Eiropas ekonomika, līdz šim tīri dzīvīga, ņemot vērā nedienas finanšu tirgos un globālās izaugsmes palēnināšanos, šā gada otrajā ceturksnī ir sākusi klibot, raksta laikraksts Dienas bizness.
Pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā reģions piedzīvojis negatīvu izaugsmi. 27 valstu bloka ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājusies par 0,1%, bet 15 eirozonas valstīs piedzīvots 0,2% kritums, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat aplēses. Ņemot to vērā, var teikt, ka jau četras no pasaules piecām lielākajām ekonomikām - ASV, eirozona, Japāna un Lielbritānija - šobrīd flirtē ar recesijas iespējamību, raksta The Wall Street Journal (WSJ).
Lielvalstis bremzē
Eiropas izaugsme beidzot izjūt ASV riskanto hipotekāro kredītu krīzes sekas, norāda vairāki eksperti. Smagu triecienu devis straujais dažādu izmaksu pieaugums, un arvien vājākie pārdošanas rezultāti mazinājuši kompāniju veikto investīciju apjomu. Spēcīgais eiro un globālās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ir kaitējusi Eiropas eksportam tāpat, kā straujais inflācijas kāpums būtiski iedragājis vietējo patēriņu un pirktspēju, raksta Bloomberg. Papildus tam vairākas valstis cieš arī nedienu dēļ mājokļu tirgos. Dati liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas IKP šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, ir samazinājies par 0.5%. Laikā no aprīļa līdz jūnijam sarāvušās arī Francijas un Itālijas ekonomikas (-0.3%), savukārt Nīderlande stāvējusi uz vietas, bet Spānija līdz ar kritisko situāciju nekustamā īpašuma tirgū augusi vislēnākajā tempā kopš 1993. gadā piedzīvotās recesijas. Pēc Minhenē bāzētā institūta IFO datiem, ekonomiskais klimats - vērtējot gan pašreizējo situāciju, gan nākotnes cerības - Eiropā nokrities līdz zemākajam līmenim 15 gadu laikā. Jāņem arī vērā, ka vēl nav publiskoti vairāku ES valstu otrā ceturkšņa dati, tostarp Dānijas un Īrijas, kas jau ir recesijā (vai uz tās sliekšņa).
Arvien draudīgāka
Tādējādi situācija kļūstot arvien draudīgāka, norāda analītiķi, apstiprinot, ka ES ir pieaudzis recesijas risks. «Robeža, kas šķir ekonomiku no tiešas recesijas, lielākoties ir izsmelta,» norāda Unicredit galvenais eirozonas analītiķis Aurēlio Masario. «Tāpēc dabiski rodas jautājums - vai esam jau pieredzējuši ļaunāko, vai arī galvenie indikatori kritīsies vēl vairāk.» Savukārt bankas UBS ekonomists Sunils Kapadaja aģentūrai Bloomberg izteicies, ka recesijas iespējamība - ekonomikas saraušanās divus ceturkšņus pēc kārtas - tagad ir pieaugusi līdz vairāk nekā 50%, salīdzinot ar iepriekš lēstajiem gandrīz 40%.
Gaida uz ECB
Šādas ziņas liek domāt par to, kā šajā situācijā rīkosies ECB. Skeptiski noskaņots, šķiet, ir pats tās vadītājs Žans Klods Trišē, kurš pagājušajā nedēļā norādīja, ka izaugsme III ceturksnī būs «īpaši vāja». Daudzi analītiķi uzskata, ka viņam vajadzētu mainīt savu nostāju - neraugoties uz izaugsmes vājināšanos, ECB nesen paaugstināja eiro bāzes procentlikmi līdz 4.25%, lai cīnītos ar inflāciju, kas apsēdusi teju visas ES valstis. «Nākotne neko labu nesola,» viedokli pauda arī ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunijas pārstāve Amēlija Torresa, kas gan izvairījās runāt par iespējamu recesiju. «Ir mazliet pārspīlēti izmantot šo vārdu,» viņa sacīja. Savukārt Commerzbank AG galvenais ekonomists Jergs Krēmers uzskata, ka ECB vajadzēs «vairāk ekonomisko sāpju», lai tā būtu ar mieru samazināt procentlikmes.
Visu rakstu lasiet šodien, 18. augustā, laikrakstā Dienas bizness.