Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.
Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.
Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.