AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» ir pārsūdzējusi Valsts vides dienesta (VVD) izdotos lēmumus saistībā ar Zemgalē piesārņotajām ceļmalām, tādējādi dienests uzskata, ka uzņēmums apzināti novilcina procesa izskatīšanu un piesārņoto vietu sakopšanu.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, uzņēmums ir pārsūdzējis VVD lēmumus par piesārņojošās darbības operatoru un par neatliekamo pasākumu veikšanu un sanācijas plāna izstrādāšanu.

«VVD uzskata, ka «Biolars» sākotnēji maldināja gan VVD, gan sabiedrību, publiski paužot apņēmību piesārņojumu likvidēt un saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu. Šobrīd ir skaidrs, ka ar šādu retoriku uzņēmums ir centies tikai mazināt spriedzi, kas tobrīd bija sabiedrībā,» sacīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, «iespējams, piesārņotā grunts ar laiku varētu pašattīrīties, bet sakopšanas darbu novilcināšana rada reālus zaudējumus lauksaimniekiem, kuri, lai izslēgtu jebkādus piesārņojuma riskus, nevar pilnībā izmantot saimnieciskajai darbībai skartās teritorijas.»

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

No darba aizgājusi Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, turklāt, kā noskaidroja aģentūra LETA, dienestu sagaida būtiskas pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Baklāne-Ansberga izbeidza darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata. VARAM izsaka pateicību Baklānei-Ansbergai par ieguldīto darbu dienesta attīstībā, aizvadot amatā vairāk nekā četrus gadus.

Tikmēr no 12.augusta VVD ģenerāldirektora pienākumus uz laiku uzdots pildīt VARAM valsts sekretāra vietniekam vides aizsardzības jautājumos Andrim Ķēniņam.

Ķēniņš pienākumus pildīs līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks izraudzīts jauns VVD ģenerāldirektors.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Baklāne-Ansberga, vienošanās parakstīta jūlijā. Tā notikusi pēc ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvas, pamatojoties uz pušu atšķirīgo izpratni par iestāžu kompetencēm un pārmaiņu ieviešanas procesiem.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Līdz šim neviens pašvaldību siltumapgādes uzņēmums nav pieteicis izmaiņas piesārņojošās darbības atļaujā, aktīvāk to dara rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, vairumā gadījumu izvēloties pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielu, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Esošā un vēl gaidāmā enerģētiskā krīze likusi uzņēmumiem domāt par nepieciešamību pāriet uz citu siltumenerģijas ražošanas veidu.

VVD rīcībā esošie dati liecina, ka par pārmaiņām sadedzināšanas iekārtu darbībā laikus domā un atļauju grozījumus kopš gada sākuma iesnieguši 14 operatori. Līdz šim atļaujas grozītas sešiem komersantiem, bet astoņiem uzņēmumiem atļauju grozījumi vēl tiek izskatīti. Uzņēmumu vidū ir pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, ceļu būves un citi ražošanas uzņēmumi.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga skaidro, ka pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielas apkures katliem kā risinājumu saskata ne mazums uzņēmumu. Vērtējot dīzeļdegvielas kā kurināmā tvertņu izbūvi, galvenie vides riski, kuri jāņem vērā pirms darbības sākšanas, ir iespējams grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojums, ja tvertnei vai aprīkojumam rodas noplūde vai sūce.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) uzņēmumam SIA Riepu bloki par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā piemērojusi papildu soda sankciju 5000 eiro apmērā, aģentūrai LETA sacīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka 4.augustā VVD Lielrīgas RVP inspektori apsekoja komersanta teritoriju Starta ielā 8, Rīgā, un konstatēja, ka pieprasītā riepu izvešana notiek ļoti lēni. Uzņēmuma darbinieki nevarēja sniegt informāciju, cik daudz riepu un to bloku jau izvests.

Arī šobrīd pieprasītie dati par paveiktajiem izvešanas darbiem nav iesniegti.

Iepriekš vēstīts, ka VVD uzņēmumam Riepu bloki par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā piemēroja 1500 eiro sodu. Dienests skaidroja, ka soda apmērs piemērots par neatļauta apjoma lietotu riepu uzglabāšanu Rīgā, Starta ielā 8. Komersants nav arī iesniedzis VVD pieprasīto informāciju, kas apliecina nolietoto riepu nodošanu pārstrādei.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Valsts vides dienests (VVD) turpmāk konsultēs arī videokonferences formātā, nostiprinot savā darbā principu "Konsultē vispirms!", aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD konsultāciju iespējams saņemt par atļauju, licenču, tehnisko noteikumu un citu līdzīgu dokumentu izsniegšanu. Pirms iesnieguma atļaujas saņemšanai VVD sniedz konsultāciju par plānotās darbības pieļaujamību atbilstoši normatīvajiem aktiem, par iesnieguma aizpildīšanas kārtību vai atļaujas saņemšanai nepieciešamo informāciju.

Videokonsultāciju ir iespējams saņemt arī atļaujas sagatavošanas laikā, ja tiek pieprasīta papildinformācija. Šādos gadījumos VVD sniedz skaidrojumu par iesniegumā konstatētajiem trūkumiem, konsultāciju par pieprasītās papildinformācijas saturu vai sagatavošanas kārtību, plānotās darbības pieļaujamību.

Pēc atļaujas vai atteikuma izdot atļauju pieņemšanas, VVD sniedz skaidrojumu par pieņemtā lēmuma pamatojumu vai izvirzītajiem nosacījumiem, plānotās darbības pieļaujamību citā vietā vai veidā, kā arī citiem VVD kompetencē esošiem jautājumiem.

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Slēdzot līgumu par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma īstenošanu, plānots paredzēt sankcijas darbu nepildīšanas vai aizkavēšanās gadījumā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa skaidroja, ka abu sarunu procedūras dalībnieku - pilnsabiedrības «Inčukalns Eko» un AS «A.C.B.» - iesniegtie projekti ir sadalīti posmos. Šāds iedalījums ļāvis noteikt arī iespējamās sankcijas darba nepildīšanās vai aizkavēšanās gadījumā, teica Koļegova.

Uz komisijas deputātu jautājumiem par šīm sankcijām Koļegova gan nebija gatava sniegt detalizētas atbildes, bet deputāti pauda vēlmi ar tām iepazīties pirms līguma noslēgšanas nākamā gada janvārī, neraugoties uz tā ierobežotās pieejamības statusu.

Koļegova norādīja, ka ar abu pretendentu projektiem iepazinušies arī Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti, kuri tos novērtējuši kā izpildāmus.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Uzņēmums SIA «Riepu bloki» pārsūdzējis Valsts vides dienests (VVD) aprēķināto sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, aģentūra LETA noskaidroja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesu nama pārstāvji norādīja, ka «Riepu bloku» ierosinātā lieta reģistrēta 11.oktobrī, bet izskatīšanai tā pieņemta 12.oktobrī.

Mēneša laikā kopš 12.oktobra VVD būs jāsniedz tiesu namā skaidrojums par «Riepu blokiem» piemērotā soda aktu. Savukārt pēc tam Liepājas tiesu nams lems par laiku, kad attiecīgo lietu sāks skatīt, sacīja tiesu nama pārstāvji.

Lasi Arī:

Papildināta - VVD riepas Rīgā uzkrājušajam uzņēmumam piemēro 12,9 miljonu eiro sodu

Uzņēmumam no galvaspilsētas liek aizvākt 1000 tonnas lietotu riepu

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Valsts vides dienests (VVD) konstatējis nelikumību Talsu novada Kolkas pagasta pludmalē, kur izvietotas divas laivas, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām viesu izmitināšanai pielāgotas konstrukcijas.

VVD aicina iedzīvotājus neizmantot nelikumīgās tūrisma mītnes “laivas-mājas”, kas starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com. tiek izīrētas ar nosaukumu “Baltic Maldives”.

VVD devis pārkāpējam, kurš šajā pludmalē nodarbojas ar tūristu izmitināšanu zvejai paredzētās, bet patvaļīgi tūrisma pakalpojumu sniegšanai pielāgotās laivās, termiņu līdz 17.augustam pārvietot tās normatīvajos aktos atļautā vietā, vienlaikus brīdinot, ja norādījumi netiks pildīti, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā un izņems prettiesiski novietotās konstrukcijas. Visi ar izņemšanu saistītie izdevumi būs jāsedz pārkāpējam.

16.augustā no Rīgas līča pludmales Kolkā aizvestas nelikumīgi izvietotās tūrisma mītnes "laivas-mājas", novēroja aģentūra LETA.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Piektdienas, 3.novembra rītā SIA Tukuma ūdens amatpersonas informēja Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālo vides pārvaldi (RVP), ka naktī no 2.novembra uz 3.novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu kanalizācijas tīklos ieplūdis AS Tukuma piens 2,5 tonnas saldā krējuma, informē VVD.

VVD Ventspils RVP inspektori veic pārbaudi abos uzņēmumos. Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtu aerotenkos ir konstatēts ļoti zems skābekļa līmenis un pa virsu peldoša taukvielu kārta. Šlokenbekas dzirnavu dīķī piesārņojums šorīt vizuāli netika konstatēts. Attīrīšanas iekārtu apsekošana turpināsies līdz tiks gūta pārliecība, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir darba kārtībā.

Inspektori uzņēmumā AS «Tukuma piens» uzzināja, ka negadījums noticis darbinieka nolaidības vai neuzmanības dēļ, jo ventilis no saldā krējuma ražošanas līnijas bija atgriezts nevis uz krējuma rezervuāru, bet uz kanalizācijas tīkliem. Uzņēmums veic iekšējo izmeklēšanu. Inspektors ir devis rīkojumu nekavējoties apsekot mehāniskās priekšattīrīšanas iekārtas un tās iztīrīt. Ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Pamatojoties uz konstatētajiem pārkāpumiem - pārsniegto maksimāli pieļaujamo bīstamo vielu (dīzeļdegvielas) uzglabāšanas daudzumu un neatbilstošu darbības veikšanas atļauju, Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu, līdz šī gada 20.augustam, veikt naftas bāzes darbības apturēšanu Daugavpilī, Vaļņu ielā 4N, kur saimniecisku darbību veic divi uzņēmumi: SIA "MIX OIL" un SIA "RMNS", kas jau pusgadu nodarbojas ar bīstamo vielu - dīzeļdegvielas sajaukšanu ar rapša metilesteri vai bāzes eļļu.

Abu uzņēmumu atļautais dīzeļdegvielas apgrozījums sastāda 17 898,291 tonnas, līdz ar to SIA "MIX OIL" un SIA "RMNS" jau būtiski pārsniedza šobrīd uzņēmumiem atļauto 5000 tonnu apgrozījumu gadā.

Saņemot iedzīvotāju sūdzības par to, ka naftas bāzē netiek ievērotas vides aizsardzības prasības, VVD operatīvi veica pārbaudi minētajā objektā, kuras laikā konstatēts, ka abi uzņēmumi, kam VVD reģistrējis C kategorijas piesārņojošo darbību, pārsnieguši šīs zemākās piesārņojošās darbības kategorijas pieļaujamās uzglabājamās degvielas daudzumu, kā arī ar to veikuši šīs piesārņojošās darbības kategorijai neatbilstošas darbības.

Pēc VVD rīcībā esošās informācijas, uzņēmuma SIA "MIX OIL" dīzeļdegvielas apgrozījums naftas bāzē šajā gadā (pusgada laikā) sastāda 5 461,53 tonnas. Turklāt konstatēts, ka uzņēmums naftas bāzē vienlaicīgi uzglabā ~ 49 tonnas (t.i. ~ 10 reizes vairāk nekā atļauts) neiepakoto organisko vielu/maisījumu un veic ķīmisko vielu sajaukšanu, kas *klasificējama kā augstākas vai B kategorijas piesārņojoša darbība.

Valsts Vides dienests piemērojis 500 eiro sodu SIA Las RT, kas Rīgā, Kurzemes prospektā 3E, ilgstoši no savas teritorijas nav izvedis nelikumīgi uzkrātos atkritumus, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Lēmums par piespiedu naudas piemērošanu tika pieņemts pēc kārtējās pārbaudes 1. martā, kurā VVD Lielrīgas RVP inspektors konstatēja, ka uzņēmums nav izpildījis tam doto VVD izpildrīkojumu – līdz 2018. gada 31. decembrim izvest no teritorijas ilgstoši, nelikumīgi uzkrātos un uzglabātos atkritumus.

Atkritumu pārkraušanai un uzglabāšanai teritorijā Kurzemes prospektā 3E, Rīgā slēgtā noliktavā VVD ir izsniegusi vienu atļauju nebīstamo atkritumu (būvniecības, koka, plastmasas, papīra un kartona iepakojuma) apsaimniekošanai. Tā izsniegta teritorijas nomniekam SIA EKO LAKS.

Par pagājušajā piektdienā veiktās pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem pret SIA EKO LAKS ierosināta administratīvā lietvedība par atkritumu apsaimniekošanas atļaujā noteikto apsaimniekojamo atkritumu pārsniegšanu, par valsts ikgadējo statistikas pārskatu nesniegšanu (Statistikas pārskats veidlapa Atkritumi 3), kā arī par neatbilstību iesniegtajā informācijā par apsaimniekoto atkritumu apjomu.