Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Uzņēmumu aktivitāte eirozonā patlaban ir zemākā kopš 2009. gada jūnija, kas liecina, ka eirozona grasās ieslīgt atpakaļ krīzē, vēsta BBC.

Markit eirozonas PMI indekss šā gada septembrī samazinājies līdz 45,9 punktiem iepretim 46,3 punktiem šā gada augustā. Šajā indeksā iekļauta gan pakalpojumu, gan ražošanas nozares uzņēmumu aktivitāte, un jebkurš cipars, kas atrodas zem 50 punktu atzīmes, nozīmē lejupslīdi.

Markit norāda – zemā uzņēmēju aktivitāte liecina, ka eirozona grasās ieslīgt atpakaļ krīzē. Lai arī ražošanas un pasūtījumu apjomi eirozonā kopumā samazinājušies, Vācijas lejupslīdes apjoms ir būtiski samazinājies, savukārt Francijā septembrī vērojams milzīgs indeksa kritums, sasniedzot 2009. gada aprīļa līmeni – augustā PMI indekss bija 48 punkti, bet septembrī – 44,1 punkts.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Bēgot no vilka, neuzskrieniet virsū lācim. Eirozonas valstu parādu krīze ir izraisījusi lielas bailes par eiro valūtas pastāvēšanas nākotni un likusi investoriem meklēt drošību finanšu instrumentos, kuri ir emitēti citās valstīs un izteikti citās valūtās. Steigā pārdodot savus ieguldījumus eiro valūtā, ir noteikti vērtīgi iedziļināties, kādus jaunus riskus ir jāuzņemas to vietā un kā tie var ietekmēt sagaidāmo ienesīgumu.

Runājot par ieguldījumiem eiro valūtā, eirozonas valstu krīze šobrīd liek izvērtēt trīs atšķirīgus investīciju riskus, kuri bieži tiek sajaukti kopā:

1. Kredītrisks. Tas ir risks, ka parāda instrumenta emitents nespēs pildīt savas eiro valūtā uzņemtās kredītsaistības. Grieķijas valsts parāda restrukturizācija un daļēja norakstīšana šā gada sākumā ir viens labs piemērs.

Izvērtējot kredītrisku, ir jāpievērš uzmanība esošajam emitenta (valsts vai uzņēmuma) kredītreitingam un tā nākotnes izredžu vērtējumam (stabils, negatīvs, pozitīvs).

2. Valūtas risks. Ar valūtas risku saprotam to, ka eiro valūtas kurss pazeminās pret citu valstu valūtām. Piemēram, EUR/USD kurss turpina samazināties un noslīd no pašreizējā 1.23 līmeņa uz 1.1.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Lielbritānijas parlaments piektdien jau trešo reizi ar 58 balsu vairākumu noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto «Brexit» vienošanos.

Šoreiz vienošanos atbalstīja 286 deputāti, bet 344 joprojām balsoja pret.

Meja jau norādījusi, ka šim balsojumam būs «smagas» sekas un ka Lielbritānijai draud aiziešana no Eiropas Savienības 12.aprīlī bez jebkādas vienošanās, jo nepietiks laika, lai apstiprinātu normatīvos aktus, kas ļautu izvairīties no bezvienošanās Brexit.

Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins kārtējo reizi pieprasījis Mejas atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.

Reaģējot uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau izlēmis 10.aprīlī sasaukts ārkārtas ES samitu.

Piektdienas balsojums nozīmē, ka Londona nav spējusi iekļauties iepriekšējā samitā noteiktajā termiņā, lai «Brexit» tiktu atlikta līdz 22.maijam, kad Apvienotā Karaliste varētu aiziet no bloka saskaņā ar novembrī panākto vienošanos.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Eiropas Savienība (ES) var piedāvāt Lielbritānijai "ļoti ambiciozu" tirdzniecības līgumu, tostarp nulles tarifus un kvotas, bet ar nosacījumu, ka Londona piekrīt tagad un turpmāk ievērot ES standartus, pirmdien paziņojis ES sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

"Mums jānodrošina, lai konkurence ir un paliek atklāta un godīga," sacīja Barnjē, norādot, ka abām pusēm jāvienojas par "specifiskām un efektīvām garantijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus".

"Tas nozīmē mehānismus, lai uzturētu augstos standartus, kas mums ir sociālajos, vides, valsts palīdzības un nodokļu jautājumos," pavēstīja Barnjē.

Viņš paziņoja, ka Lielbritānijai arī būs jāatļauj ES zvejot tās ūdeņos, un ES attiecīgi atļaus Lielbritānijas zvejniekiem piekļūt tās ūdeņiem.

Taču Barnjē atzina, ja zvejošana, visticamāk, būs pirmais un nopietnākais domstarpību jautājums gaidāmajās sarunās.

Londona vēlas aizliegt ES dalībvalstu zvejniekiem zvejot Lielbritānijas ūdeņos, bet paturēt tiesības eksportēt savu produkciju uz ES valstīm.

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Aptuveni 7500 Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks.

Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) paziņojusi, ka starptautiska pētnieku grupa to brīdinājusi par drošības risku šīm kartēm, kas visa izsniegtas pēc 2014.gada 16.oktobra. Drošības risks skāris arī e-rezidentiem izsniegtās kartes, taču neattiecas uz mobilajām identifikācijas kartēm.

«Pēc Igaunijas ekspertu pašreizējā vērtējuma, drošības risks pastāv un mēs turpināsim pārbaudīt zinātnieku apgalvojumus,» norādījis RIA ģenerāldirektors Taimars Peterkops.

RIA jau izstrādājusi pirmos risinājumus risku samazināšanai un darīs visu iespējamo, lai identifikācijas kartes turpmāk varētu droši lietot, piebildis Peterkops.

Nav konstatēts, ka drošības riska dēļ no identifikācijas kartēm būtu notikusi personas datu zādzība, un to lietošana netiek ierobežota.

Apvienotās Karalistes (AK) referenduma jeb Brexit rezultāts - lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) - ir politisks pasākums ar spēcīgu ietekmi uz finanšu tirgu un valūtu, akciju un izejvielu cenām, norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Jo ilgāk turpināsies neskaidrība par Lielbritānijas politisko nākotni un turpmākajiem soļiem pēc referenduma, jo ilgāk saglabāsies augsts cenu svārstīgums un paaugstināta piesardzība finanšu tirgū, kas, ņemot vērā trauslo eiro zonas ekonomikas izaugsmi, ir slikta ziņa.

Centrālās bankas ir gatavas rīkoties, lai nodrošinātu naudas likviditāti un lai stabilizētu situāciju tirgū, tomēr referenduma rezultātā nākas pazemināt ekonomikas izaugsmes prognozes gan eiro zonai, gan Lielbritānijai. Samazinās varbūtība tuvākajā laikā ieraudzīt ASV dolāra procentu likmju paaugstinājumu. Iespējams, nākamajos mēnešos sagaidīsim ECB QE programmas pagarināšanu vai apjoma palielināšanu, vai eiro procentu likmju izmaiņas. Ja vēl pirms kāda laika tirgus dalībnieki gaidīja pirmo mārciņas procentu likmju paaugstinājumu nākamajā gadā, tad šobrīd pieaudzis risks ieraudzīt procentu likmju pazeminājumu.

Valdība atbalsta VARAM ierosinājumu maksu par atpakaļ nododamo dzērienu iepakojuma materiālu neaplikt ar PVN, taču tirgotāji baidās no papildu izmaksām un iespējamām kļūdām sistēmā.

Ieviešot depozīta sistēmu, depozīta maksa tiks pievienota preces cenai un norādīta atsevišķi. Šobrīd maksa par iepakojumu ir iekļauta produkta cenā.

Eiropas komisijas direktīva attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām dalībvalstīm pieļauj divus izvēles variantus – neieskaitīt materiālu izmaksas summā, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli (PVN), un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu nenodod atpakaļ, vai arī ieskaitīt šīs izmaksas summā, un nodrošināt summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu tiešām nodod atpakaļ.