Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.
Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.
Dzīvojot 21. gadsimtā, nav iespējams neiet līdzi laikam un tehnoloģiskajai attīstībai, kas pavada ik uz soļa. Brauciens autobusā vairs nav iedomājams bez sociālo tīklu «šķirstīšanas», kādas mūzikas straumēšanas aplikācijas klausīšanās vai grāmatas lasīšanas viedierīcē. Uzņēmumos pavisam ierasta prakse ir video konferences, izmantojot dažādas, šim mērķim paredzētas programmas. Piesakāmies un tiešsaistē klausāmies vebinārus, uzzinot dažādus jaunumus - mums vairs nav jāapmeklē semināri klātienē.
Katru dienu uzņemam video vai fotogrāfijas - pateicoties mobilajām ierīcēm, katrs ir kļuvis par fotogrāfu. Ikvienam viedtālrunī glabājas tūkstošiem fotogrāfiju, datu apmaiņa ikdienā ir neizbēgama, un bieži vien viedierīces atmiņa neļauj uzglabāt visus vēlamos datus. Tiek lēsts, ka 2017. gadā ar mobilajiem telefoniem tika uzņemti 1,2 triljoni fotogrāfiju – tas ir milzīgs skaitlis. Protams, mūsu viedierīcēs glabājas ne tikai fotogrāfijas, bet arī daudz citu failu, varam tikai iedomāties, cik daudz vairāk datu uzglabā dažādi uzņēmumi, tāpēc ērtu datu uzglabāšanas risinājumu attīstībai agrāk vai vēlāk bija jānotiek.
Ja ikdienā līdzcilvēkam pajautāt, vai viņš mēdz lietot mākoņpakalpojumus, iespējams, pirms atbildēt, viņš aizdomāsies, jo lielā daļā gadījumu tas notiek neapzināti. Ikreiz, kad kādus failus to lielā izmēra dēļ pārsūtām e-pastā, izmantojot Google disku – tiešā veidā izmantojam mākoni kā datu uzglabātāju. Savulaik, kad par šādu tehnoloģisko risinājumu attīstību tika skaļi paziņots, cilvēki, kā jau tas ierasts, kad sastopamies ar ko iepriekš nebijušu, pauda skepsi un bažas. Tai pašā laikā tehnoloģiju giganti nebaidījās paziņot, ka ieguldīs milzīgas summas mākoņdatošanas risinājumu attīstībā, jo apzinājās, ka šādi risinājumi drīzā nākotnē kļūs par ikdienu. Ar to vēlos teikt, ka tagad ikviens lietojam mākoņus, jo pie datu pārbagātības gluži vienkārši citādāk nemaz nav iespējams.
Protams, ne tikai katrs individuāli lietojam mākoņus, tas ir ērts risinājums, kuru aktīvi izmanto un arvien aktīvāk ievieš kompānijas, mazie un vidējie uzņēmumi. Mākoņdatošanas risinājumi attīstās ik dienas, - piemēram, pašlaik populārs visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir Microsoft izstrādātais «Azure» mākoņdatošanas risinājums, kura izveidē liela uzmanība tika pievērsta tieši datu uzglabāšanas drošībai. To patlaban izmanto gan lielas, gan mazas kompānijas. Mākoņdatošana tik strauji attīstās, jo turēt datus mākonī var būt izdevīgāk, nekā pirkt serverus vai veidot datu centrus un maksāt arī par elektrību, ko patērē datu centri un sistēmu dzesēšanai nepieciešamie ventilatori.
Vēl viena būtiska mākoņdatošanas priekšrocība ir ātrums, proti, mākonī uzglabātā informācija ir pieejama dažu datora peles klikšķu attālumā. Salīdzinājumam - datu centros ir nepieciešamas papildu programmatūras, kuras jāuzstāda, lai pilnvērtīgi spētu strādāt. Līdz ar to parādās papildu izmaksas, pretēji tam, ja datus glabā mākonī. Protams, izmaksas pieaug arī tāpēc, ka datu centriem ir nepieciešams aprīkojums - tie ir plaukti, dzesēšanas sistēmas un daudz kas cits. Tas viss ir papildu darbs informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Savukārt mākoņdatošanā lielākā daļa procesu ir automatizēti un vides sagatavošanai resurss tērējams būtiski mazāk.
Neapšaubāmi, mākoņdatošana turpinās straujo attīstību, un šie risinājumi kļūs arvien populārāki. Savu attīstību turpinās arī drošības politika, kas vienmēr bijis sensitīvākais jautājums nozarē. Ir skaidrs, ka lietotāju satrauc kiberdrošības jautājumi, jo kurš gan vēlētos pakļaut riskam personīgos datus. Jau patlaban liela daļa mākoņrisinājumu neapdraud uzglabāto datu drošību, neatkarīgi no noslodzes, un drošības jautājumi noteikti būs un paliks tie, par kuriem izstrādātāji arī nākotnē turēs lielāko rūpi.
