Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.
Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.
Mēģināt runāt
Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.
Meklēt karjeras iespējas
Vēl parasti tiek skaidrots, ka cilvēki recesijas apstākļos mēdz ieņemt dzelžainu "nogaidi un vēro" pozīciju. Tas nozīmē, ka tie pārstāj raudzīties arī uz veidiem, kā pakāpties pa karjeras kāpnēm. Proti, tie paliek uzticīgi kādai kompānijai, lai gan to tālāka darbošanās par spīti, piemēram, šādai lojalitātei tajās ne vienmēr ir garantēta. Savukārt, meklējot nodarbinātības iespējas, cilvēki var apliecināt savu vērtību, pārbaudīt ekonomisko vidi un paši pieņemt apzinātu lēmumu par savu pašreizējo darba situāciju. "Kad laiki ir grūti, ir viegli apjukt un nedomāt par savu karjeru. Bet ir jāparedz laiks, pat ja tā ir vien dažas stundas mēnesī, lai koncentrētos uz karjeras mērķiem. Ja apgūsiet jaunas prasmes, veidosiet attiecības un patiešām koncentrēsieties uz nākotnes mērķiem, jūs varēsiet izmantot pašas labākās iespējas, kad tās parādīsies. Pārlieku neietekmējieties no savas nesenās pagātnes pieredzes. Tā vietā paplašiniet domāšanu un lieciet uzvaru uz jauniem izaicinājumiem un atbildību, lai arī kāds būtu jūsu šā brīža amata nosaukums," mācīšanās svarīgumu WSJ izceļ arī cita ASV finanšu jomas uzņēmuma Northwestern Mutual vadība.
Mēģināt sabalansēt
Recesijas var ietekmēt ne tikai to, kā cilvēki tērē savu naudu, bet arī to, kā tie tērē savu vissvarīgāko resursu – laiku. Kad ir sajūta, ka trūkst nauda, lielāka daļa enerģijas tiek patērēta, lai domātu, piemēram, kā nopelnīt papildu. Tas var notikt, piemēram, arī uz brīvā laika rēķina, kam ir savas negatīvās blaknes. Arī eksperti brīdina, ka galu galā tas var notikt uz sociālo attiecību, laimes sajūtas un veselības rēķina. Tādējādi esot nepieciešams pretoties kārdinājumam upurēt gluži vai visu iespēju iegūt papildu naudu. "Ekonomikas lejupslīdes laikā uz baiļu un trauksmes fona ir viegli pārspīlēt. Tas ir kā ar braukšanu ar auto pa ledu - pārmērīgas korekcija var pasliktināt jau tā slikto situāciju un radīt pilnīgi jaunu problēmu kopumu. Piemēram, ja jūs uztraucieties par tēriņiem, varat mēģināt pielikt milzu pūles, lai uzskaitītu katra centa izdošanu. Šajā pašā laikā varat palaist garām iespēju savus ienākumu palielināt, piestrādājot pie sava kontaktu loka vai prasmēm," WSJ teic ASV finanšu uzņēmuma Agile Retirement Management pārstāvji. Šajā pašā laikā gan, protams, zināma savu tēriņu pārskatīšana recesijās būtu vēlama. Iespējams, atklāsies, ka daļa izdevumi saistīti ar lietām, bez kurām iespējama gandrīz vai tikpat komfortabla dzīve kā agrāk. Kad ekonomikas asinsrite kļūs vājāka, cilvēki parasti arī atturas no no mazā biznesa uzsākšanas. Kaut arī uzņēmējdarbības sākšana recesijas laikā var būt pretrunīga, lejupslīde var būt lieliska iespēja piekļūt, iespējams, lētākam kredītam un saņemt kādu atlaidi, piemēram, aprīkojuma iegādei (jo tā pārdevējiem, iespējams, nepieciešami jebkādi ieņēmumi). Šādos laikos mēdz arī paplašināties valsts atbalsta programmas uzņēmējiem, kas dažiem naskajiem biznesa uzsācējiem var sniegt vajadzīgo grūdienu. WSJ piebilst - tā kā lielākā daļa recesiju ir īsas, biznesu pamatu likšana lejupslīdes laikā var ātri atmaksāties, kad ekonomika atkal sāk augt. Tāpat recesijas brīžos derīgi var būt pakonsultēties par iespēju koriģēt savus aizdevuma, ja tāds ir, nosacījumus. Finanšu iestāžu pašu interesēs kādā brīdī var būt panākt pretī saviem klientiem un samazināt aizdevuma maksājumus vai dot, piemēram, kādas procentu maksājumu brīvdienas.
Pirms tam krāt, bet arī tērēt!
Pastāv pieņēmums, ka viena no kļūdām šādos laikos ir tā, ka cilvēki joprojām spītīgi atturas no savu uzkrājumu šādiem brīžiem tērēšanas. Piemēram, WSJ aptaujātie eksperti izceļ, ka pie ekonomikas grūtībām daļa krājēju labāk izvēlas samierināties vēl pat ar krietni lielākām neērtībām, lai tikai neaizskartu savus ārkārtas uzkrājumu. Šādas situācija savukārt var nozīmēt, ka aug, piemēram, mājsaimniecības dalībnieku stress. Eksperti atgādina, ka labāk tā vietā būtu uzskatīt, ka ne jau velti šāds uzkrājums šādiem brīžiem veikts un to tērēšanai drīzāk jābūt kā atalgojumam par agrāko šādu rezervju veidošanas disciplīnu. Vēl tiek skaidrots, ka daži cilvēki šādus savus iekrājumus neskar, jo tiem recesija nav īsti atnesusi nekādus papildu izaicinājumus. Tiek skaidrots, ka šādiem indivīdiem būtu derīgi padomāt par daļu savu šo uzkrājumu investēšanu brīžos, kad recesijas apstākļi radījuši tirgū pievilcīgas cenas. Būtībā tieši ekonomikas lejupslīdēs potenciāli rodas ļoti labi apstākļi ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai. Protams, labi, ja šādi tauciņi vispār ir! Viena no lielajām kļūdām, ko pieļauj daudzi cilvēki, ir tā, ka kādi uzkrājumi nebaltajām dienām netiek veidoti vispār. Jeb – nauda netiek atlikta maliņā tad, kad to ir iespējams darīt. Iespējams, aktuālā recesija daudzus cilvēkus uz konkrēto brīdi vēl neietekmē. Tomēr nav izslēgta situācija, kad kādā brīdī tas tā tomēr būs. Par šādu uzkrājumu saglabāšanu jādomā jau laicīgi un tiem vajadzētu segt vismaz trīs līdz sešu mēnešu izdevumus.
