Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nebūs obligāts, bet pēc pašu izvēles; ir cerības, ka bankas atjaunos kreditēšanu – ekonomikas sildīšanu.

To paredz ceturtdien, 19. februārī, Saeimā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Maksātnespējas grozījumi, kas būs spēkā jau no 1. marta. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Līdz šim vienīgā banka, kas klientiem piedāvāja izvēles iespēju – mājokļu aizdevumu ar vai bez nolikto atslēgu principa –, bija banka Citadele. Bankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa stāsta, ka šis aizdevuma veids 2011. gadā tika ieviests kā eksperiments. Sākotnēji klientu interese par to bijusi liela, taču reālais pieprasījums – mazs. Iepazīstoties ar piedāvājumu un salīdzinot nosacījumus ar klasisko hipotekāro kredītu, kur pirmā iemaksa ir ievērojami mazāka, 95% klientu tomēr izvēlas klasisko variantu, stāsta bankas pārstāve. Bankas Citadele piedāvātajam hipotekārajam kredītam ar nolikto atslēgu principu ir tikai viena atšķirība no klasiskā hipote- kārā kredīta – pirmās iemaksas apmērs, bet likmes šiem aizdevumiem neatšķiras. Ar nolikto atslēgu principu pirmās iemaksas apmērs hipotekārajam kredītam bankā Citadele ir no 25%, savukārt bez nolikto atslēgu principa – sākot no 15%. Jaunām ģimenēm, iegādājoties pirmo mājokli, visbiežāk pirmās iemaksas lielums ir ļoti būtisks, secina B. Tētiņa, uzsvērdama, ka līdz ar to hipotekāro kredītu ar nolikto atslēgu principu vairāk var atļauties tie klienti, kuriem jau ir kāds mājoklis, bet ir nepieciešams lielāks, arī maksātspēja ļauj uzlabot dzīves apstākļus, stāsta B. Tētiņa. Viņa piebilst, ka nolikto atslēgu principu galvenokārt izvēlas klienti, kuri var atļauties lielāku pirmo iemaksu, iegādājoties dārgākus nekustamos īpašumus jaunajos projektos, lielākoties dzīvokļus Rīgā un tās apkārtnē.

Bankas, pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem vairākos likumos, kas paredz izvēles iespējas nolikto atslēgu principam, varētu kļūt pielaidīgākas kreditēšanas jautājumā, prognozēja aptaujātie nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji.

«Būtībā uz nekustamā īpašuma tirgu tam liela ietekme nebūs, varbūt kaut kādā mērā tas ietekmēs banku pēdējo mēnešu piesardzīgo kreditēšanu vai nevēlēšanos kreditēt,» sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs, piebilstot, ka jau pērnā gada beigās bankas gatavojās variantam, ka kreditēšanā būs tikai nolikto atslēgu princips un tamdēļ kreditēšana esot bijusi bremzēta.

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš prognozēja, ka pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc nekustamajiem īpašumiem. «Pieprasījums jau ir, bet būs lielāka iespēja cilvēkiem nopirkt šos īpašumus. Viņi jau arī pirms tam gribēja pirkt, bet viņi nevarēja nopirkt, jo bankas prasīja 30% līdzfinansējuma un cilvēkiem tā nebija,» sacīja Riekstiņš.

Saeimas divu gadu darba rezultāts ar Maksātnespējas likuma grozījumiem izrādījies kaķim zem astes – pirms galīgā balsojuma jautājums no Saeimas darba kārtības piepeši izslēgts

Tas nozīmē, ka tie parādnieki, kuri kvēli gaidīja šos likuma grozījumus, cerot uz nolikto atslēgu principa ieviešanu dzīvē, būs spiesti vēl nenoteiktu laiku paciesties. Ņemot vērā, ka pirms vēlēšanām tautas kalpiem ļoti patīk vēlētāju priekšā izcelties ar visādiem populistiskiem gājieniem, nolikto atslēgu princips jeb parādnieka atbildības ierobežošana tikai ar ieķīlāto īpašumu būtu lieti noderējis ne vienam vien deputātam, kurš varētu sev sist pie krūts un teikt: «Es to panācu! Balsojiet par mani atkal!» Taču tagad sanāk muļķīgi un atliek tikai teksti: «Es jau gribēju, tikai ļaunie spēki man neļāva, bet nākamajā sasaukumā gan noteikti...»

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Ja nolikto atslēgu princips tiktu ieviests jau 2006. gadā, ekonomiskās krīzes sekas, ko jo īpaši smagi izjuta daudzi mājokļu pircēji, nebūtu bijušas tik postošas, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas SIA AB Alliance valdes loceklis un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvis Aivars Birulis.

Izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi un nolikto atslēgu princips «cilvēciskos» mājokļa iegādi, padarot to iedzīvotājiem pieejamāku, kā arī samazinot banku ietekmi uz kredīta ņēmējiem, uzskata eksperts.

«Lai arī saskaņā ar Maksātnespējas likumu, nonākot finansiālās grūtībās un nespējot pildīt parādsaistības, kredīta nodrošinājums – mājoklis – visbiežāk tiek realizēts izsolē vai, vienojoties ar banku, pāriet tās īpašumā, parādniekam tomēr ir jāsedz pilna hipotekārā kredīta summa. Turklāt arī maksājuma kavējuma procenti, soda naudas un valsts nodeva, kā arī tiesu izpildītāju un administratoru atlīdzības. Ņemot vērā jau iepriekš veiktos finanšu ieguldījumus, mājokļa iegādes dokumentu noformēšanā, pirmās iemaksas veikšanai, kā arī mājokļa labiekārtošanai un remontdarbiem, pircēja finansiālais slogs ir nesamērīgs,» norāda LANĪDA pārstāvis.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Saeima ceturtdien, 12.februārī, konceptuāli atbalstīja vairāku likumu grozījumus, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgšanu no maksātnespējas regulējuma, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Deputāti šiem grozījumiem piešķīra steidzamību, un plānots, ka otrajā galīgajā lasījumā Saeima tos skatīs 19.februārī.

Preses dienestā informē, ka grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts ieviest nosacījumu, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar «nolikto atslēgu» principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības.

Saeimas komisijas otrdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie vairākiem likumu grozījumiem, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnest patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma.

Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar nolikto atslēgu principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

Juridiskā komisija šodien pabeidza skatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot no regulējuma ne tikai izslēgt nolikto atslēgu principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 tūkstošus eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 tūkstošiem eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 tūkstošus eiro.

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nav obligāts, bet pēc izvēles; saistību dzēšanas termiņš būs īsāks tikai līdz 30 000 eiro, izmaiņas nodokļos.

To paredz vakar Saeimā jau pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi četros likumos, kuri saistīti ar nolikto atslēgu principa ieviešanu, kas paredzēts jau ar 1. martu. Sagaidāms, ka galīgajā lasījumā šīs izmaiņas Saeima varētu skatīt jau nākamajā plenārsēdē,. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz papildināt ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti - viens ar nolikto atslēgu principu, bet otrs – ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības. DB jau rakstījis, ka klients, izvēloties nolikto atslēgu principu, uzņemas saistības un atbild tikai ar mājokli, ko iegādājies, izmantojot hipotekāro kredītu un veicot pirmo iemaksu 30 līdz 40% apmērā no īpašuma vērtības. Otra iespēja, kad klients uzņemas lielākas saistības (kas var rasties, ja kopējo apmēru nesedz mājokļa pārdošana), bet veic pirmo iemaksu 15 līdz 20% apmērā no īpašuma vērtības (tāpat kā pašlaik). Izvēles iespēju piešķiršanu pozitīvi vērtē teju vai visi aptaujātie, kaut arī tiek norādīts, ka «mūziku jau tāpat pasūtīs» aizdevēji – bankas.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere rosina vērtēt iespējas paplašināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, kas pašlaik paredzēta ģimenēm ar bērniem.

Bankas vadītāja aicina apspriest iespēju paplašināt programmu, piemēram, noteiktu profesiju jaunajiem speciālistiem, kuri ieguvuši izglītību un sākuši karjeru. Īpaši tas būtu svarīgi, ja jaunie speciālisti vēlas iegādāties īpašumu un ir gatavi strādāt attālāk no Rīgas, kur banka nav tik elastīga aizdot ar mazāku iemaksu, jo īpašums ir mazāk likvīds, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas vadītāja.

Viņa atzina, ka līdzšinējā valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir īstenojusies labi, tā ir atradusi pareizo nišu. «Klienti ir apmierināti, ļoti daudzi klienti izskata šo iespēju,» sacīja Tetere.

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Iebilstot pret tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, viens no banku un to lobiju galvenajiem argumentiem ir potenciālais hipotekāro kredītu sadārdzinājums, kas, viņuprāt, ir neizbēgams. Sabiedrība un amatpersonas tiek biedētas ar drūmu perspektīvu gan turpmākā kredītu pieejamībā, gan kopējo izmaksu sadārdzinājumā.

Turklāt bankas vēl pamanās pozicionēties par upuri no plānotajām izmaiņām līdzšinējā kārtībā, lai gan šķietami jau tiek stāstīts, ka cietēji būs visi citi – sabiedrība un valsts ekonomika. Iespēja dzīvot pašam savā, nevis īrētā mājoklī, protams, ir katra indivīda interese, tomēr pastarpināti tā ir arī naudas aizdevēju interese jeb biznesa sastāvdaļa, piešķirot personām kredītus viņu sapņu īstenošanai. Tāpēc nenoliedzams, ka iespējā indivīdiem dzīvot savā sapņu mājoklī ir ieinteresētas arī bankas. To mērķis ir pelnīt uz tādu cilvēku rēķina, kas vēlas kādu labumu saņemt un baudīt jau šodien, nevis pēc daudziem gadiem, kad pašiem būtu izdevies sakrāt lielajam pirkumam nepieciešamo summu.

Paruna «klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem» Saeimā atkal pierādījusies pilnā krāšņumā

Runa šoreiz ir par Saeimā pieņemtajiem nu jau kārtējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mazam atgādinājumam – septembra beigās, īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, tās deputāti apbrīnojamā vienprātībā ar 85 balsīm «par» pieņēma tā saukto nolikto atslēgu principu. Tas nozīmēja, ka parādnieks pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas kļūst pilnībā brīvs no savām saistībām pret kreditoru. Ļoti spēcīgais banku lobijs spēra no dusmām zemes gaisā, bet neko darīt – deputātiem ļoti gribējās pielīferēties tai plašajai vēlētāju masai, kas cieta no trekno gadu kredītu dzīru sekām.

Vēlēšanas pagājušas, un ko mēs tagad redzam? Pārvēlētā Saeima ar skubu nobalsojusi par attiecīgā likuma grozījumiem un nolikto atslēgu princips vairs nebūs obligāts. Interesanta aina paveras, apskatot deputātu balsojuma izdruku pērnā gada 25. septembrī un šā gada 19. februārī, jo tajā var redzēt ievērojamu skaitu pozīcijas deputātu vārdu, kas rudenī stingri atbalstīja nolikto atslēgu principu, bet tagad balsoja par iepriekš nospraustā kursa atcelšanu. Kā to skaidrot? Varbūt deputāti saprata, ka ir slikti, ja pilnīgi visos gadījumos ir tikai viena vienīga iespēja, un tāpēc vajag arī kādu alternatīvu. Varbūt ārzemju īpašniekiem piederošās bankas atnāca un piedraudēja ar pilnīgu investīciju atraušanu Latvijai – nevar noliegt, ka ārzemju investīcijas jau tā vairāku iemeslu dēļ rūk. Iespējams, deputāti tomēr apzinājās, ka Latvijā briest nopietna ekonomiskā krīze un tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas negāztu tautsaimniecību vēl dziļāk iekšā bedrē.

Tā kā nākamgad tiek ieviests t.s. nolikto atslēgu princips, izsniegto mājokļu kredītu apmērs varētu sarukt uz pusi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No jauna izsniegto aizdevumu apmērs kritīs par vismaz 50%, salīdzinot ar līdzšinējiem apmēriem, DB uzsver lielākie hipotekāro kredītu devēji. Jau tā vārgā hipotekāro kredītu tirgus atveseļošanās ir beigusies – daļa kredītiestāžu jau apstiprinājušas stingrākus nosacījumus mājokļu aizdevuma saņemšanai.

Pirmās sekas nolikto atslēgu principa ieviešanai banku darbībā vērojamas jau patlaban – kredītiestādes, reaģējot uz pieņemtajiem grozījumiem, sākušas prasīt lielākas pirmās iemaksas kredītņēmējiem. Banku pārstāvji neslēpj, ka aizdevumus ir grūtāk saņemt no oktobra sākuma, un lielākās kredītiestādes pauž vienotu viedokli – pirmā iemaksa aizdevuma ņēmējiem turpmāk būs jāveic vismaz 30% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības. Līdz šim aizņēmējam sākotnējā iemaksa tika prasīta vidēji 15–20% apmērā. Kredīta apstiprināšanai stingrāk tiek vērtēti arī citi kritēriji.

Pusotra mēneša laikā nav rasta skaidrība par to, kā mainīsies jaunajām ģimenēm paredzētais atbalsts mājokļa iegādei; ierēdņi sola tam ķerties klāt nedēļas laikā.

Pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz ieviest t.s. nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam, bankas «norāva stopkrānu» dalībai pirmā mājokļa atbalsta programmā. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis DB apliecina, ka atbalsta programma mājokļa iegādei vai būvniecībai ir viena no prioritātēm ministrijas darbu sarakstā un līdz ar jauno ministri nedēļas laikā par to plānots sākt diskutēt.

DB jau rakstīja (13.10.2014), ka pēc Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanas bankas atteicās slēgt līgumus ar ALTUM par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā un programma uz kādu laiku tika iesaldēta. Eksperti gan kritizē banku nostāju, gan rosina t.s. nolikto atslēgu principu noteikt kā izvēles iespēju, gan min, ka banku nostājas maiņai ir plašāki cēloņi. Viedokļi sakrīt tajā, ka risinājumu var rast Maksātnespējas likumā.

Nekustamā īpašuma tirgū trūkst sērijveida mājokļu mikrorajonos, kurus vēlas iegādāties īpašumā vai noīrēt vietējie pircēji. Par to liecina nekustamo īpašumu firmu Latio, Balsts un Ober Haus pārstāvju teiktais, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Minētās firmas ir vienisprātis, ka pērn nekustamā īpašuma tirgu raksturo stagnācija, kā arī pirkšanas un pārdošanas darījumu kritums. Tas saistāms gan ar nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa paaugstināšanu, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļaujas, gan ar kreditēšanas apsīkumu saistībā ar Saeimas iecerēm šogad kā obligātu ieviest «nolikto atslēgu» principu, kā rezultātā komercbankas pieļāva kredīta pirmās iemaksas paaugstināšanu.

Tā kā Saeima pieņēmusi grozījumus vairākos likumos, kas paredz, ka «nolikto atslēgu» princips būs izvēles iespēja, tad nekustamā īpašuma tirgus eksperti prognozē tirgus atdzīvošanos šā gada otrajā pusē.

Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā varētu pieaugt nebanku kreditēšana, kas veicinātu arī atsevišķu piedziņas lietu palielināšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāatgādina, ka Maksātnespējas likums cita starpā ievieš kreditēšanā obligātu nolikto atslēgu principu un būtiski saīsina saistību dzēšanas termiņus. Bankas jau paspējušas norādīt, ka tas vismaz nākamgad samazinās izsniegto mājokļu kredītu apmēru uz pusi, savukārt aptaujātie parādu piedzinēji spriež, ka tiešai ietekmei uz viņu biznesu grozījumiem nevajadzētu būt, lai gan ilgtermiņa izmaiņas varētu rasties. Piemēram, saistībā ar maksātnespējīgas fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņa saīsināšanu, kas varētu, iespējams, palielināt fizisku personu maksātnespējas lietu skaitu.

Saruks portfeļi

Finanšu ministrs Jānis Reirs pauž gandarījumu par Saeimas deputātu pieņemto lēmumu atbalstīt nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju hipotekāro kredītu ņēmējiem. Šī principa noteikšana kā kredītņēmēja izvēles iespēja ir iedzīvotāju tiesību uz jaunu mājokli ievērošana un būtisks solis ceļā uz labklājības veicināšanu.

«Nolikto atslēgu principam ir jābūt izvēles iespējai, lai mūsu iedzīvotāji varētu ērtāk tikt pie sava mājokļa. Turklāt tas ir būtisks papildinājums valsts atbalsta programmai pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Šis ir pareizais virziens, lai rūpētos par mūsu iedzīvotāju labklājību,» norāda J. Reirs.

Finanšu ministrijā skaidro, ka noteiktais princips ir būtisks kredītņēmēju un nozares interešu līdzsvarošanai, lai hipotekārie kredīti mājokļiem nekļūtu par nepieejamu lietu. Ministrijā norāda, ka kreditēšana ir svarīgs instruments tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai. Pērn Lietuvā un Igaunijā atsākās kreditēšanas izaugsme, bet Latvijā joprojām saglabājas negatīva kreditēšanas līkne. Pie šī brīža ģeopolitiskās situācijas ietekmes uz ekonomiku ir svarīgi nodrošināt papildu instrumentus ekonomikas stimulēšanai.

Pusei ģimeņu aizdevumu nekustamā īpašuma iegādes programmā ar valsts garantiju nākas atteikt; kreditēšanas kopējie apjomi pagaidām vēl rūk , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākums hipotekāro kredītu tirgū iezīmējies ar atslābumu, jo pagājušā gada nogalē mājsaimniecības steidza pieteikties aizdevumiem, baidoties no pirmās iemaksas apmēra palielināšanas t.s. nolikto atslēgu principa ieviešanas dēļ, taču darījumu nenoformēja, jo bankas savu brīdinājumu realizēja. Taču, tā kā šis princips kopš šā gada marta ieviests kā izvēles iespēja, tās prasības ir mīkstinājušas, un pieprasījums pēc kredītiem lēnām pieaug. Savukārt par vēl vienu jaunievedumu – ģimeņu mājokļu iegādes programmu ar valsts garantiju – interese ir liela.

Gada laikā mājokļu kredītu tirgus piedzīvojis kritumu – par 5,5%, līdz 4,66 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Šā gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegti mājokļu kredīti 45 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu, par to šodien laikraksta Dienas bizness galvenā ziņa.

«Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad,» to šodien DB viedoklī uzsver Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece.

Pensijas apmēru ietekmē arī valsts ekonomiskā situācija: 2008. gadā - 308,38 eiro, 2012. gadā - tikai 186,6 eiro. To uzskata par sociālu netaisnību.

Pieteikumi šīm un citām šodienas aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Situācija dzīvojamo platību tirgū patlaban nav pati spožākā un to ir ietekmējuši daudzi aspekti, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

«Pirmais ceturksnis vispār bija tāds diezgan stīvs, jo bija lielas neskaidrības par termiņuzturēšanās atļauju programmu, kreditēšanu, par Maksātnespējas likumu, tāpat arī sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē. Faktiski bija apstājies gan vietējais tirgus, gan nerezidentu tirgus,» stāstīja Valtere.

Viņa sacīja, ka patlaban situācija vietējā tirgū normalizējas, darījumu ir vairāk, jo «nolikto atslēgu» princips definēts kā izvēles iespēja, līdz ar to bankas atgriezušās pie saprātīgām kreditēšanas programmām ar pircējiem saprotamiem un adekvātiem nosacījumiem.

«Ja runājam par sērijveida dzīvokļu tirgu, cenas nekrītas, tās ir stabilas ar minimālu paaugstināšanās tendenci. Pillar patlaban jau ir iztirgojis gandrīz visu pārņemto dzīvojamo segmentu, arī katrā no Pillar attīstītajiem jaunajiem projektiem nepārdoti palikuši tikai daži dzīvokļi. Tā ir absolūti normāla situācija visiem attīstītājiem, ka katrā no projektiem ir divi trīs nepārdoti dzīvokļi,» skaidroja Valtere.

Kopībā ir spēks – to novērtē arvien vairāk uzņēmēju, apvienojoties dažādās asociācijās, biedrībās, klubos, turklāt ne vienmēr viņus vada tikai racionāli apsvērumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu jauno biedru skaita dinamika ir ļoti strauja. Uzņēmēji arvien vairāk saprot, ka kopīgiem spēkiem var vairāk izdarīt. Lai gan latviešiem viensētu princips ir diezgan dziļi iespiedies mentalitātē, ir vērojamas izmaiņas,» DB pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pozitīvu efektu devusi ekonomiskā krīze – lai novērstu problēmas, nekas cits neatlika kā kopīgi meklēt risinājumu.

«Nevar teikt, ka visi latvieši ir vienpatņi, kuri labprātāk dzīvo, strādā un cīnās vieni paši, nekā apvieno spēkus ar citiem,» saka arī psiholoģijas profesors Ivars Austers.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.