SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere intervijā laikrakstam Diena.
Kā vērtējat valsts mājokļu galvojumu programmu, un cik hipotekāro kredītu šīs programmas ietvaros esat izsnieguši?
Pagājušajā nedēļā apstiprinājām simto valsts galvoto aizdevumu, kas ir ceturtā daļa no visiem aizdevumiem šajā programmā. Tā ir atradusi savu mērķauditoriju, un to izmanto visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Protams, komercbankas vērtē arī īpašuma atrašanās vietu un labprātāk kreditē īpašumu lielā pilsētā nekā mazpilsētā vai ciematā. Taču ar šīs programmas palīdzību hipotekārie kredīti ir pieejamāki arī iedzīvotājiem ārpus lielajām pilsētām. Pārsvarā ģimenes vēlas iegādāties ekonomiskus divistabu dzīvokļus līdz 50 000 eiro vērtībā. Pašlaik hipotekāro kredītu pirmā iemaksa ir 20% no pirkuma iegādes summas. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā tā var sasniegt pat 50%, bet ģimenei ar bērniem, kas izmanto valsts atbalsta programmas iespējas, starta līmenis ir 5%.
Vai hipotekāro kredītu ņēmēji izvēlas arī nolikto atslēgu principa piemērošanu?
Līdz šim mēs nevienu hipotekāro kredītu neesam izsnieguši uz šādiem noteikumiem. Ir bijuši klienti, kas par to interesējas, taču tas nav rezultējies ar konkrētu lēmumu. Domāju, ka nolikto atslēgu principu klienti neizvēlas tieši paaugstinātās pirmās iemaksas dēļ.
Cik liela ir iedzīvotāju un uzņēmēju interese par kredītiem? Vai piekrītat apgalvojumam, ka bankas labprāt kreditētu vairāk, bet nav īsti, kam šos kredītus izsniegt?
Es noteikti piekrītu, ka mūsu vēlme izsniegt kredītus uzņēmējiem ir lielāka nekā pieprasījums no viņu puses. Uzņēmumi vēl joprojām ir ļoti piesardzīgi. To noteikti ietekmē arī ģeopolitiskā situācija - konflikts Ukrainā, arī Grieķijas notikumi. Uzņēmēju skats uz nākotni ir drīzāk piesardzīgs nekā optimistisks. Pašlaik visaktuālākā ir jaunu noieta tirgu atrašana.
Ja runājam par iedzīvotāju aizņemšanos, populārs ir joks, ka bankas kredītus vislabprātāk izsniedz bagātiem cilvēkiem, kam tie nemaz nav vajadzīgi. Kāda daļa patiesības ir šajā jokā?
Es šim jokam nepiekristu, jo mūsu klienti, kuriem kredītus izsniedzam, nav uzskatāmi par bagātniekiem. Vidējais aizņēmējs ir jauns, izglītots cilvēks ar savu stabilu profesiju un ienākumiem, bet nekādā ziņā ne bagātnieks.
Kādi ir kritēriji ienākumiem, lai saņemtu hipotekāro kredītu?
Mēs raugāmies, lai ikmēneša hipotekārais kredīts nepārsniegtu 40% no kopējiem ienākumiem. Tātad, ja cilvēka ienākumi ir 1000 eiro, tad hipotekārais maksājums nedrīkstētu pārsniegt 400 eiro mēnesī. Protams, ņemam vērā arī apgādājamo skaitu.
Vai varat teikt, ka ir beigušies tie laiki, kad bankas izsniedza kredītus, balstoties uz aplokšņu algu ienākumiem?
Attiecībā uz SEB banku - noteikti. Mēs esam par caurspīdīgu ekonomiku un nodokļu nomaksu. Mēs neatbalstīsim nedz iedzīvotājus, nedz uzņēmējus, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Savā ziņā tas nav viegli, īpaši ārpus Rīgas, kur banku darbinieki pazīst iedzīvotājus personīgi un zina, ka viņiem it kā ir pietiekami ienākumi, taču neoficiāli. Tādos gadījumos tomēr kredīti izsniegti netiks.
Visu interviju Nolikto atslēgu principu neizvēlas lasiet trešdienas, 15. jūlija, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.)!