Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.
2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.
Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.
Uz 30. novembri Deutsche Bank bija visiem optimistiem priekšā ar S&P 500 “mērķa cenu” 5100 punktu vērtībā, JP Morgan Chase būdami vislielākie pesimisti ar 4200 punktu prognozi un 4800 punktiem esot mediānai. Jāsaka, ka novembra beigās S&P 500 bija tuvu 4600 punktu vērtībai, tāpēc pieļauju, ka daži no analītiķiem vēlētos savas prognozes piekoriģēt. Tā ar tām prognozēm notiek – tirgus nav statisks, situācija mainās.
Jāpiepildās vairākiem faktoriem, lai prognozes būtu “derīgas”
Ko tad ir vērts “solīt” 2024. gadā? Atklāti sakot, problēma ar pašreizējām nākotnes prognozēm ir tāda, ka ir jāpiepildās vairākiem faktoriem, lai šīs prognozes piepildītos. Ekonomiskajai izaugsmei arī turpmāk jābūt spēcīgākai par vidējo 20 gadu izaugsmes tempu. Darba samaksas un darbaspēka pieaugumam jāmainās pretējā virzienā, lai saglabātu vēsturiski augstāko peļņas maržu uzņēmumiem. Un gan procentu likmēm, gan inflācijai jāatgriežas pie ļoti zemiem līmeņiem. Jāsaka, ka spēcīga ekonomiskā izaugsme diez vai var pastāvēt zemas inflācijas un procentu likmju vidē. Jo īpaši, ja centrālas bankas samazinās likmes, kā to nākamgad sagaida lielākā daļa ekonomistu un analītiķu, tam notiekot, reaģējot uz “gandrīz recesijas” vai recesijas apstākļiem. Bet nu kas teica, ka tirgus nemāk pats sevi pierunāt augt (vai krist)? Pa šiem gadiem esmu pārliecinājies – tirgus noskaņojums ir svarīgāks par jebkuriem ekonomiskiem rādītājiem un faktoriem.
Pēc manu industrijas kolēģu aprēķiniem un, pamatojoties uz pašreizējām aplēsēm (paldies Lensam Robertsam no RIA Advisors), saskaņā ar scenāriju, kad recesiju ASV nepiedzīvos, kompāniju novērtējumi nedaudz samazināsies – S&P 500 līdz 2024. gada beigām būtu jātirgojas (pieņemot, ka tirgus “pareizi” uztver visus minētos faktorus) aptuveni 4845 punktu vērtībā, kas ir knapi par 2% punktu augstāk par tekošiem 4750 punktiem. Bet, ja ekonomikā iestātos viegla recesija, būtu sagaidāms, ka novērtējumi atgrieztos pie ilgāka termiņa vidējās vērtības. Un tas nozīmētu lielas sāpes un S&P 500 kritumu līdz 3700-3800 līmeņiem.
Kāda varētu būt neparedzēti pozitīvā prognoze?
Protams, būtu negodīgi ignorēt arī iespējamo “neparedzēti pozitīvu” iznākumu, pieliekot vēl dažus faktorus, lai šis iznākums būtu iespējams:
gada beigu aplēses par 220 ASV dolāru peļņu par vienu akciju (vidēji S&P 500 kompānijām) paliek spēkā;
ekonomika izvairās no recesijas, vienlaikus ar inflācijas samazināšanos;
Federālo rezervju sistēma pārorientējas uz zemāku procentu likmju kampaņu;
akciju valuācijas saglabājas nemainīgas, t.i., 22 reiz kompānijas peļņa.
Saskaņā ar šo scenāriju līdz 2024. gada beigām S&P 500 vajadzētu pieaugt līdz 5400 punktiem. Cik tas ir reāli un kādas būtu bažas (papildus jau minētām)? Scenārijs ir pilnībā atkarīgs no tā, ka pat, ja recesija neatnāk, FRS būtu jāmaina monetārā politika uz maigāku. Bet, ja tautsaimniecībā patiešām būs “mīksta piezemēšanās”, Federālajai rezervju sistēmai nebūtu iemesla to darīt. Sanāk, ka atgriežoties pie maigākas monetārās politikas FRS “signalizē”, ka ekonomikas ziņā no kaut kā tomēr baidās. Arī aktīvu cenu kāpums daļēji mazina centrālo banku iespējas cīnīties ar inflāciju, kā arī laba nodarbinātība kopā ar darba samaksas kāpumu palielina inflācijas spiedienu. Neaizmirsīsim, ka akcijas jau tagad tirgojas ar diezgan augstiem novērtējumiem / valuācijām, kuras ir grūti saglabāt.
Parasti labākais minējums ir, ka realitāte atrodas kaut kur pa vidu. Vienlaikus loģiski ir tas, ka investoriem vajadzētu cerēt uz zemākiem akciju novērtējumiem un to zemākām cenām, kas dod vislabāko ilgtermiņa ienesīguma potenciālu. Neatkarīgi no tā, kuram scenārijam tirgus sekos (un tas var izvēlēties vēl ko citu, tāda ir tā daba) pastāv pamatots risks, ka akciju tirgus peļņas ziņā 2024. gadā būs (daudz) vājāks nekā lieliskais 2023. gads (tā divi pēdējie mēneši). Tāda ir matemātika.
