Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.
Jautāts, cik ilgā laikā rubļa kursu varētu izdoties stabilizēt, Rimšēvičs atbildēja, ka lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, vai Krievijas Banka turpinās neierobežotos daudzumos par 17% piegādāt likviditāti Krievijas komercbankām vai nē. «Latvijas Banka 2008.gadā, lai sargātu latu, pacēla procentu likmes līdz 30%. Zviedrijas Banka 1992.gadā pacēla likmes līdz 500%. Ir daudzas pieredzes, kuras var analizēt. Situācija nekādā gadījumā nav bezcerīga,» atzīmēja Rimšēvičs.
Tāpat viņš norādīja, ka Krievijas rubļa kursa kritums negatīvi ietekmē arī Latvijas ekonomiku, jo ir samazinājusies Krievijas iedzīvotāju pirktspēja. «Ietekme jau ir ļoti liela, jo līdz ar to būtiski ir kritusies Krievijas iedzīvotāju pirktspēja. Inflāciju Krievijā pašlaik ir ļoti grūti paredzēt, bet iespējams tā būs virs 20% vai pat ap 30%. Tādēļ cilvēkiem būs ļoti rūpīgi jādomā, kā viņi tērē savā rīcībā esošos ienākumus. Viņiem pirmām kārtām būs jāmaksā par elektrību, par komunālajiem pakalpojumiem,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Savukārt, jautāts, kas, redzot panikas viļņus Krievijā un Baltkrievijā saistībā ar rubļa kursa kritumu, būtu noticis Latvijā, ja mēs nebūtu ieviesuši eiro, Rimšēvičs atbildēja, ka nekādā gadījumā Latvijā situācija nebūtu tik dramatiska, taču neziņa transformētos negatīvās gaidās un lēmumu atlikšanā, kas saistās ar investīcijām un ar patēriņu. «Te ir atbilde cilvēkiem, kas bija ļoti skeptiski par eiro ieviešanu. Jā, mums nav savas nacionālās valūtas. Jā, mums nav mūsu skaisto latu. Toties mēs esam uz liela un stabila kuģa, kas šādās vētrās dod aizvēju,» teica Rimšēvičs.
