Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.
Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.
Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.
Faktiski bez centrālās bankas atbalsta Krievijas rublis ir palicis divu negatīvu faktoru varā. Pirmkārt, to ietekmē Krievijas ne pārākāk draudzīgās attiecības ar Ukrainu un saistībā ar to Rietumu ieviestās ekonomiskās sankcijas, līdz ar to katrs lielāks vardarbības uzliesmojums Donbasā valūtas tirgus spekulantiem faktiski kalpo par jaunu rubļu izpārdošanas signālu. Otrkārt, ir jau minētā atkarība no pasaules izejvielu tirgus cenām. Tomēr uz šo situāciju jāraugās plašāk. No vienas puses krītošās naftas cenas valstij izdodas kompensēt ar vēl straujāku rubļa vērtības mazināšanos. Tādējādi, piemēram, Brent naftas cena, kas kopš vasaras maksimuma punkta ir nokritusies vairāk nekā par ceturtdaļu un patlaban svārstās starp 82–83 dolāru atzīmēm, rēķinot rubļu izteiksmē, ir sasniegusi cenas rekordu, vienam barelam naftas maksājot vairāk nekā 3800 rubļu. Nosacīti tas Krievijai ir labi, bet tikai attiecībā uz rubļu bilancēm un budžetā iepriekš ieplānoto saistību izpildīšanu Krievijas nacionālajā valūtā. Izpildīt valsts un korporatīvās saistības eiro vai dolāros kļūst aizvien grūtāk, neraugoties uz to, ka vietējās valūtas ieņēmumos viss izskatās vairāk nekā lieliski. Šajā ziņā interesanta atziņa ir Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājam Zigurdam Vaikulim, pēc kura domām, kompensējot naftas cenu krišanos ar zemāku rubļa kursu, Krievija ir nopirkusi laiku. Respektīvi, ja piepildās Krievijas vēlmes un naftas cenas samazināšanās izrādās pārejoša, kaimiņvalsts var izvairīties no finansiāla sabrukuma.
Tomēr, ja tendence turpinās, un patlaban izskatās, ka melnā zelta vērtība aizvien izteiktāk ir vērsta uz samazināšanos par spīti ģeopolitiskās spriedzes pieaugumam, Krievija var piedzīvot kārtējos finanšu satricinājumus, kas salīdzinājumā ar pašreizējām nepatikšanām ir tikai nieks.
Turklāt lielā atkarība no plaša patēriņa preču, tostarp pārtikas, importa ikdienas dzīvi Krievijā jau tagad ir krietni pabojājusi. Oktobrī gada inflācija kaimiņvalstī sasniegusi 8,3%, kas ir apmēram par diviem procentpunktiem vairāk nekā gada sākumā un, turpinoties rubļa kritumam, kā arī izsīkstot iepriekšējiem importa uzkrājumiem, tā visai drīz var sasniegt divciparu procentos mērāmu skaitli. Diemžēl tas ir negatīvs signāls arī Latvijas uzņēmumiem, jo pirktspējas kritums draud izvērsties aizvien iespaidīgāks, tādējādi kaimiņvalsts noteiktie importa ierobežojumi pārtikas produktiem var izrādīties tīrais nieks, ko realizācijas ziņā Latvijas uzņēmumiem var nākties piedzīvot saistībā ar rubļa negāciju radīto haosu Krievijas patēriņa sektoros.
