Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nebūs obligāts, bet pēc pašu izvēles; ir cerības, ka bankas atjaunos kreditēšanu – ekonomikas sildīšanu.

To paredz ceturtdien, 19. februārī, Saeimā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Maksātnespējas grozījumi, kas būs spēkā jau no 1. marta. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Līdz šim vienīgā banka, kas klientiem piedāvāja izvēles iespēju – mājokļu aizdevumu ar vai bez nolikto atslēgu principa –, bija banka Citadele. Bankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa stāsta, ka šis aizdevuma veids 2011. gadā tika ieviests kā eksperiments. Sākotnēji klientu interese par to bijusi liela, taču reālais pieprasījums – mazs. Iepazīstoties ar piedāvājumu un salīdzinot nosacījumus ar klasisko hipotekāro kredītu, kur pirmā iemaksa ir ievērojami mazāka, 95% klientu tomēr izvēlas klasisko variantu, stāsta bankas pārstāve. Bankas Citadele piedāvātajam hipotekārajam kredītam ar nolikto atslēgu principu ir tikai viena atšķirība no klasiskā hipote- kārā kredīta – pirmās iemaksas apmērs, bet likmes šiem aizdevumiem neatšķiras. Ar nolikto atslēgu principu pirmās iemaksas apmērs hipotekārajam kredītam bankā Citadele ir no 25%, savukārt bez nolikto atslēgu principa – sākot no 15%. Jaunām ģimenēm, iegādājoties pirmo mājokli, visbiežāk pirmās iemaksas lielums ir ļoti būtisks, secina B. Tētiņa, uzsvērdama, ka līdz ar to hipotekāro kredītu ar nolikto atslēgu principu vairāk var atļauties tie klienti, kuriem jau ir kāds mājoklis, bet ir nepieciešams lielāks, arī maksātspēja ļauj uzlabot dzīves apstākļus, stāsta B. Tētiņa. Viņa piebilst, ka nolikto atslēgu principu galvenokārt izvēlas klienti, kuri var atļauties lielāku pirmo iemaksu, iegādājoties dārgākus nekustamos īpašumus jaunajos projektos, lielākoties dzīvokļus Rīgā un tās apkārtnē.

Bankas, pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem vairākos likumos, kas paredz izvēles iespējas nolikto atslēgu principam, varētu kļūt pielaidīgākas kreditēšanas jautājumā, prognozēja aptaujātie nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji.

«Būtībā uz nekustamā īpašuma tirgu tam liela ietekme nebūs, varbūt kaut kādā mērā tas ietekmēs banku pēdējo mēnešu piesardzīgo kreditēšanu vai nevēlēšanos kreditēt,» sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs, piebilstot, ka jau pērnā gada beigās bankas gatavojās variantam, ka kreditēšanā būs tikai nolikto atslēgu princips un tamdēļ kreditēšana esot bijusi bremzēta.

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš prognozēja, ka pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc nekustamajiem īpašumiem. «Pieprasījums jau ir, bet būs lielāka iespēja cilvēkiem nopirkt šos īpašumus. Viņi jau arī pirms tam gribēja pirkt, bet viņi nevarēja nopirkt, jo bankas prasīja 30% līdzfinansējuma un cilvēkiem tā nebija,» sacīja Riekstiņš.

Saeimas divu gadu darba rezultāts ar Maksātnespējas likuma grozījumiem izrādījies kaķim zem astes – pirms galīgā balsojuma jautājums no Saeimas darba kārtības piepeši izslēgts

Tas nozīmē, ka tie parādnieki, kuri kvēli gaidīja šos likuma grozījumus, cerot uz nolikto atslēgu principa ieviešanu dzīvē, būs spiesti vēl nenoteiktu laiku paciesties. Ņemot vērā, ka pirms vēlēšanām tautas kalpiem ļoti patīk vēlētāju priekšā izcelties ar visādiem populistiskiem gājieniem, nolikto atslēgu princips jeb parādnieka atbildības ierobežošana tikai ar ieķīlāto īpašumu būtu lieti noderējis ne vienam vien deputātam, kurš varētu sev sist pie krūts un teikt: «Es to panācu! Balsojiet par mani atkal!» Taču tagad sanāk muļķīgi un atliek tikai teksti: «Es jau gribēju, tikai ļaunie spēki man neļāva, bet nākamajā sasaukumā gan noteikti...»

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties nolikto atslēgu principu, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pēc viņa teiktā, nolikto atslēgu princips ir likumdošanas piemērs, kas nobremzē visu tirgu. «Es domāju, ka nākamgad pēc šāda principa būs ne vairāk kā desmit darījumi. Cilvēki, kas cerēja, ka no tā būs ieguvums, reāla ieguvuma nebūs,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties. «Es uzskatu, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumā, paredzot iespējas cilvēkam izvēlēties - vai nu pēc principa, ka galvo ar visu savu mantu, vai nolikto atslēgu princips. Te gan ir jāatceras, ka nolikto atslēgu princips paredz vismaz 40% līdzfinansējumu no ātrās realizācijas vērtības, kas ir praktiski nepaceļami, īpaši jaunajām ģimenēm,» teica Reirs.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Saeima ceturtdien, 12.februārī, konceptuāli atbalstīja vairāku likumu grozījumus, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgšanu no maksātnespējas regulējuma, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Deputāti šiem grozījumiem piešķīra steidzamību, un plānots, ka otrajā galīgajā lasījumā Saeima tos skatīs 19.februārī.

Preses dienestā informē, ka grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts ieviest nosacījumu, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar «nolikto atslēgu» principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības.

Saeimas komisijas otrdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie vairākiem likumu grozījumiem, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnest patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma.

Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar nolikto atslēgu principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

Juridiskā komisija šodien pabeidza skatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot no regulējuma ne tikai izslēgt nolikto atslēgu principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 tūkstošus eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 tūkstošiem eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 tūkstošus eiro.

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nav obligāts, bet pēc izvēles; saistību dzēšanas termiņš būs īsāks tikai līdz 30 000 eiro, izmaiņas nodokļos.

To paredz vakar Saeimā jau pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi četros likumos, kuri saistīti ar nolikto atslēgu principa ieviešanu, kas paredzēts jau ar 1. martu. Sagaidāms, ka galīgajā lasījumā šīs izmaiņas Saeima varētu skatīt jau nākamajā plenārsēdē,. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz papildināt ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti - viens ar nolikto atslēgu principu, bet otrs – ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības. DB jau rakstījis, ka klients, izvēloties nolikto atslēgu principu, uzņemas saistības un atbild tikai ar mājokli, ko iegādājies, izmantojot hipotekāro kredītu un veicot pirmo iemaksu 30 līdz 40% apmērā no īpašuma vērtības. Otra iespēja, kad klients uzņemas lielākas saistības (kas var rasties, ja kopējo apmēru nesedz mājokļa pārdošana), bet veic pirmo iemaksu 15 līdz 20% apmērā no īpašuma vērtības (tāpat kā pašlaik). Izvēles iespēju piešķiršanu pozitīvi vērtē teju vai visi aptaujātie, kaut arī tiek norādīts, ka «mūziku jau tāpat pasūtīs» aizdevēji – bankas.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere rosina vērtēt iespējas paplašināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, kas pašlaik paredzēta ģimenēm ar bērniem.

Bankas vadītāja aicina apspriest iespēju paplašināt programmu, piemēram, noteiktu profesiju jaunajiem speciālistiem, kuri ieguvuši izglītību un sākuši karjeru. Īpaši tas būtu svarīgi, ja jaunie speciālisti vēlas iegādāties īpašumu un ir gatavi strādāt attālāk no Rīgas, kur banka nav tik elastīga aizdot ar mazāku iemaksu, jo īpašums ir mazāk likvīds, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas vadītāja.

Viņa atzina, ka līdzšinējā valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir īstenojusies labi, tā ir atradusi pareizo nišu. «Klienti ir apmierināti, ļoti daudzi klienti izskata šo iespēju,» sacīja Tetere.

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei ir «pilnīgs sviests un tukšs populisms», kas nekādā veidā nepalīdzēs jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli. Tāpat šī programma neatstās arī nekādu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, šodien žurnālistiem sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

«Jāsaprot, ka valsts nekādu naudu nedos, tikai sniegs kaut kādu garantiju daļai no pirmās iemaksas. Tā ir virtuāla garantija, kas stāsies spēkā tikai jaunās ģimenes maksātnespējas gadījumā. Tā kā šī ideja tiek virzīta vienlaikus ar tā saucamo «nolikto atslēgu principu», kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu un radīs situāciju, ka banku finansējums nebūs lielāks par 60% no nepieciešamās summas, lielas jēgas no atbalsta programmas nebūs,» skaidroja Šmits.

Viņš norādīja, ka pie šī brīža sērijveida dzīvokļu cenām plānotā valsts garantija nesegtu pat visu pirmās iemaksas apjomu, kas jaunajai ģimenei būtu jāsakrāj pašai. «Ir dzirdēts apgalvojums - varam atļauties paņemt kredītu, bet nevaram sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Nevajag sevi mānīt. Ja cilvēks piecu vai septiņu gadu laikā nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, tad kredīta ņemšana nozīmē dzīvošanu no algas līdz algai 25 gadu garumā. Ko darīt tad, ja šo gadu laikā ģimene izjūk?» norādīja Šmits.

Tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» pamatā ir taisnīgums. Taisnīgums, no kura izriet visu pušu līdzatbildība par sekām, kuras izraisīja krīze un nekustamo īpašumu «burbuļa» plīšana. Diemžēl visi līdzšinējie centieni nodibināt šādu taisnīgumu ir cietuši neveiksmi un minētā iecere par «nolikto atslēgu principa» iestrādi tiesību aktos ir «iestrēgusi» Maksātnespējas likuma grozījumu jūklī Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Vienlaikus, kamēr Saeimā it kā tiek meklēts dažādu interešu kompromiss, atbildības nasta pilnā mērā gulstas uz tiem līdzcilvēkiem, kas ir nonākuši finansiālās grūtībās un joprojām ir spiesti bargi maksāt, lai gan kredītā ņemtais dzīvoklis jau zaudēts. Nereti šie parādnieki, kas jau zaudējuši mājokļus, milzīgo piedzenamo summu dēļ vēl zaudē arī krietnu daļu savu ienākumu, jo bankas atsavinātais dzīvoklis izsolē pārdots tik lēti, ka guvums sedz vien niecīgu daļu no kredīta, kas ņemts tā paša mājokļa iegādei. Turklāt šādi tiek novārdzināta arī valsts, jo parādu sloga dēļ tās iedzīvotāji ir spiesti doties labākas dzīves meklējumos ārvalstīs vai arī pieprasīt darba devējam maksāt algu aploksnē, slēpjot ienākumus no tiesu izpildītājiem.

Iebilstot pret tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, viens no banku un to lobiju galvenajiem argumentiem ir potenciālais hipotekāro kredītu sadārdzinājums, kas, viņuprāt, ir neizbēgams. Sabiedrība un amatpersonas tiek biedētas ar drūmu perspektīvu gan turpmākā kredītu pieejamībā, gan kopējo izmaksu sadārdzinājumā.

Turklāt bankas vēl pamanās pozicionēties par upuri no plānotajām izmaiņām līdzšinējā kārtībā, lai gan šķietami jau tiek stāstīts, ka cietēji būs visi citi – sabiedrība un valsts ekonomika. Iespēja dzīvot pašam savā, nevis īrētā mājoklī, protams, ir katra indivīda interese, tomēr pastarpināti tā ir arī naudas aizdevēju interese jeb biznesa sastāvdaļa, piešķirot personām kredītus viņu sapņu īstenošanai. Tāpēc nenoliedzams, ka iespējā indivīdiem dzīvot savā sapņu mājoklī ir ieinteresētas arī bankas. To mērķis ir pelnīt uz tādu cilvēku rēķina, kas vēlas kādu labumu saņemt un baudīt jau šodien, nevis pēc daudziem gadiem, kad pašiem būtu izdevies sakrāt lielajam pirkumam nepieciešamo summu.

Paruna «klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem» Saeimā atkal pierādījusies pilnā krāšņumā

Runa šoreiz ir par Saeimā pieņemtajiem nu jau kārtējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mazam atgādinājumam – septembra beigās, īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, tās deputāti apbrīnojamā vienprātībā ar 85 balsīm «par» pieņēma tā saukto nolikto atslēgu principu. Tas nozīmēja, ka parādnieks pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas kļūst pilnībā brīvs no savām saistībām pret kreditoru. Ļoti spēcīgais banku lobijs spēra no dusmām zemes gaisā, bet neko darīt – deputātiem ļoti gribējās pielīferēties tai plašajai vēlētāju masai, kas cieta no trekno gadu kredītu dzīru sekām.

Vēlēšanas pagājušas, un ko mēs tagad redzam? Pārvēlētā Saeima ar skubu nobalsojusi par attiecīgā likuma grozījumiem un nolikto atslēgu princips vairs nebūs obligāts. Interesanta aina paveras, apskatot deputātu balsojuma izdruku pērnā gada 25. septembrī un šā gada 19. februārī, jo tajā var redzēt ievērojamu skaitu pozīcijas deputātu vārdu, kas rudenī stingri atbalstīja nolikto atslēgu principu, bet tagad balsoja par iepriekš nospraustā kursa atcelšanu. Kā to skaidrot? Varbūt deputāti saprata, ka ir slikti, ja pilnīgi visos gadījumos ir tikai viena vienīga iespēja, un tāpēc vajag arī kādu alternatīvu. Varbūt ārzemju īpašniekiem piederošās bankas atnāca un piedraudēja ar pilnīgu investīciju atraušanu Latvijai – nevar noliegt, ka ārzemju investīcijas jau tā vairāku iemeslu dēļ rūk. Iespējams, deputāti tomēr apzinājās, ka Latvijā briest nopietna ekonomiskā krīze un tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas negāztu tautsaimniecību vēl dziļāk iekšā bedrē.

Tā kā nākamgad tiek ieviests t.s. nolikto atslēgu princips, izsniegto mājokļu kredītu apmērs varētu sarukt uz pusi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No jauna izsniegto aizdevumu apmērs kritīs par vismaz 50%, salīdzinot ar līdzšinējiem apmēriem, DB uzsver lielākie hipotekāro kredītu devēji. Jau tā vārgā hipotekāro kredītu tirgus atveseļošanās ir beigusies – daļa kredītiestāžu jau apstiprinājušas stingrākus nosacījumus mājokļu aizdevuma saņemšanai.

Pirmās sekas nolikto atslēgu principa ieviešanai banku darbībā vērojamas jau patlaban – kredītiestādes, reaģējot uz pieņemtajiem grozījumiem, sākušas prasīt lielākas pirmās iemaksas kredītņēmējiem. Banku pārstāvji neslēpj, ka aizdevumus ir grūtāk saņemt no oktobra sākuma, un lielākās kredītiestādes pauž vienotu viedokli – pirmā iemaksa aizdevuma ņēmējiem turpmāk būs jāveic vismaz 30% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības. Līdz šim aizņēmējam sākotnējā iemaksa tika prasīta vidēji 15–20% apmērā. Kredīta apstiprināšanai stingrāk tiek vērtēti arī citi kritēriji.

Pusotra mēneša laikā nav rasta skaidrība par to, kā mainīsies jaunajām ģimenēm paredzētais atbalsts mājokļa iegādei; ierēdņi sola tam ķerties klāt nedēļas laikā.

Pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz ieviest t.s. nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam, bankas «norāva stopkrānu» dalībai pirmā mājokļa atbalsta programmā. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis DB apliecina, ka atbalsta programma mājokļa iegādei vai būvniecībai ir viena no prioritātēm ministrijas darbu sarakstā un līdz ar jauno ministri nedēļas laikā par to plānots sākt diskutēt.

DB jau rakstīja (13.10.2014), ka pēc Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanas bankas atteicās slēgt līgumus ar ALTUM par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā un programma uz kādu laiku tika iesaldēta. Eksperti gan kritizē banku nostāju, gan rosina t.s. nolikto atslēgu principu noteikt kā izvēles iespēju, gan min, ka banku nostājas maiņai ir plašāki cēloņi. Viedokļi sakrīt tajā, ka risinājumu var rast Maksātnespējas likumā.

Nestabila juridiskā un biznesa vide - piedāvātais nolikto atslēgu princips, ātra maksātnespēja bez saistībām, kredītbiroja neesamība, kā arī vairākas populistiskas iniciatīvas - apdraud hipotekārās kreditēšanas nākotni, šodien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» uzsvēra banku pārstāvji.

Jau patlaban galvenais šķērslis mājokļa iegādei ir 20% pirmās iemaksas trūkums - iedzīvotāji nevar veidot uzkrājumus, jo tērē tik, cik nopelna, norādīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

«Ja tiks ieviestas plānotās likumdošanas izmaiņas, pirmā iemaksa var pieaugt līdz pat 40% un hipotekārie kredīti var kļūt nepieejami,» skaidroja Danēvičs.

Viņš uzsvēra, ka, graujot normālas hipotekārās kreditēšanas principus, populistisku priekšlikumu iesniedzējiem būtu jāpadomā, kādas ir alternatīvas. Danēvičs uzskata, ka, ieviešot likumdošanas izmaiņas, pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks var pieaugt no tagadējiem sešiem līdz 13 un pat 20 gadiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pauž gandarījumu par Saeimas deputātu pieņemto lēmumu atbalstīt nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju hipotekāro kredītu ņēmējiem. Šī principa noteikšana kā kredītņēmēja izvēles iespēja ir iedzīvotāju tiesību uz jaunu mājokli ievērošana un būtisks solis ceļā uz labklājības veicināšanu.

«Nolikto atslēgu principam ir jābūt izvēles iespējai, lai mūsu iedzīvotāji varētu ērtāk tikt pie sava mājokļa. Turklāt tas ir būtisks papildinājums valsts atbalsta programmai pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Šis ir pareizais virziens, lai rūpētos par mūsu iedzīvotāju labklājību,» norāda J. Reirs.

Finanšu ministrijā skaidro, ka noteiktais princips ir būtisks kredītņēmēju un nozares interešu līdzsvarošanai, lai hipotekārie kredīti mājokļiem nekļūtu par nepieejamu lietu. Ministrijā norāda, ka kreditēšana ir svarīgs instruments tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai. Pērn Lietuvā un Igaunijā atsākās kreditēšanas izaugsme, bet Latvijā joprojām saglabājas negatīva kreditēšanas līkne. Pie šī brīža ģeopolitiskās situācijas ietekmes uz ekonomiku ir svarīgi nodrošināt papildu instrumentus ekonomikas stimulēšanai.

Pieņemot kredītņēmēju aizsardzības plānu, nākotnē Latvijā hipotekārā kreditēšana būs ievērojami dārgāka nekā citās Eiropas valstīs, un daudziem tā kļūs neaizsniedzama, intervijā Latvijas Avīzei saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Patlaban sagatavoti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas cita starpā ietver arī jautājumu par tā dēvēto nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā (kredītņēmējs, nespējot atmaksāt aizdevumu, atdod īpašumu bankai, un to pārdodot banka vairs nevar prasīt atlikumu. Bankas šiem grozījumiem pretojas, norādot, ka tādā gadījumā ievērojami augs pirmā iemaksa un procentu likmes aizdevumiem.

«Tagad tiek meklēti vainīgie, kuri pieļāvuši, ka liela daļa mājsaimniecību nokļuvušas banku maksājumu grūtībās. Ja nu gribas kādu notiesāt, tad vispirms jāatceras, ka šajos agrāk noslēgtajos darījumos tomēr bija trīs puses. Viena naudu viegli aizdeva, otra to labprāt ņēma. Bet trešā veidoja tādu vidi, kurā bija iespējama šī pārmērīgā došana un neapdomīgā ņemšana. Ar jau pazīstamo lozungu Gāzi grīdā! sapņojām dažos gados sasniegt Eiropas attīstītāko valstu labklājības līmeni. Neizdevās,» saka FKTK pārstāvis.

Nekustamā īpašuma tirgū trūkst sērijveida mājokļu mikrorajonos, kurus vēlas iegādāties īpašumā vai noīrēt vietējie pircēji. Par to liecina nekustamo īpašumu firmu Latio, Balsts un Ober Haus pārstāvju teiktais, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Minētās firmas ir vienisprātis, ka pērn nekustamā īpašuma tirgu raksturo stagnācija, kā arī pirkšanas un pārdošanas darījumu kritums. Tas saistāms gan ar nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa paaugstināšanu, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļaujas, gan ar kreditēšanas apsīkumu saistībā ar Saeimas iecerēm šogad kā obligātu ieviest «nolikto atslēgu» principu, kā rezultātā komercbankas pieļāva kredīta pirmās iemaksas paaugstināšanu.

Tā kā Saeima pieņēmusi grozījumus vairākos likumos, kas paredz, ka «nolikto atslēgu» princips būs izvēles iespēja, tad nekustamā īpašuma tirgus eksperti prognozē tirgus atdzīvošanos šā gada otrajā pusē.

Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā varētu pieaugt nebanku kreditēšana, kas veicinātu arī atsevišķu piedziņas lietu palielināšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāatgādina, ka Maksātnespējas likums cita starpā ievieš kreditēšanā obligātu nolikto atslēgu principu un būtiski saīsina saistību dzēšanas termiņus. Bankas jau paspējušas norādīt, ka tas vismaz nākamgad samazinās izsniegto mājokļu kredītu apmēru uz pusi, savukārt aptaujātie parādu piedzinēji spriež, ka tiešai ietekmei uz viņu biznesu grozījumiem nevajadzētu būt, lai gan ilgtermiņa izmaiņas varētu rasties. Piemēram, saistībā ar maksātnespējīgas fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņa saīsināšanu, kas varētu, iespējams, palielināt fizisku personu maksātnespējas lietu skaitu.

Saruks portfeļi

Bijušās Latvijas Kreditņēmēju apvienības pārstāvji Jānis Āboliņš un Aivars Rudi izveidojuši jaunu organizāciju – Latvijas kredītņēmēju asociāciju, kur kā pamatuzdevumu izvirzījuši labklājības veicināšanu un maksātspējas atjaunošanu.

Situācija ar parādu segšanu Latvijā nav laba un diez vai kļūs labāka, jo izdevumi pieaug, bet ieņēmumi tik strauji neaug, uzskata A. Rudi, uzsverot, ka tie cilvēki, kas vēl cenšas segt maksājumus par kredītiem, iespējams, nākotnē nespēs tos segt.

Tādēļ paredzams, ka jaunizveidotā organizācija informēs kredītņēmējus, konsultēs, aizstāvēs tiesas procesos, pārstāvēs kredītņēmēju intereses sarunās ar banku vai nebanku aizdevējiem, kā arī politiķiem un valsts amatpersonām, ierosinot būtiskus kredītņēmēju situāciju uzlabojošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, kuri regulē kreditoru un parādnieku savstarpējās attiecības.

A. Rudi skaidro, ka asociācijas pārstāvji strādās arī Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanas darba grupās. Viņš uzsver, ka viens no būtiskākajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem ir termiņu samazinājums – cilvēks var tikt atbrīvots no saistībām īsākā termiņā un atgriezties ekonomikā atpakaļ ātrāk nekā līdz šim. Ja grozījumus apstiprinās, cilvēks no parādsaistībām varēs atbrīvoties 1,5 gadu laikā. Tādeļ cilvēks varēs ātrāk atgriezties ekonomikā un nebaidīties, ka lielākā daļa viņa ienākumi tiks atvilkti parādu atmaksai.