Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs pirmdien iekļuva Tokijas olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā.

Ar 14.numuru sacensībās izsētais Latvijas duets Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā ar rezultātu 2:0 (21:19, 21:18) guva virsroku pār brazīliešiem Brunu Oskaru Šmitu un Evandru Gonsalvesu Oliveiru, kuri turnīrā izsēti ar astoto numuru.

Latviešiem trešdien ceturtdaļfinālā pretī stāsies apakšgrupā satiktie meksikāņi Hosue Gastons un Hosē Rubio (23.) vai citi brazīlieši - olimpiskais čempions Alisons Seruti, kurš spēlē kopā ar Alvaru Filju (4.).

Sekmīgs uzbrukums un pretinieku kļūda spēles sākumā ļāva latviešiem izvirzīties vadībā ar 2:0. Nākamreiz divu punktu pārsvaru latvieši ieguva pēc tam, kad Brazīlijas duets kļūdījās servē un turpinājumā savā uzbrukumā izsita bumbu autā - 8:6. Vēlāk Pļaviņa sitiens pa līniju deva jau trīs punktu handikapu - 10:7.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies un nostabilizējies Rīgā, turpina izglītot gan darbiniekus, gan klientus un plāno modernizēties

Šā gada maijā apritēs desmit gadu, kopš Latvijas tirgū darbojas specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka aizvadītais laiks ir bijis ļoti spraigs un gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Alkoholisko dzērienu tirdzniecību uzņēmums uzsāka ar aptuveni 400 kvadrātmetru lielu veikalu Andrejsalā, kura piedāvājumā bija ap 500 produktu. Šobrīd Rīgā kopumā ir četri Spirits&Wine veikali, lielākais no tiem sasniedz aptuveni 1200 kvadrātmetru, un tā piedāvājumā ir 5500 līdz 6000 produktu. Uzņēmuma veikali šobrīd atrodas tikai galvaspilsētā. «Liepājā veikala vairs nav, un tā bija vienīgā vieta ārpus Rīgas, kurā tika atvērts Spirits&Wine veikals. Mainījās nekustamā īpašuma īpašnieks, kurā atradās veikals, notika pārbūves, un mēs nolēmām tur vairs nepalikt. Protams, meklējam arī citu vietu, kur Liepājā varētu atvērt veikalu, bet pagaidām telpu ziņā neko interesantu un piemērotu neesam atraduši. Es domāju, ka Liepāja mums kā biznesa vieta bija gana interesanta. Domāju – varam sagaidīt, ka kaut kad Liepājā atkal tiks atvērts veikals,» paredz A.Lūkins.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Savā 09.01.2018. numurā DB aprakstīja Tiesību zinātņu pētniecības institūta rīkotu diskusiju par sabiedriskā viedokļa ietekmi uz tiesnešiem un tiesu sistēmu. Jāatzīst, ka laikā, kad pasaulē izteikti pieaug neiecietība un virspusēji viszinīga attieksme, šis temats kļūst arvien būtiskāks. Arī Latvijā ir populāri kritizēt tiesas par to, ka tās strādā lēni, un gadījumos, kad to lēmums nesaskan ar pietiekami skaļas un lielas sabiedrības grupas viedokli, tiek uzreiz piesaukta tiesnešu korupcija. Tai pašā laikā tiek pilnībā aizmirsts par to, ka tiesa var pieņemt tikai likumīgu spriedumu, pat ja tas cilvēkiem ar viedokli nešķiet taisnīgs.

Jāņem arī vērā, ka ne tiesneši, ne izmeklētāji, ne prokurori nedzīvo uz Marsa, bet gan šajā pašā sabiedrībā un lietās, kas ir raisījušas skaļu rezonansi, pieņemt izsvērtu un likumīgu lēmumu, neļaujoties emocionālam sabiedrības spiedienam, ir īpaši grūti. Protams, ja ir fakti, piemēram, par tiesnešu kukuļņemšanu vai prokuroru apzināti nepamatotu krimināllietu vērpšanu pret kādu, pildot kādu pasūtījumu, tad pret to ir asi jāvēršas. Apsūdzēt, vismaz nepamatoti, var jebkuru, taču, lai atmazgātos no šāda negoda, pat ja cilvēks vēlāk ticis pilnībā attaisnots, var izrādīties neiespējami. Diemžēl arī mediji pie šādām nebūt ne cēlām lietām mēdz piemest savu pagali.

Kas notiks brīdī, kad no akciju pieauguma ballītes telpas tiks iznesti dzērieni?

ASV centrālie baņķieri nupat izlēmuši paaugstināt dolāru procentlikmes, kas ir solis ceļā uz monetārās politikas normalizēšanu. Finanšu tirgus dalībnieki šādu rīcību gaidīja, un šobrīd, šķiet, nekas nevar īsti sabojāt to omu. Pēc minētās sapulces bija vērojams mērens prieks par ASV monetārās politikas noteicēju pozitīvo skatījumu uz tautsaimniecību. Pastāv pieņēmums – šāds naudas sadārdzinājums liecina, ka globālā ekonomika ir tik spēcīga, ka tai vairs nav nepieciešams tik liels centrālo banku atbalsts. ASV centrālās bankas Federālā rezervju sistēmas sapulce aizēnoja arī to, ka likmes palielināja Ķīna, un par šāda soļa tuvību signalizēja Anglijas Banka (inflācijai augot, drīz arī citas pasaules centrālās bankas var dot līdzīgus mājienus). Zināms pamats optimismam ir, lai gan... Jāņem vērā, ka augošu likmju laikos riska aktīvi mēdz sadrebēt. Protams, likmes joprojām tiek paaugstinātas no ļoti zema līmeņa. Tiesa gan, finanšu tirgus censoņu nosliece uz cenu pieauguma orģijas turpināšanos sāk kļūt jau nedaudz apdullinoša. ASV akciju buļļu tirgus (cenām ir tendence pieaugt) šomēnes svinēja savu astoņu gadu jubileju, un šī perioda laikā S&P 500 indeksa vērtība ir vairāk nekā trīskāršojusies, palielinoties par 252%. Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir pieaugusi par 6,4%, bet kopš novembra ASV prezidenta vēlēšanām – vairāk nekā par 14,1%.

Ūdens atrakciju parks "Līvu akvaparks" darbību atsāks šīs nedēļas nogalē - 20.jūnijā, lai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ekonomisku pamatu darbības atjaunošanai nesaskata, pastāstīja "Līvu akvaparka" īpašnieces "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Viņa norādīja, ka "Līvu akvaparka" apmeklētāju plūsmu veido vietējie iedzīvotāji un viesi no ārvalstīm attiecīgi 58% un 42% apmērā.

"Visas prognozes ir saistītas ar Covid-19 potenciālo draudu psiholoģisko aspektu. Cik ātrā laikā cilvēki atrod no bailēm? Cik ātrā laikā atjaunosies tūristu plūsma? Ko izvēlēsies baudīt cilvēki pēc ierobežojumu atcelšanas? Tas, kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem, var prognozēt. Pašlaik viss norāda uz to, ka process būs visai ilgs un tūrisma nozares un saistītu nozaru izdzīvošanas jautājums būs ārkārtīgi aktuāls. Un arī šo periodu valsts nostāja un atbalsts būs būtisks," atzina Lasmane.

Tāpat "Līvu akvaparka" īpašnieces izpilddirektore stāstīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos "Līvu akvaparks" apturēja darbību uz trim mēnešiem jeb 92 dienām, nodrošinot darbiniekiem dīkstāvi.

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.