Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nebūs obligāts, bet pēc pašu izvēles; ir cerības, ka bankas atjaunos kreditēšanu – ekonomikas sildīšanu.

To paredz ceturtdien, 19. februārī, Saeimā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Maksātnespējas grozījumi, kas būs spēkā jau no 1. marta. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Līdz šim vienīgā banka, kas klientiem piedāvāja izvēles iespēju – mājokļu aizdevumu ar vai bez nolikto atslēgu principa –, bija banka Citadele. Bankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa stāsta, ka šis aizdevuma veids 2011. gadā tika ieviests kā eksperiments. Sākotnēji klientu interese par to bijusi liela, taču reālais pieprasījums – mazs. Iepazīstoties ar piedāvājumu un salīdzinot nosacījumus ar klasisko hipotekāro kredītu, kur pirmā iemaksa ir ievērojami mazāka, 95% klientu tomēr izvēlas klasisko variantu, stāsta bankas pārstāve. Bankas Citadele piedāvātajam hipotekārajam kredītam ar nolikto atslēgu principu ir tikai viena atšķirība no klasiskā hipote- kārā kredīta – pirmās iemaksas apmērs, bet likmes šiem aizdevumiem neatšķiras. Ar nolikto atslēgu principu pirmās iemaksas apmērs hipotekārajam kredītam bankā Citadele ir no 25%, savukārt bez nolikto atslēgu principa – sākot no 15%. Jaunām ģimenēm, iegādājoties pirmo mājokli, visbiežāk pirmās iemaksas lielums ir ļoti būtisks, secina B. Tētiņa, uzsvērdama, ka līdz ar to hipotekāro kredītu ar nolikto atslēgu principu vairāk var atļauties tie klienti, kuriem jau ir kāds mājoklis, bet ir nepieciešams lielāks, arī maksātspēja ļauj uzlabot dzīves apstākļus, stāsta B. Tētiņa. Viņa piebilst, ka nolikto atslēgu principu galvenokārt izvēlas klienti, kuri var atļauties lielāku pirmo iemaksu, iegādājoties dārgākus nekustamos īpašumus jaunajos projektos, lielākoties dzīvokļus Rīgā un tās apkārtnē.

Bankas, pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem vairākos likumos, kas paredz izvēles iespējas nolikto atslēgu principam, varētu kļūt pielaidīgākas kreditēšanas jautājumā, prognozēja aptaujātie nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji.

«Būtībā uz nekustamā īpašuma tirgu tam liela ietekme nebūs, varbūt kaut kādā mērā tas ietekmēs banku pēdējo mēnešu piesardzīgo kreditēšanu vai nevēlēšanos kreditēt,» sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs, piebilstot, ka jau pērnā gada beigās bankas gatavojās variantam, ka kreditēšanā būs tikai nolikto atslēgu princips un tamdēļ kreditēšana esot bijusi bremzēta.

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš prognozēja, ka pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc nekustamajiem īpašumiem. «Pieprasījums jau ir, bet būs lielāka iespēja cilvēkiem nopirkt šos īpašumus. Viņi jau arī pirms tam gribēja pirkt, bet viņi nevarēja nopirkt, jo bankas prasīja 30% līdzfinansējuma un cilvēkiem tā nebija,» sacīja Riekstiņš.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeimas komisijas otrdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie vairākiem likumu grozījumiem, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnest patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma.

Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar nolikto atslēgu principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

Juridiskā komisija šodien pabeidza skatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot no regulējuma ne tikai izslēgt nolikto atslēgu principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 tūkstošus eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 tūkstošiem eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 tūkstošus eiro.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties nolikto atslēgu principu, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pēc viņa teiktā, nolikto atslēgu princips ir likumdošanas piemērs, kas nobremzē visu tirgu. «Es domāju, ka nākamgad pēc šāda principa būs ne vairāk kā desmit darījumi. Cilvēki, kas cerēja, ka no tā būs ieguvums, reāla ieguvuma nebūs,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties. «Es uzskatu, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumā, paredzot iespējas cilvēkam izvēlēties - vai nu pēc principa, ka galvo ar visu savu mantu, vai nolikto atslēgu princips. Te gan ir jāatceras, ka nolikto atslēgu princips paredz vismaz 40% līdzfinansējumu no ātrās realizācijas vērtības, kas ir praktiski nepaceļami, īpaši jaunajām ģimenēm,» teica Reirs.

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nav obligāts, bet pēc izvēles; saistību dzēšanas termiņš būs īsāks tikai līdz 30 000 eiro, izmaiņas nodokļos.

To paredz vakar Saeimā jau pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi četros likumos, kuri saistīti ar nolikto atslēgu principa ieviešanu, kas paredzēts jau ar 1. martu. Sagaidāms, ka galīgajā lasījumā šīs izmaiņas Saeima varētu skatīt jau nākamajā plenārsēdē,. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz papildināt ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti - viens ar nolikto atslēgu principu, bet otrs – ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības. DB jau rakstījis, ka klients, izvēloties nolikto atslēgu principu, uzņemas saistības un atbild tikai ar mājokli, ko iegādājies, izmantojot hipotekāro kredītu un veicot pirmo iemaksu 30 līdz 40% apmērā no īpašuma vērtības. Otra iespēja, kad klients uzņemas lielākas saistības (kas var rasties, ja kopējo apmēru nesedz mājokļa pārdošana), bet veic pirmo iemaksu 15 līdz 20% apmērā no īpašuma vērtības (tāpat kā pašlaik). Izvēles iespēju piešķiršanu pozitīvi vērtē teju vai visi aptaujātie, kaut arī tiek norādīts, ka «mūziku jau tāpat pasūtīs» aizdevēji – bankas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz «nolikto atslēgu» principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1.marta.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz no likuma svītrot normu par «nolikto atslēgu» principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.

Tāpat likums paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanas plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.

Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli Saeima jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.

Finanšu nozarē 2015.gadā ziņu virsrakstos dominēja bankas Citadele pārdošana un tomēr nenotikušais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, «nolikto atslēgu» principa ieviešana, atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un kreditēšanas tendences. Nozīmīgas norises bijušas arī nebanku sektorā - Saeima noteica stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai. Tirgū ienāca inovācijas - aizdevumu platformas.

Aprīlī noslēdzās bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošana, līdz ar to par 75% plus vienas bankas Citadele akcijas īpašnieku kļuva investīciju uzņēmums Ripplewood Advisors LLC un 12 starptautisku investoru grupa. Par akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas Citadele pārdošanu secināja, ka valdības rīcība bankas pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību. Komisija lēš, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijā ieguldītos naudas līdzekļus, proti, neatgūstamā summa var būt 500-700 miljoni eiro.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere rosina vērtēt iespējas paplašināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, kas pašlaik paredzēta ģimenēm ar bērniem.

Bankas vadītāja aicina apspriest iespēju paplašināt programmu, piemēram, noteiktu profesiju jaunajiem speciālistiem, kuri ieguvuši izglītību un sākuši karjeru. Īpaši tas būtu svarīgi, ja jaunie speciālisti vēlas iegādāties īpašumu un ir gatavi strādāt attālāk no Rīgas, kur banka nav tik elastīga aizdot ar mazāku iemaksu, jo īpašums ir mazāk likvīds, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas vadītāja.

Viņa atzina, ka līdzšinējā valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir īstenojusies labi, tā ir atradusi pareizo nišu. «Klienti ir apmierināti, ļoti daudzi klienti izskata šo iespēju,» sacīja Tetere.

Tendence samazināties kreditēšanas apjomiem nākotnē var kaitēt turpmākai ekonomikas izaugsmei, uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«[Kreditēšanas ziņā] nekas nav mainījies pēdējo 12 un 24 mēnešu laikā. Mums ir ekonomikā izaugsme, kurai būtu jābūt līdzvērtīgai kreditēšanai, bet joprojām ir tendence, ka kreditēšanas apjomi pret ekonomiku samazinās. Tas nozīmē, ka, uz nākotni raugoties, šīs aktivitātes samazināšanās ietekmēs arī ekonomikas izaugsmes tempus,» norādīja asociācijas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka tādēļ ir nepieciešams ieviest izvēles iespējas «nolikto atslēgu principam» un nedrīkst pieņemt politiskus lēmumus, kas bremzē kreditēšanas tirgu.

Bičevskis arī uzsvēra, ka bankas plāno izstrādāt sociālo hartu. «Tie būs jauni bankas iekšējie ētikas noteikumi, banku vienošanās, kas ir atbildīga un ētiska kreditēšana no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa,» teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents.

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.

Mēs esam izpētījuši tīmekli, lai piedāvātu jums visus labākos Microsoft Office piedāvājumus šajā mēnesī. Pat ņemot vērā Google Workspace un citu bezmaksas biroja programmatūru uzplaukumu, joprojām ir cilvēki, kuri darba uzdevumu veikšanai izvēlas izmantot Microsoft programmu komplektu. Ja tas attiecas uz jums, tad šeit ir Keysoff Darba svētku izpārdošana, lai palīdzētu jums ietaupīt naudu, piedāvājot lētāko cenu kolekciju par pilnu Windows 11 Pro un Microsoft Office 2021 komplektu.

Pamatlīmenī par 27,95€ jūs varat saņemt Word, Excel un PowerPoint programmu Microsoft Office 2021. Šiem produktiem šeit pievēršam uzmanību, jo tie ir vislētākie, visnoderīgākie un visplašāk izmantotie piedāvājumi.

Pēc tam kļūst sarežģītāk, jo ir pieejami dažādi Office dzīves cikla līmeņi, tostarp Office 2019 Professional par 20,59 €, kas ir piemērots tiem, kam nepatīk pārslēgties starp specifiskākiem lietojumiem un dažādām programmām - lai gan tie visi ir samērā pašsaprotami. Starp iekļautajiem pakalpojumiem ir Outlook, OneDrive, Teams, Editor, Clipchamp, OneNote, Access, Publisher un daudzi citi. Microsoft Office ir ideāla virtuves trauku mazgājamā mašīna produktivitātei!

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Konkurences padome (KP) vērtē izskanējušās aizdomas par banku aizliegtu vienošanos laikā, kad notikušas diskusijas par nolikto atslēgu principu.

KP pārstāve Inita Kabanova aģentūrai LETA apstiprināja, ka konkurenci uzraugošā iestāde ir saņēmusi ar banku darbībām saistītu iesniegumu un patlaban izvērtē tā pamatotību.

KP minēto iesniegumu var vērtēt mēnesi, bet nepieciešamības gadījumā arī ilgāk.

Jau ziņots, ka opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) pauž aizdomas par banku aizliegtu vienošanos laikā, kad notikušas diskusijas par nolikto atslēgu principu.

Laikā, kad notika diskusija par nolikto atslēgu principu, kredītiestādes vienoti mainīja kreditēšanas nosacījumus, pamatojot to ar Saeimas lēmumu par šī principa ieviešanu, lai gan paredzētie likumu grozījumi nemaz nebija stājušies spēkā un nekādi nevarēja tikt attiecināti uz šajā laika periodā izsniegtajiem kredītiem, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Zariņš.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 77% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

«Šie skaitļi ir nepārprotams pierādījums tam, ka valsts politika tiešā veidā ietekmē biznesu un iedzīvotāju iespējas aizņemties dzīves apstākļu uzlabošanai. 2015. gada pirmais ceturksnis vēl pagāja obligāta nolikto atslēgu principa zīmē, jo attiecīga norma maksātnespējas likumā bija spēkā līdz marta sākumam. Tādēļ arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bija niecīgs. Savukārt, atgriežoties pie brīvprātīga nolikto atslēgu principa un iedarbinot valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei, sasniegti atzīstami rezultāti,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2015. gadā mājokļa iegādei mājsaimniecībām izsniegti 106 kredīti ar nolikto atslēgu principu – tas ir 1,2% no kopējā izsniegto kredītu skaita. Turklāt aizdevumu saņemšanas nosacījumi šiem kredītiem ir striktāki, tie ir pieejami vien tiem, kam augstāka pirmā iemaksa nav šķērslis un vajadzība līdzekļus aizņemties ir mazāka.

Atsevišķas Latvijas bankas ir palielinājušas pirmās iemaksas apmērus kredītiem vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Mēs nedzam tendenci, ka bankas sāk celt pirmās iemaksas apmērus. (..) Tā ir tāda atsevišķu tirgus dalībnieku sākotnējā reakcija uz to, kas tika iebalsots iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē,» sacīja Zakulis.

SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke apliecināja, ka SEB banka, pielāgojoties likuma izmaiņām, jau no oktobra sākuma ir mainījusi nosacījumus klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei, palielinot noteiktās pirmās iemaksas apmēru no 15% līdz 30%.

«Likumdevēja lēmuma rezultātā klienta līdzdalības apmērs (pirmā iemaksa) ir pieaudzis no iepriekšējiem 15% līdz vidēji 30% no nekustamā īpašuma vērtības. Turklāt, izskatot klientu iesniegumus, lielāka nozīme tiek pievērsta izvēlētā īpašuma atrašanās vietai, dodot priekšroku īpašumiem, kas atrodas ekonomiski aktīvās teritorijās ar funkcionējošu nekustamo īpašumu tirgu,» sacīja Panke.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere intervijā laikrakstam Diena.

Kā vērtējat valsts mājokļu galvojumu programmu, un cik hipotekāro kredītu šīs programmas ietvaros esat izsnieguši?

Pagājušajā nedēļā apstiprinājām simto valsts galvoto aizdevumu, kas ir ceturtā daļa no visiem aizdevumiem šajā programmā. Tā ir atradusi savu mērķauditoriju, un to izmanto visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Protams, komercbankas vērtē arī īpašuma atrašanās vietu un labprātāk kreditē īpašumu lielā pilsētā nekā mazpilsētā vai ciematā. Taču ar šīs programmas palīdzību hipotekārie kredīti ir pieejamāki arī iedzīvotājiem ārpus lielajām pilsētām. Pārsvarā ģimenes vēlas iegādāties ekonomiskus divistabu dzīvokļus līdz 50 000 eiro vērtībā. Pašlaik hipotekāro kredītu pirmā iemaksa ir 20% no pirkuma iegādes summas. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā tā var sasniegt pat 50%, bet ģimenei ar bērniem, kas izmanto valsts atbalsta programmas iespējas, starta līmenis ir 5%.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Izvērtējot komercbanku rīcību nolikto atslēgu principa kontekstā, Konkurences padome (KP) norāda, ka Latvijas banku hipotekārās kreditēšanas nosacījumi atšķiras, tomēr nav pieļaujamas nozares asociācijas norādes par pirmās iemaksas paaugstināšanos, tādējādi atklājot savu biedru komercinformāciju un radot aizdomas par banku saskaņotām darbībām, informē KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova.

Izvērtējot Latvijas kredītņēmēju asociācijas iesniegumu par publiski izskanējušo informāciju par kredītiestāžu (banku) plāniem palielināt pirmās iemaksas apjomu hipotekārā kredīta saņemšanai saistībā ar tā dēvēto nolikto atslēgu principu, KP tikās ar Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī vairākiem tās biedriem – Latvijas komercbankām.

Izvērtējot no bankām saņemto informāciju, secināms – nosakot pirmās iemaksas apmēru veidojošos faktorus, katras bankas pieeja ir atšķirīga. Pirmās iemaksas apmērs nav konstants un nemainīgs skaitlis, un papildus tiek vērtēti vairāki citi būtiski faktori, piemēram, klienta maksātspēja, kredītvēsture, nekustamā īpašuma atrašanās vieta un novērtējums. Tāpat tiek ņemtas vērā katras bankas finansiālās iespējas un atsevišķos gadījumos bankas mātes sabiedrības viedoklis. Secināms arī, ka nolikto atslēgu principa ieviešana var paaugstināt riskus, kādēļ kredītņēmēja līdzmaksājums kopumā var pieaugt, tomēr tas atkarīgs no katras bankas hipotekārās kreditēšanas nosacījumiem.

Paruna «klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem» Saeimā atkal pierādījusies pilnā krāšņumā

Runa šoreiz ir par Saeimā pieņemtajiem nu jau kārtējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mazam atgādinājumam – septembra beigās, īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, tās deputāti apbrīnojamā vienprātībā ar 85 balsīm «par» pieņēma tā saukto nolikto atslēgu principu. Tas nozīmēja, ka parādnieks pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas kļūst pilnībā brīvs no savām saistībām pret kreditoru. Ļoti spēcīgais banku lobijs spēra no dusmām zemes gaisā, bet neko darīt – deputātiem ļoti gribējās pielīferēties tai plašajai vēlētāju masai, kas cieta no trekno gadu kredītu dzīru sekām.

Vēlēšanas pagājušas, un ko mēs tagad redzam? Pārvēlētā Saeima ar skubu nobalsojusi par attiecīgā likuma grozījumiem un nolikto atslēgu princips vairs nebūs obligāts. Interesanta aina paveras, apskatot deputātu balsojuma izdruku pērnā gada 25. septembrī un šā gada 19. februārī, jo tajā var redzēt ievērojamu skaitu pozīcijas deputātu vārdu, kas rudenī stingri atbalstīja nolikto atslēgu principu, bet tagad balsoja par iepriekš nospraustā kursa atcelšanu. Kā to skaidrot? Varbūt deputāti saprata, ka ir slikti, ja pilnīgi visos gadījumos ir tikai viena vienīga iespēja, un tāpēc vajag arī kādu alternatīvu. Varbūt ārzemju īpašniekiem piederošās bankas atnāca un piedraudēja ar pilnīgu investīciju atraušanu Latvijai – nevar noliegt, ka ārzemju investīcijas jau tā vairāku iemeslu dēļ rūk. Iespējams, deputāti tomēr apzinājās, ka Latvijā briest nopietna ekonomiskā krīze un tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas negāztu tautsaimniecību vēl dziļāk iekšā bedrē.