Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.
2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»
Premjeram adresētās vēstules, kuru parakstījis AS Norvik Banka valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels, fragments:
«Latvijas Republikas valdībai un arī publiski ir labi zināms fakts, ka bankai bija ilgstošs strīds un tiesvedības ar SIA «Winergy», kuras valdes loceklis laika periodā no 2014.gada 18.decembra līdz izlīguma noslēgšanas brīdim ar banku 2015.gada novembrī bija Andris Linužs.Pēc iepriekš minētā izlīguma noslēgšanas saskaņā ar tā noteikumiem komercsabiedrību «Winergy» savā kontrolē pārņēma banka, attiecīgi arī atsaucot Andri Linužu no komercsabiedrības valdes locekļa amata.
Pavisam nesen, 2017.gada martā, Andra Linuža 100% īpašumā esošā un viņa kā vienīgā valdes locekļa vadītā komercsabiedrība «Enercom Plus» vērsās ar prasības pieteikumu šķīrējtiesā par līgumsoda ceturtdaļmiljona eiro apmērā piedziņu no SIA «Winergy».
Prasība šķīrējtiesā pamatota ar it kā 2015.gada janvārī parakstīta līguma grozījumiem, kurus abu pušu vārdā kā vienīgais valdes loceklis parakstījis Andris Linužs un ar kuriem starp pusēm 2013.gadā sākotnēji noslēgtajā līgumā izdarīti tikai divi grozījumi– pielīgts SIA «Winergy» pienākums maksāt līgumsodu 250 tūkstošu eiro apmērā un strīdu izskatīšana šķīrējtiesā.
Lieki piebilst, ka, Andrim Linužam atstājot «Winergy» valdes locekļa amatu 2015.gada novembrī un personīgi nododot «Winergy» dokumentus jaunajai valdei, starp nodotajiem dokumentiem nebija ar 2015.gada 12.janvāri datēto līguma grozījumu, kas pēc pusotra gada -2017.gada martā - iesniegti šķīrējtiesā.
«Winergy», izskatot šos līguma grozījumus, uz kuru pamata no «Winergy» tiek mēģināts piedzīt naudas līdzekļus 250 tūkstošu eiro apmērā par labu Andra Linuža vadītajai un līdz šim brīdim 100% īpašumā esošajai sabiedrībai «Enercom Plus», par viltotiem (sastādītiem ar atpakaļejošu datumu) dokumentiem, vērsās Valsts policijā ar iesniegumu. 2017.gada 19.oktobrī ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora lēmumu uzsākts kriminālprocess par minēto līguma grozījumu iespējamo viltošanas faktu mantkārīgā nolūkā un iespējamie noziedzīgie nodarījumi kvalificēti kā krāpšana lielā apmērā un dokumentu viltošana.
Varam arī atgādināt jau publiski izskanējušo informāciju par to, ka Andrim Linužam piederošais un līdz apstiprināšanai jaunajā amatā vadītais uzņēmums «Enercom Plus» jau iesaistīts citā kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā un dokumentu viltošanu, kas saistīts ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atklāta konkursa «Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai» ietvaros saņemtā finansējuma vairāk nekā 1,6 miljona eiro izkrāpšanu. Turklāt tas noticis apstākļos,kad, vēl nebeidzoties pirmstiesas izmeklēšanai, Andris Linužs kā «Enercom Plus» valdes loceklis parakstīja vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par iepriekš minētā finansējuma labprātīgu atmaksāšanu valstij, faktiski atzina tā prettiesisku saņemšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, bankai tikai atliek cerēt, ka izklāstītie fakti nav tā neatsveramā pieredze ar Eiropas Savienību saistītu projektu ieviešanā, kas Andri Linužu ļāva atzīt par zinošāku šajos jautājumos par citiem pretendentiem.»
O. R. Bramvels M. Kučinskim lūdz izvērtēt vēstulē izklāstītos faktus un sniegt atbildi par rīcību.
