Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

ASV ekonomika recesijas fāzē iegāja jau 2007. gada decembrī, tā secinājusi Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs (NBER), kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV, ziņo newsru.com.

80-to gadu sākumā recesija ilga 16 mēnešus, bet vidēji ASV pēckara perioda recesijas ilgst 10 mēnešus. Pagaidām recesija ASV tikai padziļinās. Ražošanas aktivitāte šobrīd ir zemākā 26 gados. Patērētāju pieprasījums gada trešajā ceturksnī krities par 3,7%- lielākais rādītājs 28 gadu laikā. ASV kompānijas samazina darbinieku skaitu un investīcijas.

Recesija parasti tiek definēta kā IKP pazemināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas. Pagaidām, formāli IKP kritums ASV fiksēts tikai 3. ceturksnī (0,5%), līdz šim tika fiksēts pieaugums. Pēc prognozēm- 4. ceturksnī kritums var sasniegt 5%.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Eiropas ekonomika, līdz šim tīri dzīvīga, ņemot vērā nedienas finanšu tirgos un globālās izaugsmes palēnināšanos, šā gada otrajā ceturksnī ir sākusi klibot, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā reģions piedzīvojis negatīvu izaugsmi. 27 valstu bloka ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājusies par 0,1%, bet 15 eirozonas valstīs piedzīvots 0,2% kritums, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat aplēses. Ņemot to vērā, var teikt, ka jau četras no pasaules piecām lielākajām ekonomikām - ASV, eirozona, Japāna un Lielbritānija - šobrīd flirtē ar recesijas iespējamību, raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Lielvalstis bremzē

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) šodien publicējusi ziņojumu, kurā tā brīdina par lielāku iespēju, ka nāks jauns recesijas vilnis.

Aģentūras speciālisti ziņojumā The Specter Of A Double Dip In Europe Looms Larger, uzsver, ka Eiropas ekonomikas perspektīvas negatīvi ietekmē uzņēmēju uzticības zudums un ASV ekonomikas lejupslīde.

«Mēs joprojām neparedzam krīzes nākamo vilni šī vārda tiešā nozīmē, tomēr mēs paredzam ievērojamus atkārtotas recesijas riskus Rietumeiropā,» ziņojumā pavēstījis Žans – Mišels Siks (Jean-Michel Six), S&P Eiropas ekonomikas vadošais speciālists. «Mēs paredzam, ka iespēja nākamajā gadā Rietumeiropā atgriezties recesijai sasniegusi 40%,» norāda eksperts.

Aģentūra arī norāda, ka augustā un septembrī tās veiktie uzņēmumu pētījumi liecina par biznesa klimata pasliktināšanos, kas novērots ne tikai tajās valstīs, kuras parādu krīzei ir pakļautas visstiprāk, bet arī «eirozonas kodola valstīs» un Lielbritānijā.

Neskatoties uz ASV finanšu sistēmas glābšanas plāna apstiprināšanu, Savienoto Valstu un līdz ar tām arī pasaules ekonomikas sistēmai neizdosies izvairīties no recesijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādu notikumu attīstības gaitu pieļauj daudzi eksperti, arī no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kurš nule kā publiskojis pārskata Globālās ekonomikas perspektīvas fragmentus, konkrētus skaitļus gan neminot. Šo tendenci nevarēs lauzt ASV Kongresa piektdien apstiprinātais 700 miljardus dolāru vērtais ASV ekonomikas glābšanas plāns, kurš paredz atpirkt no bankām nelikvīdos aktīvus.

SVF eksperti ir veikuši vairāk nekā 100 finanšu spriedžu periodu analīzi 17 attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados un secinājuši, ka pasaules ekonomikas lokomotīvei ASV neizdosies izvairīties no krasas lejupslīdes. Recesijas risks aug, kad pirms finanšu krīzes ir vērojams straujš mājokļu cenu un kredītu apjoma pieaugums, kas arī ir noticis, teikts pārskatā. Pēdējās nedēļās neapskaužamās ASV ekonomikas attīstības perspektīvas tiek apstiprinātas arī ar makroekonomikas rādītājiem, kuri liecina par problēmu saglabāšanos mājokļu tirgū, bezdarba pieaugumu un patēriņa samazināšanos. Pēc daudzu ekspertu domām, ASV ekonomika jau ir ieslīdējusi recesijas fāzē un Baltā nama plāns banku sektora glābšanai kardināli situāciju neuzlabos. «Mēs piekrītam SVF viedoklim, ka ASV cietīs no recesijas šā gada otrajā pusē un 2009.gada sākumā,» saka Global Insight galvenais ekonomists Narimans Beravešs. «Faktiski jau ir ne mazums pierādījumu tam, ka ASV ekonomika pārdzīvo recesiju. Mēs domājam, ka valsts IKP pieaugums trešajā ceturksnī būs nulle vai pat ar mīnusa zīmi.» Arī Goldman Sachs analītiķi norāda, ka krasā situācijas pasliktināšanās finanšu tirgos un ekonomikas dati liecina - recesija ASV būs krietni dziļāka, nekā bija domāts. Db pēdējās divās nedēļās jau vairākkārt rakstījis, ka pesimismu par ASV ekonomikas glābšanas plāna pozitīvu ietekmi neslēpa arī kongresmeņi, kuri to apstiprināja pēc vairākiem piegājieniem. «Iemetot miljardus banku sektorā, mēs nedzēšam ugunsgrēku, bet piesedzam to ar dolāru segu,» pirms pēdējās balsošanas par likumprojektu teica Pārstāvju palātas finanšu pakalpojumu komitejas priekšsēdis Bārnijs Frenks. «Nav izslēgts, ka rīt mums nāksies pieņemt šādu pašu plānu, bet jau nevis banku, bet reālā ekonomikas sektora glābšanai.»

Gadījumā, ja ASV ekonomika atkal iekļūs recesijā, kā to paredz vairāki ekonomisti, «asins nolaišana» var būt daudz sāpīgāka nekā tas bija pirmajā reizē, raksta ASV laikraksts The New York Times.

ASV ekonomika patlaban ir daudz vājākā nekā pēdējās recesijas laikā – 2007. gada decembrī. Lielākā daļa rādītāju – bezdarba līmenis, ienākumu apjoms, ražošana tostarp arī rūpnieciskā ražošana – ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā tas bija pirms iepriekšējās recesijas. Arī ASV izaugsme ir bijusi tik vāja, ka nav atgūtas pirmskrīzes pozīcijas, lai arī atveseļošanās tehniski sākās 2009. gada jūnijā, uzsver laikraksts.

«Tā būtu katastrofa, ja iestātos jauna recesija, ņemot vērā to, ka mēs neesam vēl atkopušies no iepriekšējās,» skaidro Konrāds Dekvadros, RDQ Economics vecākais ekonomists.

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā pieaugs par 4,8%, bet Latvijas – samazināsies par 10 -11%, liecina MMS Communications Latvia sniegtās aplēses. Latvijas reklāmas tirgus sarukšot vairāk nekā iepriekš prognozēts, jo priekšvēlēšanu cīņas laikā reklāmā ieguldīts mazāk nekā gaidīts.

2010. gada laikā jau vairākkārt uzlabota šā gada pasaules reklāmas tirgus izaugsmes prognoze, kas mainīta no 2,2% uz 3,5% un tagad uz 4,8% izaugsmi, salīdzinot ar 2009. gadu. Tam pamatā ir ZenithOptimedia pētījumi un apkopotā informācija par reklāmas tirgus pašreizējo attīstību pasaulē.

Visos pasaules reģionos 2010. gadā fiksēta ātrāka reklāmas tirgus izaugsme un atgūšanās no recesijas, kuras sekas 2010. gadā sākotnēji tika plānotas iespaidīgākas.

Lai gan ZenithOptimedia eksperti palielinājuši arī izaugsmes prognozi pasaules reklāmas tirgum 2011. gadā no 4,5% uz 4,6%, viņi atzīst, ka prognoze vērtējama uzmanīgi. Attīstīto reklāmas tirgu reklāmdevēji joprojām esot piesardzīgi attiecībā uz saviem nākotnes plāniem, kuros netiek paredzēta ambicioza ekspansija, jo bezdarba un kredītsaistību līmenis joprojām ir diezgan augsts, kā arī dažādu valstu valdības ar budžetu samazināšanu apdraud tirgus veselīgu izaugsmi.

Eirozonas valstu ekonomika nonākusi recesijas stāvoklī. Pēc sākotnējiem datiem, eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 3. ceturksnī samazinājies par 0.2 procentiem, liecina Eurostat dati. Šādu situāciju Eiropas ekonomikas nav novērojušas 15 gadus, ziņo lentaru.

Itālija paziņojusi, ka tās IKP šā gada 3. ceturksnī samazinājies par pusprocentu salīdzinājumā ar iepriekšējo gada ceturksni un par 0.9 procentiem salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ziņo ISTAT. Sakarā ar to, ka Itālijas ekonomiskās attīstības tempu samazinājums jau tiek novērots divus ceturkšņus no vietas, varot runāt par tās nonākšanu recesijas fāzē.

Iepriekš par recesiju ziņojušas arī citas eirozonas valstis. Piemēram, 2 ceturkšņus no vietas IKP izaugsme mazinās Vācijā (par to db.lv ziņoja jau vakar) un Igaunijā. Savukārt Francija tieši otrādi - spējusi izbēgt no recesijas draudiem, un 3. ceturksnī tās ekonomika ir pieaugusi par 0.14 %.

Labos laikos tiek veidota bagātība, bet grūtos laikos tiek celtas impērijas — tā savu pirmo sleju «Tātad — tu gribi būt uzņēmējs?!» Dienas bizness žurnālā Lietišķā Diena noslēdz britu miljardieris un piedzīvojumu meklētājs Ričards Brensons.

Tā ekskluzīvi Latvijā būs lasāma jau piektdien žurnālā Lietišķā Diena/Dienas bizness un turpmāk katru nedēļu. Lasītāji Virgin Group prezidentam arī varēs uzdot jautājumus.

Pirmajā ierakstā R.Brensons stāsta, kā pats izmantojis recesijas laiku.

Visambiciozākais R.Brensona projekts ir kosmiskā tūrisma kompānija Virgin Galactic.

Atgādinām, ka turpmāk katru piektdienu visi Dienas biznesa un Dienas Lietišķā komplekta abonenti saņems nedēļas žurnālu Lietišķā Diena jaunā veidolā. Taču tāpat kā 2009. gadā Lietišķo Dienu varēs iegādāties preses tirdzniecības vietās visu nākamo nedēļu.

Pastāv liela iespējamība, ka Lielbritānija ieslīgs atpakaļ recesijā, pat tad, ja eirozonas līderi atradīs iespēju, kā cīnīties ar eirozonas parādu krīzi, atsaucoties uz Nacionālā Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (National Institute for Economic and Social Research (NIESR)) veikto analīzi, vēsta BBC.

Ja tiks drīzumā atrasts veids, kā glābt eirozonu, recesijas iespējamība ir 50%. Savukārt, ja Eiropas Savienības (ES) līderi tuvākajā laikā neatradīs problēmas risinājumu, atkārtotas krīzes draudi Lielbritānijā pieaug līdz 70%, vēsta NIESR aptauja.

Aptuveni pusi no Lielbritānijas kopējā eksporta apjoma veido eirozonas valstīm pārdotās preces.

Drīzumā gaidāma G20 vadošo amatpersonu tikšanās, kuras fokusā būs eirozonas parādu krīze. NIESR norāda, ka, neņemot vērā, kāds būs G20 sarunu rezultāts, pastāv liela iespēja, ka Lielbritānija 2012. gada beigās varētu ieslīgt atpakaļ recesijā. «Visai vājš ir pieprasījums kā no investoriem, tā no patērētājiem, tomēr galveno recesijas risku rada eiropas parādu krīze,» stāstīja NIESR direktors Džonatans Ports (Jonathan Portes).

Noplūde Rīgas ostā, Kundziņsalā, kur aizvadītajā naktī notikusi ķīmiskas vielas noplūde, vairs nenotiek, un arī tvaiki, kas bija izplūduši, ir savākti, atsaucoties uz kravas īpašnieka SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars speciālistu teikto, vēstīja Latvijas Radio.

Rīgas ostā notikušās avārijas bīstamība ir novērsta un evakuētie iedzīvotāji var atgriezties savās dzīvesvietās.

Valsts ugunsdzēsība sun glābšanas dienesta vadītājs Ainārs Pencis informēja, ka kopā bija 5 vagoni ar bīstamo vielu. Sprādziena gadījumā viela izplatītos elipses formā un tās izplatība būtu pāri Daugavai.

Patlaban viela ir atdzesēta līdz 110 grādiem un turpinās dzesēšanas darbi. Sprādziens būtu noticis pie 130 grādiem pēc Celsija. Šobrīd bojātais vagons tiek dzesēts, vielas noplūde ir novērsta. Pēc atdzesēšanas to pārsūknēs uz jaunu vagonu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka šis gadījums nenozīmē, ka ostas darbība būtu jāaptur vai jāsamazina. Gluži otrādi, viņš saskata perspektīvu ostas attīstībā Kundziņsalā, vienīgi pastāv jautājums, vai iedzīvotāji būtu gatavi tur dzīvot vai piekristu pārcelties. Osta būtu gatava piedāvāt alternatīvas, piebilda Šlesers.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Pasaules ekonomikas izaugsme nav pietiekami ātra, tāpēc pastāv draudi ekonomikas pilnīgai atlabšanai pēc krīzes, pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Legarde, vēsta BBC.

Globālas krīzes draudi pastāv vēl joprojām, SVF vadītāja norādīja ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksmē.

«Šīs vasaras notikumi ir parādījuši, ka patlaban atrodamies jaunā, bīstamā krīzes fāzē,» viņa pavēstīja. «Ir skaidrs tas, ka pastāv riski jau tā trauslās ekonomikas atlabšanai, tādēļ mums ir jārīkojas tagad,« aicināja K. Legarde.

«Pasaules ekonomika turpina augt, bet tas notiek nepietiekamos apmēros,» SVF vadītāja pauda bažas, norādot, ka patlaban valstis nedrīkst vilcināties, jo trūkst «tādas greznības kā laika». Patlaban attīstītās ekonomikas cīnās, lai padarītu savus parādus «kontrolējumus», bet tajā pašā laikā tās neievieš taupības pasākumus pietiekami ātri, un tas apdraud atlabšanu no krīzes, viņa skaidroja.

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Eirozonu pārņem arvien nopietnākas bažas par valsts parādu apjomiem un radušies pamatoti krīzes draudi, radot atkārtotas recesijas riskus. Tas negatīvi ietekmētu arī Latviju, lai arī atkārtotas, dziļas krīzes Latvijas ekonomikā nebūs.

Tā secināts jaunākajā Ernst & Young Autumn 2011 Eurozone Forecast (EEF) pētījumā. Eksperti šobrīd paredz, ka 2012.gadā eirozonas IKP pieaugums ievērojami kritīsies un būs tikai 1,1% līmenī. EEF mainījusies arī šā gada prognoze, kas paredz IKP pieauguma samazināšanos no agrāk prognozētajiem 2% līdz 1,6%.

Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols norāda: «Ņemot vērā ieilgušo valsts parāda krīzi Grieķijā un bažas par citu eirozonas ekonomiku valsts parāda ilgtspēju, vasarā situācija eirozonā ievērojami pasliktinājusies.»

Viņš skaidro, ja eirozonas valstīs iestāsies otrais recesijas vilnis, Latvijai tas nozīmēs lēnāku eksporta attīstību, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas atgūšanos, iekšējā tirgus patēriņu un citus ekonomikas rādītājus, lai arī dziļas krīzes Latvijā nebūs, jo samērā ātri veikti budžeta konsolidācijas pasākumi un ekonomika kopumā vairs nav tik atkarīga no starptautiskiem faktoriem.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas neapšaubāmi pārdzīvo krasu kritumu, taču bažas, ka reģions virzās uz sabrukumu, nav pamatotas.

Šādu viedokli laikrakstam The Financial Times paudis Erste Group makroekonomikas pētījumu centra vadītājs Rainers Zingers (Rainer Singer).

Viņš apgalvo, ka reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēks bija augsts darba ražīgums, kas balstījās uz ārvalstu investīcijām, nevis bezatbildīgu parādu krāšanu, kuri, kā uztraucas daudzi analītiķi, netiks atmaksāti vai refinansēti.

Zingers atzīst, ka reģiona parādi ir palielinājušies, taču domā, ka Centrālā un Austrumeiropa ir spējīga tos atmaksāt. «Kopumā reģiona parādu līmenis, neņemot vērā banku sektoru, ir zems un veido un 35% no IKP Rumānijā līdz 104% Latvijā. Tajā pašā laikā eirozonas parādi sasniedz 136% no IKP, bet Lielbritānijā — 288%. Ārējā parāda līmenis arī ir dažāds — no 40 % n IKP Čehijā līdz 127% Unngārijā,» raksta eksperts.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Kompānija Apple pēdējā laikā saskaras ar pieaugošiem draudiem iPhone biznesā, jo arvien vairāk internetā tiek piedāvātas nesankcionētas programmatūras telefonam.Palielinās draudi emApple/em emiPhone/em biznesam

The Wall Street Journal ziņo, ka drīzumā tiks atvērts serviss ar nosaukumu Cydia Store, kas piedāvās iPhone lietotājiem programmatūras, kuras nav pieejamas izmantojot kompānijas oficiālos veikalus. Lietotājiem pirms jaunā produkta lietošanas būs lejupjāielādē īpaša programmatūru, kas mainītu iPhones programmatūru.

iPhone lietotājiem modificēt tālruņus, lai tie varētu lejupielādēt nesankcionētas programmatūras, grasās piedāvāt arī citi uzņēmumu.

Apple veikalā telefona īpašnieks var lejupielādēt programmatūras vai nu bez maksas vai arī par 99 centiem. Pagājušajā gadā pārdošanas apjoms Apple programatūrām sasniedza 150 miljonus USD un prognozes liecina, ka šogad pārdošanas apjomi varētu palielināties līdz 800 miljoniem.

Igaunijas nacionālās drošības aģentūra KAPO atklājusi personas, kas saistībā ar to, ka Igaunija «nerūpējas par savas valsts cilvēkiem», haktīvistu grupējuma Anonymous vārdā izteica draudus valsts valdībai, vēsta BBN.

Db.lv jau vēstīja, ka pagājušās nedēļas sākumā internetā tika izplatīts video, kurā slavenā haktīvistu grupējuma Anonymous maskā ģērbusies persona paziņoja, ka Igaunijas valdība var gatavoties Anonymous uzbrukumiem, kā iemeslu minot to, ka tajā pašā laikā, kad Igaunijas iedzīvotāji saņem mazākas algas un pensijas nekā grieķi, Baltijas valsts valdība apņēmusies palīdzēt parādos grimstošajai Dienvideiropas valstij finansiāli. Šie draudi internetā tika izplatīti neilgu laiku pēc tam, kad vizuāli līdzīgā video tika draudēts apturēt vairāku Zviedrijas valdības aģentūras interneta vietņu darbību, jo Zviedrija ierobežo brīvību internetā. Šie draudi vismaz daļēji ir piepildījušies.