Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vides programmas Lidostas oglekļa akreditācija sertifikātu par pirmā līmeņa prasību izpildi siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai. Līdz ar sertifikāta iegūšanu lidosta Rīga pievienojas tām pasaules lidostām, kuras veic aktīvas darbības minēto emisiju samazināšanai, informē lidostā.

«Dalība programmā un sertifikāta iegūšana bija viens no lidostas Rīga gada sākumā izvirzītajiem vides mērķiem. Šobrīd esam ieguvuši informāciju par lidostas darbības rezultātā radītajām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, tālākie soļi būs konkrētas darbības, lai kļūtu videi draudzīgāki,» uzsver starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Lai uzlabotu vides apstākļus, jau šogad īstenoti vairāki projekti, piemēram, lidosta nodrošinājusi pāreju uz šķeldas izmantošanu kā galveno kurināmo un ierīkoti gaisa kuģu pieslēgumi elektrotīklam.

Lidostas oglekļa akreditācijas programma (Airport Carbon Accreditation) ir starptautiskās lidostu organizācijas Airport Council International izveidota un WSP Parsons Brinckerhoff administrēta programma ar mērķi samazināt lidostu siltumnīcas efekta gāzu emisijas.

Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Starptautiskās picērijas Pizza Hut īpašā pannā ceptā pica piedzīvojusi pārmaiņas, raksta CNN Business.

Kompānija paziņojusi, ka pilnībā pārveidojusi savu pannā cepto picu, mainot siera šķirni, mērci un ieviešot jaunu pannu picas cepšanai.

Pizza Hut nākas domāt par pārmaiņām, ņemot vērā, ka tās lielākie konkurenti Domino Pizza un Papa John’s min uz papēžiem. Pērn Domino pārdošanas apjomi pārspēja Pizza Hut, un arī konkurenti domā jaunus veidus, kā piesaistīt apmeklētājus.

Pizza Hut pārstāvji sacījuši, ka 40 gadus senās picas receptes izmaiņu ieviešana aizņēma trīs gadus.

Patlaban Pizza Hut ir vairāk nekā 18 tūkstoši restorānu visā pasaulē.

Raizējoties par bezvienošanās Brexit sekām, viens no pieciem Lielbritānijas iedzīvotājiem uzkrāj pārtikas, dzērienu un medikamentu rezerves, konstatēts finanšu pakalpojumu uzņēmuma «Premium Credit» pētījumā.

No tiem respondentiem, kuri veido uzkrājumus, 74% atzinuši, ka gādā pārtikas rezerves, 50% uzkrāj medikamentus, bet 46% - dzērienu rezerves.

Aptaujājot respondentus par summām, ko tērē krājumu veidošanai, pētījuma autori aplēsuši, ka briti iegādājušies preču rezerves četru miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

Daudzi eksperti prognozē, ka bezvienošanās Brexit gadījumā zināmu laiku iespējami pārrāvumi piegādēs, galvenokārt tāpēc, ka muitas kontroles dēļ kravas automašīnām var nākties gaidīt garās rindās.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.

Komisijas jaunā ekonomikas stimulēšanas iniciatīva ir uzsildīta veco kļūdu zupa ar pāris jaunām garšvielām

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar ES Kapitāla tirgu savienības iniciatīvu. Domnīcas Finance Watch (Brisele) politikas analīzes nodaļas vadītājs, finanšu tirgu, banku regulējumu un investoru aizsardzības eksperts Frederiks Ašs sarunā ar DB vērtē, ka labākajā gadījumā ieceres efektivitāte ir apšaubāma, bet sliktākajā, proti, ja tā tiešām sekmēsies, tas Eiropas finanses padarīs nedrošākas.

Jūsu ziņojums par ES Kapitāla tirgu savienības (KTS) projektu sākas ar Alberta Einšteina citātu, ka nevar atrisināt problēmu ar to pašu domāšanu, kuras dēļ tā ir radusies. Vai pēc tāda ievada par aprakstāmo jautājumu vispār var pateikt ko labu?

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju galda spēles nav ierasts laika pavadīšanas veids, tomēr tirdzniecības centrs ir laba vieta, kur auditoriju pie tām mēģināt pieradināt

Tā uzskata Baiba Altena, viena no galda spēļu zīmola Kokmaizītes (IK Kurland Woodcake) idejas autorēm. «Šeit Alfā esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk spēlēt galda spēles, vajag tikai dot iespēju. Arī šādiem dizaina produktiem ir vieta tirdzniecības centrā, bet vajag pieradināt cilvēku, ka kaut kas tāds te ir. Šobrīd tā ir savā ziņā arī misijas apziņa,» atzīst Baiba. Viņa novērojusi, ka jāpaiet laikam, lai cilvēks kaut ko iegādātos – vienā reizē viņš paskrien garām, citā pamana, trešajā atnāk aprunāties un tikai ceturtajā varbūt izdara pirkumu. Daudzi cilvēki paņēma uzņēmuma kontaktinformāciju, domājot par Ziemassvētku dāvanām. «Tā ir mūsu niša, galda spēles šādā izpildījumā pērk dāvanām. Jebkuram šādam tirdzniecības pasākumam atdeve būs ilgtermiņā,» saka Baiba.

13. novembrī tipogrāfijā Poligrāfijas grupa Mūkusala norisināsies jauno ražošanas iekārtu atklāšanas pasākums.

Viena no Latvijas lielākajām tipogrāfijām SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala realizējusi APV (augstas pievienotās vērtības) projektu un uzstādījusi vairākas jaunas ražošanas iekārtas. Projekts realizēts ar Eiropas fondu atbalstu un tā kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro.

Uzņēmuma mērķis ir dubultot ražošanas jaudu žurnālu drukas segmentā, lai palielinātu eksporta apjomu.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša komentē: «Ir divas iespējas – mēs varam sēdēt un čīkstēt par to, cik viss ir slikti, vai mest slinkumu pie malas un darīt, lai būtu labāk! Domāju, ka Latvija šobrīd atrodas pietiekami izdevīgos apstākļos, lai, gudri izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, ieguldītu ne tikai uzņēmumu attīstībā, bet savas valsts nākotnē. Esmu patiesi gandarīts par nupat ekspluatācijā nodoto ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu. Tā ietvaros esam radījuši vairākas jaunas darba vietas un tuvāko trīs gadu laikā plānojam vēl palielināt darbinieku skaitu.»

Ar prezentreklāmas izgatavošanu Liepājas SIA Mārketinga projektu aģentūra Fortius nodarbojas kopš firmas dibināšanas, pirms četriem gadiem uzsākta arī eko suvenīru ražošana, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Radošā komanda aktīvi attīsta šo līniju, un populārākie starp koka izstrādājumiem ir domino un suvenīri ar pilsētu simboliku. Atsevišķas lietas veltītas Pāvilostai, bet pamata sortiments – Rīgai un Liepājai. Galvaspilsētai darinātā suvenīru kolekcija, arī ar melnā kaķa simbolu, un Rīgas domino atrodami Rīgas suvenīru veikalos, savukārt Liepājai raksturīgie – Tūrisma informācijas centrā. Līdzīgā veidā kā Liepāju un Rīgu Fortius tuvākā nākotnē plāno parādīt arī citas Latvijas pilsētas. Prezentācijai un dāvanām paredzētos priekšmetus izgatavo pēc uzņēmumu, iestāžu vai privātpersonu individuāla pasūtījuma.

Jau senajās impērijās, kā viena no populārākajām izklaides tradīcijām bija galda spēļu spēlēšana. Vai zinājāt, ka domino kauliņi ir atrasti arī faraona Tutanhamona kapenēs Ēģiptē?

Tolaik – pirms mūsu ēras, no akmens un koka izgrebtos spēļu galdus rotāja sadzīves ainiņas no spēļu spēlētāju ikdienas, bet daudzas spēļu stratēģijas tika veidotas, domājot par veiksmīgu kaujas manevru cīņās – kā bloķēt vai nokaut pretiniekus.

Dizaina projekts Kokmaizītes jeb Kurland Woodcake turpina senās spēļu darināšanas tradīcijas, radot un ražojot kultūrvidei un izglītībai veltītas galda spēles.

Ir galda spēles, kurās ir nepieciešama loģiska vai stratēgiska domāšana, ir tādas, kur visu nosaka veiksme. Ir spēles, kurās var trenēt redzes atmiņu vai iemācīties precīzi iztekties. Ir daudz un dažādi galda spēļu veidi, bet papildus šiem ieguvumiem, Kokmaizīšu spēlēs ir iespēja uzzināt par bagātībām un ieraudzīt, kur tās ir meklējamas Latvijā. Spēļu vizuālajā valodā iekodētas vērtības, par kurām arī pēc vairākiem gadu simtiem būs vērts uzzināt.

Valdības visā pasaulē cenšas glābt koronavīrusa pandēmijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus, taču, neskatoties uz to, kompāniju bankrotu gadījumu skaits pieaugs par trešdaļu, liecina kredītu apdrošināšanas grupas "Euler Hermes" veikts pētījums.

"Covid-19 rada bankrotu laika spridzekli," norāda "Euler Hermes", prognozējot, ka uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits pasaulē laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam pieaugs par 35%.

Grupa lēš, ka visstraujāk bankrotu gadījumu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs ASV - par 57%.

Uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits Brazīlijā pieaugs par 45%, Lielbritānijā - par 43% un Spānijā - par 41%, bet Ķīnā kāpums būs 20%, liecina prognozes.

"Euler Hermes" skaidro, ka lielu uzņēmumu bankrotu gadījumi var palielināt tā dēvēto domino efekta risku. Tāpat eksperti brīdina, ka priekšlaicīga ekonomikas atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka globālās ekonomikas atlabšana var būtiski palielināt korporatīvo bankrotu gadījumu skaitu.

Proporcionāli vērtējot, trīs septītdaļās Eiropas banku drošības arhitektūras ir konstatēti šķībumi , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā var secināt no Starptautisko norēķinu bankas (SNB) Bāzeles banku uzraudzības komitejas (BK) nesenā novērtējuma par Eiropas Savienības (ES) banku sektora atbilstību Bāzeles III regulējumiem. BK izstrādāja 2011. gadā SNB dalībnieki – 60 centrālās bankas un monetārās politikas iestādes – pieņēma Bāzeles III regulējumus savu jurisdikciju banku sektoriem, lai novērstu globālas finanšu krīzes atkārtošanās iespēju. Prasības, kuru interpretācija un piemērošana aizvien ir procesā kā interešu grupu nemitīgu cīņu lauks, cita starpā paredz lielākas banku pašu kapitāla rezerves, samazinātu kredītplecu un lielāku likviditāti.

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.

Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.

Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.

Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.

Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi

Valsts būtībā uzsviedusi rūpes par strādājošo veselības problēmām uz uzņēmēju kakla, spiežot tiem maksāt slimības pabalstu deviņu dienu garumā. Igaunijā šāda sloga biznesam nav.

Iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums pagājušajā gadā tuvināja slimības pabalstu kopējos tēriņus trešajam simtam miljonu eiro. Tāpat pērn ievērojami audzis arī apmaksāto slimības dienu skaits līdz septiņiem miljoniem jeb astoņām dienām gadā uz vienu nodarbināto. Tas atbilst saaukstēšanās saslimšanas pārvarēšanai nepieciešamajam laikam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Līdz ar to gūz-ma «īstermiņa» saslimšanu ir tieši uz darba devēju pleciem. Kopumā tie ir 55 miljoni eiro (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā).

Glampings piedāvā to pašu būšanu pie dabas, bet bez «pēe» un «fui» efekta

Kempings var būt nolaista būdele, telšu vietas dubļainā pļavā un pāri plūstošas sausās tualetes nekurienes vidū, bet var būt arī arhitekta projektēta mini māja vai dizainvārda cienīga telts ar visām ērtībām. Vienīgais kopīgais tad tiem ir atrašanās nekurienes vidū, bet pat tas vairs nav noteicošais. Laipni lūgti glampingā!

Jaundarinātais angļu vārds glamping ir veidots, saliekot kopā glamour un camping, – tātad tāds glancēts kempings. Kā skaidro glamping.com, vietne, kas skaļi un braši tirgū virza šāda veida naktsmītnes, «tradicionāls kempings var būt auksts, slapjš un vienkārši neērts; glamping savukārt piedāvā to pašu tuvību dabai, bet bez «fui» efekta». Tas parasti nāk kopā ar kādām nebūt aktivitātēm: pastaigām, kalnā kāpšanu, zirgu jāšanu, laivu braukšanu utt. Faktiski tas pats, ko piedāvātu labs kempings, tikai glampingā ir jābūt klātesošai luksusa smaržai.

Paliek arvien mazāk cerību, ka Latvija no ES varētu saņemt vēlamo siltumnīcu efekta gāzu emisiju samazināšanas plānu 0% līmenī salīdzinājumā ar 2005. gadu; lauksaimniekiem var nākties sarauties, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tik skaudri secinājumi skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas kopsēdē. DB jau rakstīja (07.04.2016.), ka Latvijai būs jācīnās, lai siltumnīcu efekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas latiņu noturētu 0% līmenī, indikatīvi Eiropas Savienība (ES) varētu noteikt 8% samazinājumu, kas summāri radītu 24% lielu samazinājumu un izveidotu problēmas zemkopībā.

Visu rakstu Klimata pārmaiņu žņauga ēna pār Latviju iespējams izlasīt ceturtdienas, 16.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 5.lpp.!

Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijāatzina Eiropas Cen rālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.

"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.

Viens no lielākajiem gandarījumiem žurnālistikā ir saņemt reakciju uz saviem materiāliem. Ja reakcija ir ātra un nāk no cilvēkiem, kura viedoklim ir būtisks svars, gandarījums ir dubults. Šoreiz DB ir izdevies sagaidīt ātru reakciju uz savu publikāciju no visaugstākā līmeņa Latvijā – premjerministra Māra Kučinska.

DB uzcītīgākie lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka medijs pēdējā laikā ir pievērsis pastiprinātu uzmanību banku sektoram – gan ABLV Bank likvidācijai, gan kopumā valsts finanšu sektorā notiekošajam. Uz šīm publikācijām mūs mudināja mūsu lasītāji – uzņēmēji, kuriem plašā mērogā ir radušās problēmas ar Latvijā strādājošām bankām.

Kamēr šī problemātiskā situācija nav atrisināta, DB uzskata par savu pienākumu par to rakstīt, nebaidoties būt tieši un asi arī tad, ja jākritizē visaugstākā ranga politiķi un ministri.

Situācija ir kritiska, jo «banku sērga», kas izpaužas kā kontu pēkšņa slēgšana un pārskaitījumu ierobežošana, ir skārusi visdažādākā izmēra un nozaru uzņēmējus un rada nopietnus riskus visai tautsaimniecībai. Ja arī ne katrs Latvijas uzņēmējs personīgi šobrīd ar šādām problēmām bankās ir saskāries, iespējams, ar tām ir saskārušies viņa partneri, klienti vai piegādātāji, un līdz ar to domino efekts ir nenovēršams. Nemaz nerunājot par to, kā šādu Eiropas Savienības valstij netipisku problēmsituāciju ar kontiem novērtē potenciālie investori – bankas konts un starptautiskajā praksē pieņemtās darbības caur to mūsdienu uzņēmējdarbībā ir pašsaprotamība un priekšnosacījums, lai vispār kāds bizness uz šo valsti paskatītos.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.