Jaunākais izdevums

Ekonomiskais embargo un Krievijas rubļa vērtības kritums komplektā ar reģionālās konkurences pieaugumu un iekšējā tirgus zaudējumu Latvijai radījis skādi 1,766 miljardu eiro apmērā

To liecina RTU Inženierekonomikas fakultātes pētījums, kurš tika prezentēts Dienas Biznesa sadarbībā ar LTRK, a/s Latvijas dzelzceļš un a/s Latvijas Gāze kopīgi rīkotajā forumā «Latvijas–Krievijas ekonomiskā sadarbība. Vakar, šodien, rīt?» (Foruma fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!). «Pētījumā tika vērtēti gan eksporta, importa apjomi, gan embargo preču grupu cenas iekšējā tirgū, tika analizēts konkurences pieaugums, tā ietekme uz cenām,» metodoloģiju skaidro fakultātes dekāns Remigijs Počs.

2014. g. augusta sākumā Krievija kā atbildi uz ES ieviestajām ekonomiskajām sankcijām noteica liegumu (uz gadu) ievest un realizēt liellopu un vistu gaļu, cūkgaļu, pienu un piena produktus, dārzeņus un augļus. Pētījums rāda, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankcijas preču grupās 2014. g. samazinājās par 6,7 milj. eiro, bet 2015. g. – par 50,4 milj. eiro (salīdzinājumā ar 2013. g.), kopā par 57,3 milj. eiro.

Visu rakstu Kaitējums 1,77 miljardi eiro lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz atrašanos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) turnīra tabulas pēdējā vietā, vērtīgākais līgas klubs joprojām ir Ņujorkas «Knicks», liecina finanšu un ekonomikas žurnāla «Forbes» jaunākais rangs.

«Knicks» vērtība ir četri miljardi ASV dolāru (3,51 miljardi eiro), kas to četrus gadus pēc kārtas padara par vērtīgāko asociācijas komandu.

Rangs tiek veidots katru gadu un, pateicoties miljardu dolāru (0,87 miljardi eiro) vērtajai «Madison Square Garden» renovācijai, «Knicks» vērtība ir augusi par 11%, jo pārbūve radījusi virkni jaunu ieņēmumu iespēju komandas mājas spēļu arēnā.

«Knicks», kas nesenajā maiņas darījumā papildināja sastāvu ar trīs jauniem spēlētājiem, taču zaudēja vienu no savām lielākajām zvaigznēm Kristapu Porziņģi, otrdien zaudēja jau 15. spēli pēc kārtas.

«Forbes» rangā otro pozīciju saglabā Losandželosas «Lakers» ar vērtību 3,7 miljardi dolāru (3,25 miljardi eiro), kas no pagājušā gada pieaugusi par 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālvajāšanai nodots kriminālprocess saistībā ar Šlokenbekas dzirnavezera un Slocenes upes piesārņojumu

Zane Atlāce - Bistere,14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pabeigusi izmeklēšanu pagājušā gada jūlijā uzsāktā kriminālprocesa ietvaros saistībā ar Šlokenbekas dzirnavezera un Slocenes upes piesārņojumu neattīrītu notekūdeņu novadīšanas rezultātā. Augustā kriminālprocess tika nodots Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē VP.

Pagājušā gada jūlijā Šlokenbekas dzirnavezerā un Slocenes upē tika konstatēts nezināmas izcelsmes piesārņojums, kas izraisīja zivju masveida bojāeju. Saistībā ar notikušo Valsts policija veica izmeklēšanu kriminālprocesā, kas tika uzsākts pēc Krimināllikuma 102.panta otrās daļas – par iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi.

Izmeklēšanas ietvaros tika noskaidrots, ka Šlokenbekas dzirnavezera un Slocenes upē konstatētā piesārņojuma cēlonis bija SIA Tukuma ūdens piederošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Tīle novadītie neattīrītie notekūdeņi vairāk nekā 31 tūkstoša kubikmetru apmērā, kas attiecīgi izraisīja vairāku tūkstošu zivju bojāeju skābekļa trūkuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA,14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA,15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 168,3 miljonu eiro peļņu, kas ir par 81% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Augustā minētās iestādes strādājušas 29,7 miljonu eiro peļņu.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 31.augustā bija 23,76 miljardi eiro, kas ir par 6,2% jeb 1,381 miljardu eiro vairāk nekā 2020.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 22,379 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,255 miljardi eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada. Rezidentiem kredītos eiro izsniegti 12,14 miljardi eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 115,1 miljons eiro, kas ir par 17,1% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 15,778 miljardi eiro, kas ir par 16% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 14,725 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,052 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2020.gada augusta beigām ir palielinājies par 16,6%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP.

Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 66,3 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.jūnijā bija 25,687 miljardi eiro, kas ir par 1,6% jeb 409,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,277 miljardi eiro.

Igaunijas kredītiestāžu peļņa pirmajā pusgadā divkāršojusies 

Igaunijas kredītiestāžu peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 488 miljoni eiro -...

Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,387 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,305 miljardus eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 82,6 miljoni eiro, kas ir par 19,9% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūnija beigās bija 17,735 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,502 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,233 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada jūnija beigām ir palielinājies par 5,4%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 4,7%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 3,369 miljardi eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada jūnija beigās.

2022.gada pirmajos sešos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 127,5 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 155,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 28,4 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.jūlijā bija 25,348 miljardi eiro, kas ir par 5,2% jeb 1,245 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,103 miljardi eiro.

Šogad jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,999 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 12,894 miljardus eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 104,5 miljoni eiro, kas ir par 4,4% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 250,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp maijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 46,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.maijā bija 28,248 miljardi eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada maija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,807 miljardi eiro.

Šogad maija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,752 miljardi eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,675 miljardus eiro, kas ir par 3,1% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 77,3 miljoni eiro, kas ir par 14,1% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru