Jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas varētu ietvert naftas embargo, agresorvalsti ietekmēs vairāk nekā ES ekonomiku un ļaus bloka dalībvalstīm atrast alternatīvus piegādātājus, Lietuvā paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.
Igauņu politiķe paskaidroja, ka trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētais sankciju projekts paredz pilnīgu embargo gan Krievijas jēlnaftai, gan naftas pārstrādes produktiem, kurus piegādā pa jūru vai cauruļvadiem.
"Tomēr mūsu ierosinājuma mērķis ir embargo, kas Krieviju ietekmē vairāk nekā mūsu pašu ekonomikas. Mēs visu izdarīsim pienācīgi, lai visām mūsu dalībvalstīm būtu iespēja atrast alternatīvus piegādātājus," Simsone sacīja ceturtdien Viļņas pievārtē, kur piedalījās Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšanā.
Komisāre atzina, ka "lielāki izaicinājumi" ir valstīm, kurām nav izejas uz jūru vai naftas termināļu.
"Tomēr visas mūsu dalībvalstis var atteikties no Krievijas naftas, un tas ir sestās sankciju paketes pamatā," Simsone sacīja, atgādinot, ka ES pirmajā sankciju paketē vērsās pret Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.
Komentējot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, komisāre norādīja, ka ES dalībvalstu pozīcijas pašlaik ir daudz labākas, lai atteiktos no šī resursa, nekā tas bija 2014.gadā, kad Krievijas ar Krimas okupāciju sāka savu uzbrukumu Ukrainai.
Pagājušajā nedēļā Krievija slēdza gāzes piegādes Bulgārijai un Polijai, jo tās atteicās pakļauties Kremļa prasībai par gāzi maksāt rubļos.
EK ir brīdinājusi, ka Krievija tāpat varētu rīkoties arī attiecībā uz citām ES dalībvalstīm, un aicinājusi tās nepakļauties spiedienam. ES ir solījusi "tūlītēju, vienotu un koordinētu" atbildi Krievijas valsts gāzes kompānijas "Gazprom" rīcībai.
EK prezidente Urzula fon der Leiena trešdien paziņoja, ka ES no Krievijas jēlnaftas piegādēm pakāpeniski atteiksies sešu mēnešu laikā un no naftas pārstrādes produktiem - līdz gada beigām.
Tomēr anonīmi avoti EK informēja, ka ES aizliegumā pirkt Krievijas naftu plaši izņēmumi tiek plānoti tikai Ungārijai un Slovākijai, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm. Tā kā abām valstīm nav pieejas jūrai, tās nevar atrast alternatīvus piegādes avotus tik ātri, kā citas valstis.