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien rubļa vērtība saruka par 19% līdz 80,1 rublim par dolāru, jo Krievijas Centrālās bankas lēmums pacelt likmi nespēja apstādināt iepriekšējās dienās piedzīvoto kritumu, raksta Bloomberg.

Šodienas samazinājums ir straujākais kopš 1998. gada, kad bija Krievijas defolts.

Pēc centrālās bankas pirmdienas lēmuma rubļa vērtība pakāpās par 11%, taču tas bija īslaicīgi.

Krievijas Centrālā banka pārsteigusi tirgus dalībniekus, negaidīti strauji palielinot bāzes procentu likmi, raksta Bloomberg.

Likme palielināta par 6,5 procentpunktiem līdz 17%, kas ir straujākais temps kopš 1998. gada. Toreiz gan likme pārsniedza 100%.

Tirgus dalībnieki gan bažījas, ka šis solis ievainos ekonomiku, kurai jau tāpat nākamgad tiek prognozēta recesija.

Šajā gadā rublis ir uzrādījis sliktākos rezultātus starp jaunattīstības valstu valūtām, kopš gada sākuma sarūkot par 44%. Kritumu veicināja naftas cenu samazināšanās, kā arī ASV un Eiropas piemērotās sankcijas Ukrainas konflikta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Krītošā rubļa laikmetu pavada būtiski riski

Mārtiņš Apinis, žurnālists,12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka, rubli balstot, aktīvi pārdot ārvalstu valūtas

Žanete Hāka,09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka mainījusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 20 kapeikām, kas ir lielākais apjoms kopš marta, raksta Bloomberg.

Tāpat šomēnes ar četru intervenču palīdzību valūtas atbalstam iztērēti 1,85 miljardi dolāru. 7. oktobrī rubļa atbalstīšanai tika atvēlēti 442 miljoni dolāru. Iepriekš centrālā banka piecus mēnešus pēc kārtas ieturēja pauzi intervencēs, bet no gada sākuma līdz maijam iztērēja 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam.

Centrālā banka paziņojusi, ka trešdien pārcēlusi rubļa tirdzniecības diapazona augšējo robežu par 20 kapeikām līdz 44,85 rubļiem pret eiro un dolāru grozu. Trešdien rublis pirmo reizi vēsturē tirdzniecības sesiju noslēdza pie 40 rubļu par dolāru atzīmes.

Augšējās diapazona robežas pārcelšana ir lielākā kopš marta sākuma, kad Krievija iebruka Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru