ES un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas un tam sekojošais Krievijas rubļa vērtības kritums Latvijai «atņēmis» 0,5 miljardus eiro, citām valstīm pat vēl vairāk
To liecina Eurostat vietnē atrodamie dati par ES dalībvalstu eksporta ienākumiem, realizējot savus izstrādājumus Krievijā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad vēl nebija ne preču eksporta un importa embargo, ne Krievijas rubļa vērtības katastrofālā krituma.
Naudas izteiksmē visiespaidīgāko eksporta ienākumu kritumu 2015. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu rāda Vācija – par 14,1 miljardu eiro, kas ir par 39%. Maltai procentuālā izteiksmē kritums sasniedz 91% (no 35 milj. eiro 2013. gadā līdz 3,2 milj. eiro 2015. gadā), Kiprai tas ir 63% (no 24,2 milj. eiro 2013. gadā līdz 8,9 milj. eiro pērn). Latvija ar kritumu procentuālā izteiksmē – 29% apmērā – ir viena no «vismazāk» cietušajām, vēl mazāks kritums procentuālā izteiksmē ir Rumānijai – 28%, Slovēnijai – 28%. Kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 38% jeb 45,5 miljardiem eiro. Minētie cipari tikai apliecina, kāpēc tādu valstu kā Ungārijas, Itālijas un citu atbildīgas amatpersonas runā par nepieciešamību nepagarināt sankcijas pret Krieviju, cerot, ka šī valsts atcels savu pārtikas embargo.
Visu rakstu Ekonomiskais kašķis izmaksājis miljardus lasiet 29. marta laikrakstā Dienas Bizness.