Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.
Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.
Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.
Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.
Dzīve pilsētā ir samocīta. Veikalu tīkls Magnum paudis, ka 15 no 68 veikaliem Almati pilsētā ir tikuši izlaupīti. Šos procesus noteikti varētu vērtēt haosa teorētiķi, analizējot ekonomikas ietekmi, tai skaitā uz tirgiem, bet uzņēmējiem, kam tranzīts ietekmē biznesu (un tādu ir ārkārtīgi daudz), pašlaik nākas plēst matus jeb meklēt risinājumus.
Pilsēta, kas ir arī ekonomikas centrs, ir izjutusi lielāko daļu nemieru. Lai gan nemieri reti skar tieši piepilsētās esošos kravu termināļus, streiki un būvniecības darbu traucējumi, kas var tikt izraisīti, diez vai var atstāt kravu pārvadājumu nozari pilnībā neskartu.
Chevron vadītais konsorcijs Tengizchevroil pakāpeniski atjauno ražošanu Kazahstānas milzīgajā Tengizas naftas atradnē pēc tam, kad civilie nemieri pagājušajā nedēļā lika uzņēmumam samazināt ražošanas apjomu par nenoteiktu summu. Tas atkal var ietekmēt īslaicīgu cenu lēcienu – vismaz reģionā.
Pēc Baltkrievijas tirgus aizvēršanās, kā alternatīvas minerālmēslu nozares spēlētāji meklēja tālāk esošajos tirgos – Kazahstānā, Uzbekistānā, Turkmenistānā, sadārdzinot transporta ceļu. Taču nu jau arī tās durvis sāk aizvērties, līdz ar to šobrīd riskants ir praktiski viss bijušais NVS bloks, piegādātājus nāksies raudzīties pavisam citos virzienos.
Šāda situācija nav nedz ekonomiski saprātīga, nedz dabiska, kad esot blakus lielākajam resursu reģionam, proti NVS, pamata izejvielas ķīmijas un naftas produktu sektoros jāpiegādā no netradicionāliem un neizdevīgiem reģioniem, kā Tuvie Austrumi, Kanāda vai Meksika.
Lai šo caurumu aizlāpītu, iespējams, būs jāved izejvielu par stipri augstāku cenu. Tas nozīmē, ka minerālmēslu cenu kāpums vēl nepieredzētā apmērā pēc domino efekta principa ietekmēs lauksaimniecības izmaksas un attiecīgi arī pārtikas un citu preču cenas jau pavisam tuvā nākotnē.
Taču katra krīze var nest arī ieguvumus, ja laicīgi noreaģējam un spējam pielāgoties. Tāpēc Latvijas prioritāte būtu pirmajiem izveidot loģistikas centru RAIL BALTIC, ko savienot ar Ķīnas un Krievijas sliedēm. Labāk meklēt risinājums, kas nes ilgtermiņa augļus, nevis lāpīt caurumus īstermiņā.
