#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

# Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank».

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank» bez Latvijas «Norvik bankas» starpniecības, teikts «Vjatka bank» paziņojumā.

Guseļņikovs ir «Norvik bankas» lielākais akcionārs.

Guseļņikovs un «Norvik bankas» realizējuši darījumu, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS «Norvik bankas» realizējuši darījumu ar «Vjatka bank» akcijām, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt «Vjatka bank» bez «Norvik bankas» starpniecības,» norādīts «Vjatka bank» paziņojumā.

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Sākot ar 1. oktobri, Norvik Banka, Jelgavas iedzīvotājiem dod iespēju saņemt Jelgavas pilsētnieku karti. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi, piedāvājot risinājumu, kas atvieglo ikdienas dzīvi un padara to ērtāku, izmantojot pilsētas piedāvātās iespējas.

Jelgavas pilsētnieka karte ietver vairākas priekšrocības, kas būtiskas pilsētas iedzīvotājiem: karte sniedz iespēju ne tikai apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā vai skolēniem – pusdienas skolā, vienlaikus saņemot pilsētas domes piešķirtos atvieglojumus, bet arī, norēķināties par pirkumiem gan veikalos, gan internetā, jo Norvik Bankas piedāvāt karte vienlaikus ir arī «MasterCard» norēķinu karte.

«Esam ļoti gandarīti par uzsākto sadarbību ar Jelgavas pilsētas domi, kā rezultātā, Norvik Banka var piedāvāt Jelgavas iedzīvotajiem – pašiem savas pilsētas norēķinu karti. Esam pārliecināti, ka šī inovācija, kas jau šobrīd raisījusi lielu interesi un atsaucību pilsētas iedzīvotāju vidū, būs noderīga ikvienam jelgavniekam, iegūstot tādas priekšrocības kā iespēju apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā, izmantojot Jelgavas domes piešķirtos atvieglojumus, skolēniem apmaksāt pusdienas skolā kā arī iespēju norēķināties ar karti par pirkumiem gan veikalos, gan internetā. Un, kā apliecina Norvik Bankas veiktais pētījums, liels skaits Jelgavas iedzīvotāju uzskata sevi par pilsētas patriotiem, tāpēc es ticu, ka pilsētnieka karte kalpos kā vēl viens piederības apliecinājums savai pilsētai,» norāda Norvik Bankas Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča – Rozenblūma.

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Norvik Banka pirms aptuveni gada sāka senioru nodarbinātības programmu, kuras ietvaros patlaban strādā jau 14 senioru konsultanti. Bankas pārstāvji novērojuši, ka lielākoties seniori visbiežāk izvēlas strādāt dažas stundas nedēļā, lai atliktu laika arī tuviniekiem, hobijiem un atpūtai, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Norvik Bankas Stratēģisko projektu vadības nodaļas vadītāja Lidija Dzene.

Kādēļ tika izlemts nodarbinātības programmu vērst tieši uz senioriem?

Lēmumu izveidot senioru nodarbinātības programmu stimulēja divas lietas – lielais senioru īpatsvars bankas klientu vidū un vēlme veicināt senioru iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, 2016. gada sākumā 40% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecāki par 50 gadiem. Turklāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 61 gadam veido trešdaļu no visiem darbspējas vecuma cilvēkiem. Gan Latvijas, gan arī visas Eiropas sabiedrība noveco, un senioru iesaiste darba tirgū ir aktuāls jautājums valstiskā līmenī. Tāpēc uzsākām jaunu iniciatīvu senioru iesaistei aktīvā darbā Norvik Bankā. Bankai kopumā ir apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem lielākā daļa jeb divas trešdaļas ir tieši seniori, tāpēc lielu uzmanību banka pievērš tam, lai uzlabotu senioriem pieejamos bankas pakalpojumus, kā arī padarītu tos saprotamākus.

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

#Ekskluzīvu interviju ar Andersu Fogu Rasmusenu lasiet laikrakstā Dienas Bizness pirmdien, 29. janvārī.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens kļuvis par AS Norvik Banka padomes priekšsēdētāja vietnieku, informē bankā.

No 2009. gada līdz 2014. gadam Rasmusens ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu, bet no 2001. gada līdz 2009. gadam bija Dānijas premjerministrs. Iepriekš Anderss Fogs Rasmusens ir bijis Dānijas Nodokļu ministrs un Ekonomikas ministrs.

«Priecājos pievienoties AS Norvik Bankas Padomei un atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā,» norāda Anderss Fogs Rasmusens.

Zviedrijas uzņēmums «Bergs Timber» iesniedzis nodomu protokolu savam lielākajam akcionāram Islandes kompānijai «Norvik» par gatavību pārņemt «Norvik» piederošos kokapstrādes uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, ziņo portāls EUDWID.

«Bergs Timber» Latvijā ir gatavs pārņemt kompānijas «Vika Wood» un «Byko-Lat», Igaunijā - «Laesti» un EWP, bet Lielbritānijā - «British Continental Wood Products».

Vēl nodomu protokolā teikts, ka nākamo četru gadu laikā «Bergs Timber» var izmantot iespēju pārņemt «Norvik» piederošo Krievijas uzņēmumu «Norwood».

«Norvik» ir «Bergs Timber» lielākais akcionārs ar 29,82% akciju.

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā, informē Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.

Ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir «AssociatedPress» žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni «AP News» un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras «Scanpix» datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, 2018.gada 19. februārī, nevis jau 2010. gadā, un to ievietojusi trešā puse.

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

«Es Latvijā esmu kļuvis daudziem neērts tieši un netieši, man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk sakot nošaušanas draudi, par ko esmu informējis arī tiesībsargājošās institūcijas, preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nogalināšanas draudus viņš saņēmis šā gada janvārī.

«Esmu kļuvis par skaidru uzbrukuma mērķi,» viņš uzsvēra, norādot vairākas Latvijā strādājošas bankas, kas cenšas ietekmēt LB.

«Ir skaidri redzams, ka šīs bankas koordinē savu rīcību, tām ir vieni un tie paši klienti,» viņš minēja.

«Norvik Bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs vēlas saņemt no valsts 200 miljonus jeb aiziet, domāju ka valsts šobrīd veic lāča pakalpojumu viņam, palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsākti vairāki procesi, un demonstrējot, ka Latvijā notiek visādas lietas,» uzsvēra LB vadītājs.

«Uz LB un mani tiek izdarīts spiediens, lai es nerunātu, lai izsniegtu ABLV papildu naudas līdzekļus, izskan runas, ka viss tūlīt notiks un banka tiks izglābta, vesela virkne amatpersonu runā Latvijas vārdā, apgalvojot ka nauda tūlīt tiks piešķirta,» viņš uzsver.

#Latvija pašlaik saskaras ar finanšu sektora starptautiskās reputācijas krīzi.

Latvija pašlaik saskaras ar finanšu sektora starptautiskās reputācijas krīzi, svētdien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Riezniece-Ozola.

Viņa atzīmēja, ka to esot izraisījusi AS ABLV Bank, bet apliecināja, ka Latvijas finanšu sistēma ir stabila, bankām kopumā nav likviditātes problēmu un «noguldītāji var justies pilnīgi droši».

Ministre uzsvēra, ka no Latvijas valdības puses nav un nebūs nekādas iecietības pret Latvijas finanšu sektora izmantošanu krimināli sodāmām darbībām, ar ko esot jārēķinās visam finanšu sektoram. «Esam apņēmības pilni, lai atjaunotu Latvijas finanšu sektora reputāciju, kas ir nopietni iedragāta,» uzsvēra ministre.

Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Izslēgt mēs to nevaram, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi viens uz otra - tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi - viena no lielākajām bankām [«ABLV Bank»] ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevaram izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā, jāstrādā kopā,» sacīja Putniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, «Norvik bankas» lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. «Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām par kurām runā Guseļņikova kungs. Mums ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību. Tas, ko apgalvo šī persona [..], nav taisnība,» teica Putniņš.

Norvik Bankas grupa no š.g. 9. novembra maina nosaukumu uz PNB Banka, liecina informācija bankas mājaslapā.

Banka turpinās nodrošināt visus līdzšinējos pakalpojumus, kā arī paplašinās savu pieejamību un piedāvās vēl ērtāku finanšu ikdienu. Bankas klientiem visi līdzšinējie līgumi un vienošanās, kas noslēgtas ar AS Norvik Banka, paliek spēkā, un arī ikdienas saskarsme ar banku turpināsies kā ierasts filiāļu tīklā visā Latvijā.

«Lai stiprinātu savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēdējo piecu gadu laikā esam mērķtiecīgi strādājuši pie bankas darbības efektivitātes uzlabošanas. Tas rezultējies plašā filiāļu tīklā visā Latvijā, senioriem ērtā internetbankā, pilsētnieku kartē, kas ļauj saņemt pašvaldības noteiktos atvieglojumus, ienesīgos pensiju 2.līmeņa plānos, īpašā risinājumā pabalstu saņemšanai maznodrošinātajiem, kā arī senioru nodarbinātības programmā. Tāpat pērn pārskatījām bankas stratēģiju un noteicām savu piederību Latvijas finanšu sektorā, stiprinājām bankas vadības komandu un padomes sastāvu. Mēs redzam, ka bankas nosaukuma maiņa ir nākamais attīstības solis,» norāda PNB Banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Pēdējās dienās Norvik Bankas vārds ir pieminēts dažādos kontekstos, arī pavisam nesaistītos ar banku, paziņojumā norāda bankas pārstāvji.

«Tādēļ gribam uzsvērt, ka noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā. Mums ir lieliska ikdienas sadarbība ar mūsu klientiem, biznesa partneriem un valsts iestādēm, mēs vēlamies sniegt pakalpojumus un veidot ilgtermiņa biznesu. Vienīgais, ko prasām ir vienlīdzīga attieksme,» teikts paziņojumā.

«Kā jau iepriekš izskanējis, banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā Vašingtonā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,» uzsver banka.

Norvik Bankas vadītājs Latvijā Olivers Bramvels: «Jānodala viens konkrēts juridisks disputs starptautiskajā tiesā vai tiesībsargājošo iestāžu aktivitātes citos procesos no ikdienas darba un pakalpojumiem, ko izmanto klienti. Un mūsu ikdienas sadarbība ar klientiem ir ļoti pozitīva un veiksmīga.

Šonedēļ AS Norvik Banka un tās kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latvijas Republiku Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID), informē banka.

Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs ir Lielbritānijas investors, kurš iegādājās banku 2013. gadā un ir investējis Latvijā vairāk nekā 100 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par vienu no ievērojamākajiem privātajiem investoriem valstī, skaidro banka.

ICSID, kas ir dibināts Pasaules Bankas paspārnē, ir galvenais forums starptautisko investīciju strīdu, kas rodas pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, risināšanai. Drīz pēc bankas šķīrējtiesas prasības reģistrācijas tiks izveidota ICSID šķīrējtiesas kolēģija, lai izskatītu bankas un tās akcionāru prasības. ICSID šķīrējtiesas kolēģija pieņems lēmumu, pamatojoties uz starptautiskajā tiesībām, un tās galīgais lēmums būs saistošs un nekavējoties izpildāms.

#Konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

Kā šodien preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Privātpersona tiek turēta aizdomās par nozieguma atbalstīšanu.

Krimināllikums par kukuļa pieprasīšanu paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, kā arī, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

Pēc «Norvik bankas» iesnieguma Valsts policija sākusi kriminālprocesu par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, preses konferencē sacīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Detalizētāku informāciju Grišins nevarēja sniegt. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka «Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums «Nekā personīga» ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.

ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.