Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala atklājusi tipogrāfijas jaunās ražošanas iekārtas. Uzņēmums dubulto ražošanas jaudu žurnālu drukas pakalpojumā un palielina eksporta apjomu.

Lai uzsvērtu tipogrāfijas jaudas palielināšanu, atklāšanas pasākumam tika izvēlēta tēma Kosmoss – dažādas misijas, simulācijas testi, lai pārbaudītu sagatavotību lidojumam, un fotografēšanās virs Mēness.

Jaunās iekārtas atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš tika aicināts pie Mūkusalas raķetes vadības pults: «Nākotnē cilvēcei iespējams noderēs jaunākie atklājumi Visumā, piemēram, ūdens uz Marsa, milzu sasalusī sirds uz Plutona vai šogad atklātā Zemei līdzīgā planēta ārpus Saules sistēmas, taču tuvākajos gados daudz lietderīgākas būs šodien atklātās tipogrāfijas iekārtas, kas sildīs ekonomiku un lasītāju sirdis tepat Latvijā, nevis kaut kur izplatījumā.»

Uzstādot modernas iekārtas, ieviešot jaunu pakalpojumu, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala iesoļo nākamajā līmenī; tos apgūst arī Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi

Uzņēmums Vācijas Tautsaimniecības balvai Latvijā startē apakškategorijā Darba vidē balstītas mācības, kas kopumā Poligrāfijas grupai Mūkusala (PGM) nebūt nav jaunums. Uzņēmums jau vairākus gadus rūpējies kā par esošo, tā jauno darbinieku prasmju paaugstināšanu, un bija viens no pirmajiem poligrāfijas nozarē, kas atsaucās idejai par darba vidē balstītu mācību īstenošanu. PGM valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša stāsta, ka auglīga sadarbība ar tā saukto poligrāfijas skolu izveidojusies jau sen, līdz ar to mācību un prakses programmas pēc abpusējas vienošanās jau stabili salāgotas, lai studentiem netrūktu nedz vajadzīgās teorijas, nedz «dzīvas» ievirzes dabā. «Iekārtas mums vienmēr bijušas vienas no modernākajām, kādas nozarē vien ir, tādējādi visu, kas attiecas uz speciālo profesionālo apmācību, audzēkņi var iemācīties šeit,» bilst V. Trokša. Viesojoties Vācijā, viņš saskatījis līdzības un guvis pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Poligrāfijas uzņēmumi arī šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos; vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem arvien ir darbaspēks.

Lielāko daļu drukas uzņēmumu apgrozījuma veido eksports, un tie šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas ārzemēs.

Tā, piemēram, SIA PNB Print 2019. gadā turpinās orientēties uz pozīciju stiprināšanu Rietumu tirgū. «Uzskatu, ka Krievijas virziens ir ļoti riskants. Tur mūs jau zina, pie pārrunu galda ciena, taču neplānojam ieguldīt šī tirgus virziena attīstīšanā. Mums ir laba kompetence, to vajag aktīvi piedāvāt un pārdot arī citur,» spriež Igors Rozanovs, SIA PNB Print direktors.

«2019. gada budžetā plānots apgrozījuma pieaugums. Mūsu pārdošanas komanda intensīvi strādā pie jauna tirgus apgūšanas, un cerams, ka, tāpat kā iepriekš, plānoto izdosies sasniegt,» saka Janīna Blūma, SIA Livonia Print izpilddirektora vietniece.

Poligrāfijas uzņēmumi nākotnē raugās cerīgi - audzē muskuļus eksporta tirgos, investē modernās tehnoloģijās un kļūst videi draudzīgāki, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī 2016. gada darbības rezultāti vēl nav apkopoti, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka gads bijis veiksmīgs, audzis gandrīz visu tās uzņēmumu apgrozījums. Nozares lielākie uzņēmumi uzrādījuši vērā ņemamu izaugsmi: SIA Livonia Print apgrozījums bijis 53 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2015.gadā, SIA PNB Print apgrozījums 2016. gadā bija tāds pats kā gadu iepriekš – 17,6 miljoni eiro, bet SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) tas pieaudzis par aptuveni 25%, sasniedzot 17 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā uzņēmums ir samazinājis atkarību no Austrumeiropas tirgus un vairāk sācis orientēties uz Rietumeiropas klientiem. PNB Print ir pārveidojis pārdošanas daļas struktūru, ir būtiski palielināts darbinieku skaits Eiropas tirgus nodaļā, kā arī ir attīstītas jaunas tehnoloģijas. Kopumā 2016.gads ir vērtējams pozitīvi, un tas noteikti palīdzēs veidot stabilu pamatu turpmākajai attīstībai,» saka SIA PNB Print vadītājs Aleksandrs Smogļukovs. 2017. gadā paredzēts uzņēmuma apgrozījuma pieaugums vismaz par 25%. Šogad uzņēmums plāno palielināt ekskluzīvo produktu eksportu uz Lielbritāniju, apgūt Vācijas tirgu un palielināt ietekmi Baltijas valstīs. SIA PNB Print eksportē 85% saražotās produkcijas. Galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija, Dānija, Zviedrija un Krievija. 2017.gadā būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā nav paredzētas. A. Smogļukovs atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja poligrāfijas nozares izaugsme, ko lielā mērā veicinājis Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts. «Vislielākā izaugsme ir tieši lielajiem uzņēmumiem, kas ir sociāli atbildīgi un var piedalīties Eiropas tenderos, kur viena no galvenajām prasībām ir veiksmīgi izieta Sociālā audita procedūra,» ir novērojis SIA PNB Print vadītājs.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

2015. gadā Latvijas lielākie poligrāfijas uzņēmumi spējuši palielināt apgrozījumu par aptuveni 6%, sasniedzot 371 miljonu eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas aplēses ir Ievai Bečerei, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektorei. Viņas vērtējumā šis gads kopumā nozares uzņēmumiem bijis labs. Gada sākumā vairāki uzņēmumi norādījuši, ka viņiem ir bijušas problēmas ar Baltkrievijas un Krievijas tirgu, kurus ietekmējušas nesenās sankcijas un Krievijas rubļa vērtības kritums, tomēr zaudējumi ir mazai daļai uzņēmumu. Turklāt šis gads ir devis iespēju iestrādāties Rietumeiropas tirgos.

A/s VG Kvadra Pak šis gads ritējis atbilstoši iepriekš plānotajam. «Līdz gada beigām paredzam sasniegt izvirzītos mērķus un pat mazliet pārsniegt tos. Salīdzinot ar 2014. gadu, paredzams apgrozījuma pieaugums 5% apmērā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, esam apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem un panākto izaugsmi. Šajā gadā esam veikuši vēl lielāku pārorientāciju no nestabilajiem austrumu tirgiem uz daudz stabilāko Baltiju un Ziemeļvalstīm,» atklāj Roberts Vasiļevskis, a/s VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Šī akciju sabiedrība ietilpst Van Genechten Packaging grupā, kas 2014. gadā ir iegādājusies vēl vienu rūpnīcu Krievijā, bet 2015. gadā – rūpnīcu Ungārijā.

Caur nelabvēlīga tirgus ciklu un Mūkusalas ofseta ruļļiem izgājušais biznesa žurnāls tomēr ir nonācis arī somu rokās

Vairākus gadus ilgušais plāns un priekšpasākumi starptautiskā biznesa žurnāla Forbes izdošanai Skandināvijā ir īstenojušies pirmajā drukātajā Forbes numurā somu valodā, ziņo tā redakcija.

Forbes Suomi un SK Media Finland Oy komercdirektors Fredriks Narss db.lv uzsver, ka viņa kompānija ne vien pieder Latvijas SK Media, bet arī pats žurnāls tiek drukāts Rīgā Poligrāfijas grupā Mūkusala. PG Mūkusala ir uzvarējusi Forbes drukas iepirkuma konkursā starp vairākām Ziemeļvalstu tipogrāfijām, db.lv komentē F. Narss. Forbes somu valodas izdevuma metiens ir 70 tūkstoši eksemplāru.

Iepriekš db.lv rakstīja par SK Media nebūšanām saistībā ar ekspansijas plāniem Skandināvijā. Tādi tika loloti jau kopš 2014. gada. Žurnāla pirmā numura atvēršana tomēr ir tikusi atlikta vairākkārt. Iemesli ir bijuši dažādi, sākot ar slikto situāciju Somijas reklāmas tirgū un ekonomikā vispār Krievijas rubļa krīzes dēļ, kas sekoja globālajam naftas cenu kritumam, un Rietumu sankcijas pret Krieviju pēc Krimas okupācijas arī acīmredzot tai nav nākušas par labu. F. Narss iepriekš db.lv komentēja, ka tirgus un reklāmdevēji ir atkopušies, un uz 2017. gadu Somijas Forbes ir pārdevis reklāmas pusmiljona eiro vērtībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas birojā šodien, 20.jūnijā pirmie seši uzņēmumi Latvijas parakstīja memorandu, apņemoties pastkastītēs bez adresātu piekrišanas neievietot reklāmas materiālus un citus neadresētus sūtījumus.

Memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Pasta komersantu biedrība, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, AS Fitek, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, SIA Arkolat un SIA Cenuklubs. Pievienoties memorandam aicināti arī citi uzņēmumi, kas savā darbībā izplata neadresētus pasta sūtījumus.

Dokumenta parakstītāji ir apņēmušies ievērot pastkastīšu īpašnieku vēlmi nesaņemt neadresētos sūtījumus, ja tā ir izteikta, uzlīmējot uz pastkastītes vai nu vienota parauga informatīvo zīmi, vai arī cita izskata līdzvērtīga satura zīmi.

Tāpat paredzēts, ka reklāmdevēji nodrošinās iespēju pastkastītes īpašniekam saņemt vienota parauga informatīvo zīmi, kas izstrādāta sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem.

Vācijas Tautsaimniecības balvu Latvijā šogad saņem SIA Cemex, savukārt īpašo balvu ieguvusi a/s HansaMatrix

Vācijas Tautsaimniecības balva Latvijā tiek pasniegta jau 18. reizi. Šī gada devīze ir «Veiksmes pamats – darbinieks». Šī gada balvas devīzi Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) ir izvēlējusies ar mērķi novērtēt un atbalstīt veiksmīgus uzņēmumus Latvijā, kuri panākumus guvuši, mērķtiecīgi veicinot darbinieku izaugsmi, īpaši, ja izaugsme notikusi starptautiskā līmenī. Par priekšrocību tika uzskatīti uzņēmumi, kuri koncentrējas Vācijas virzienā vai jau sadarbojas ar vācu partneriem.

Konkursa finālā iekļuva SIA Cemex, SIA DHL Latvia, SIA Dores fabrika, SIA Mailigen un SIA Valmiermižas alus. Tradicionālās Vācijas Tautsaimniecības balvas Latvijā šī gada laureāts ir SIA Cemex.

Holdingkompānija AS Žurnāli un Diena plāno samazināt sava meitas uzņēmuma, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu par 1,4 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. AS Žurnāli un Diena vēlas samazināt SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu, lai uzlabotu uzņēmuma pašu kapitāla atdeves (ROE) rādītāju.

Šobrīd SIA Mūkusalas Māja pamatkapitāls ir 1 420 000 eiro, bet pēc samazināšanas tas būs 20 000 eiro. Pamatkapitālu plānots samazināt, dzēšot daļas. Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu pievienots SIA Mūkusalas Māja reģistrācijas lietai 3.novembrī.

SIA Mūkusalas Māja dibināta 2006.gadā, un tās pamatdarbības veids ir uzņēmumam piederošā nekustamā īpašuma iznomāšana, apsaimniekošana un attīstīšana.

2016.gadā SIA Mūkusalas Māja apgrozījums bija 1,774 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 172 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja divus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 290 tūkstošus eiro.

Liela daļa uzņēmēju Latvijā, īpaši vidējie un lielie uzņēmumi, ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu, tāpēc uzņēmēji nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem.

Lai izvairītos no ilgā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā tiek organizēts Ātrais randiņš ar uzņēmēju, kas sniedz iespēju atrast darbu dažās minūtēs.

Uz randiņu ar uzņēmēju tiek aicināti visi jaunieši, kuri vēlas atrast darbu. Nav jāraksta garas motivācijas vēstules vai CV, tikai jāpiesakās pasākumam un jāsagatavo divas minūtes garš pitch (prezentācija) par sevi un savām kompetencēm. Pasākuma ietvaros ikvienam jaunietim pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un divu minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.