Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.
Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,
Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.
Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.
Arī uz Latviju no citām valstīm tika importētas preces, konkurējot ar iekšējiem ražotājiem. Pētījumā secināts, ka importa apjoms Krievijas embargo saistītām preču grupām Latvijā samazinājās naudas izteiksmē, taču novērtējot naturālās vienības, palielinājās par 11-12%. Tas norāda uz divām būtiskām tendencēm, kas saistītas ar embargo precēm, uzsvēra R. Počs – pirmkārt, cenu samazināšanos un otrkārt – iekšējo ražotāju tirgus daļas samazināšanos. Rezultātā kritums iekšējā tirgū sasniedza 105 miljonus eiro.
Tādējādi konstatēts, ka embargo nozaru apgrozījuma samazinājums ir 363 miljoni eiro.
Tomēr pētījums liecina, ka tā ir tikai viena ietekmes puse, un otra ir saistīta ar nodarbinātību. Aprēķināts, ka gaļas un gaļas produktu, kā arī piena produktu ražošanas uzņēmumu darbinieku skaitam teorētiski vajadzēja kristies par 1991 jeb 14%, taču faktiski tas nenotika, kas saistīts ar kompāniju adaptāciju. R. Počs uzsver, ka nozares uzņēmumi ir aktīvi rīkojušies, lai saglabātu eksportu un iekarotu jaunus tirgus, līdz ar to nozaru adaptācijas rezultātā eksporta apjoma pieugums ir lielāks nekā eksporta apjomu samazinājums uz Krieviju. Tomēr, neskatoties uz pārorientāciju, adaptācijas apjomi ir piecas reizes mazāki nekā Krievijas embargo izraisītais nozaru apgrozījuma samazinājums.
Runājot par valūtas tirgus ietekmi, profesors uzsver, ka 2014.gada jūlijā rubļa kurss bija 46 rubļi par vienu eiro, taču tagad tas ir pie 75 rubļiem par vienu eiro, un ir skaidrs, ka rubļa kursa izmaiņas ietekmē preces, kas vēl tiek tirgotas, jo tās rubļa kursa krituma rezultātā tirgū vairs nav izdevīgi pārdot.
Pētījums liecina, ka rubļa devalvācijas un ekonomiskās embargo dēļ eksporta vērtība uz Krieviju samazinājās par trešdaļu jeb 333 miljoniem eiro pērn. Salīdzinot datus ar embargo preču eksporta apjomu, var secināt, ka rubļa devalvācija ietekmēja tautaismniecību piecas reizes stiprāk nekā tiešais embargo, uzsver R. Počs.
Pētījumā arī secināts, ka kopumā preču eksporta samazinājums uz Krieviju par 19% ir tiešā veidā saistīta ar sankcijām, bet 81% gadījumos ir bijuši citi iemesli, tajā skaitā, netiešās sankcijas un valūtas kursa svārstības.
Savukārt eksporta samazinājuma uz Krieviju ietekmes uz nozaru izlaidi kopējais samazinājums ir 137 miljoni eiro, taču kopumā ražošanas apjomu vērtība sarukusi par 483 miljoniem eiro.
Kopumā aprēķināts, ka ekonomikas embargo un Krievijas rubļa kursa krituma ietekme uz nozaru izlaidi ir 1,766 miljardi eiro.
