Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei ir «pilnīgs sviests un tukšs populisms», kas nekādā veidā nepalīdzēs jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli. Tāpat šī programma neatstās arī nekādu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, šodien žurnālistiem sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
«Jāsaprot, ka valsts nekādu naudu nedos, tikai sniegs kaut kādu garantiju daļai no pirmās iemaksas. Tā ir virtuāla garantija, kas stāsies spēkā tikai jaunās ģimenes maksātnespējas gadījumā. Tā kā šī ideja tiek virzīta vienlaikus ar tā saucamo «nolikto atslēgu principu», kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu un radīs situāciju, ka banku finansējums nebūs lielāks par 60% no nepieciešamās summas, lielas jēgas no atbalsta programmas nebūs,» skaidroja Šmits.
Viņš norādīja, ka pie šī brīža sērijveida dzīvokļu cenām plānotā valsts garantija nesegtu pat visu pirmās iemaksas apjomu, kas jaunajai ģimenei būtu jāsakrāj pašai. «Ir dzirdēts apgalvojums - varam atļauties paņemt kredītu, bet nevaram sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Nevajag sevi mānīt. Ja cilvēks piecu vai septiņu gadu laikā nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, tad kredīta ņemšana nozīmē dzīvošanu no algas līdz algai 25 gadu garumā. Ko darīt tad, ja šo gadu laikā ģimene izjūk?» norādīja Šmits.
Viņaprāt, reāls atbalsts jaunajām ģimenēm būtu tad, ja valsts vai pašvaldību līmenī tiktu attīstīts īres tirgus. Tad jaunās ģimenes varētu noslēgt ilgtermiņa īres līgumus vismaz uz pieciem gadiem un pēc tam mainīt dzīvesvietu atbilstoši apstākļiem - ja ģimenē ir ieplānots bērns vai arī ja ģimene izjūk.
«Ir dzirdēta informācija, ka Rīgas pilsētbūvnieka būvēto sociālo māju būvniecības izmaksas ir aptuveni 1400 eiro par kvadrātmetru. Privātie attīstītāji jaunos projektus būvē par 800 līdz 850 eiro kvadrātmetrā. Ja būtu valsts atbalsta programma īrei, tad jaunās ģimenes varētu šos dzīvokļus ilgtermiņā īrēt, maksājot nedaudz vairāk nekā sociālajās mājās, bet mazāk nekā īres tirgus cena,» sacīja Šmits.
Valdības pārstāvji ir publiskojuši iespējamos valsts atbalsta programmas nosacījumus - valsts garantijas tiktu sniegtas jaunajām ģimenēm pirmās iemaksas segšanai hipotekārā kredīta saņemšanai bankās aptuveni divu miljonu eiro apmērā, šādi atbalstot 1000 jauno ģimeņu. Latvijas Komercbanku asociācija jau iepriekš norādījusi, ka šos valdības atbalsta plānus apdraud plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā - gadījumā, ja tiks ieviests vispārējs nolikto atslēgu princips kreditēšanā, pirmā iemaksa varētu kāpt pat līdz 40% no aizdevuma summas, attiecīgi valsts piedāvājums garantēt pirmo iemaksu prasītu apjomīgākus valsts līdzekļus vai arī atbalsts sasniegtu mazāk ģimeņu. Turklāt iespējams arī kredītu procentu likmju kāpums.
Tādēļ bankas aicina Saeimu pārskatīt 2.lasījumā atbalstītos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai maksātnespējas regulējumam veidotu līdzsvarotu pieeju, kas novērstu šo grozījumu sagaidāmo negatīvo ietekmi.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova (RP) aģentūrai LETA atzina, ka šī atbalsta mērķauditorija ir ģimenes, kuras īrē īpašumus par tirgus cenām lielajās pilsētās, maksājot ik mēnesi par īri no 200 līdz 400 eiro. Tātad atbalsta saņēmējam jāspēj regulāri veikt maksājumus par kredītsaistībām, kā arī būs jāspēj iekrāt naudu pirmajai iemaksai. Iecerēts, ka šajā programmā atbalstu varētu saņemt ne tikai jauna mājokļa iegādei, bet arī īpašuma renovācijai, piemēram, siltināšanai vai jumta nomaiņai, ko īpaši svarīgi veikt apstākļos, kad aug cenas par siltumenerģiju.
Plānots, ka atbalsts varētu būt īpašumiem ar vērtību līdz 100 000 eiro, tātad garantijas summa varētu būt līdz 20 000 eiro. Iecerēts arī, ka atbalsta kritērijos netiks iekļauts tāds nosacījums kā pirmais vai vienīgais mājoklis, lai neveidojas situācija, ka garantiju saņemšanai jāpārdod kāds mantots lauku īpašums. Programmas īstenotāji vēlas panākt, ka šāds atbalsts tiek sniegts tikai vienu reizi dzīvē.
Finansējums programmai paredzēts no līdzekļiem, kas savulaik tika novirzīti Latvijas Hipotēku un zemes bankas apkalpotajai atbalsta programmai Altum, kas garantēja ģimenēm līdz pat 25% no hipotekārā kredīta summas. Šajā programmā atbalstu saņēma aptuveni 250 ģimenes.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) vakar pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka pirmā mājokļa atbalsta programma varētu sākt darboties jau šogad, finansējot galvojumus divu miljonu eiro apmērā.
Finanšu ministrijas pārstāvji informējuši, ka AS Latvijas attīstības finanšu institūcijas Altum rīcībā ir līdzekļi, kas netiek izmantoti citu programmu realizācijai, un tos var pārdalīt, lai sāktu pirmā mājokļa programmas realizāciju.
Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi neatkarīgo deputātu grupas priekšlikumu par tā dēvēto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Grozījumi paredz, ka pēc šādas mantas, piemēram, parādnieka dzīvokļa, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Tāpat parlaments atbalstījis priekšlikumu, kas paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus. Komercbankas prognozē, ka pēc šāda regulējuma pieņemšanas ievērojami augs hipotekāro kredītu pirmā iemaksa.
