Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.
Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").
“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.
Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.
Ievērojot, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz lauksaimniecību, Zemkopības ministrija sniedza plašu informāciju par atbalstos izmaksātām summām piena lopkopībā, cūkkopībā un gaļas lopkopībā, kur vien sekoja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes biedru pateicības, ka daudzmiljonu palīdzība bijusi efektīva un laikā. Proti, pandēmijas sākumā, piena cenas piedzīvoja pamatīgu kritumu un vēl līdz šodienai piena lopkopji strādā ar negatīvu naudas plūsmu. Cūkgaļas cenas piedzīvojušas lielāko kritumu pēdējo 30 gadu laikā un Latvijas cūkkopība pēc 2019. gada atjēgšanas un labajiem apgrozījuma rezultātiem, atkal nonākusi pamatīgās grūtības. Tas tikai daļēji saistīts ar Covid krīzi un ierobežojumiem. Lielāko postu nesis Āfrikas cūku mēris, kas konstatēts Vācija un līdz ar to katastrofāli samazinājies Eiropas kopējais eksports un Vācija uzsākusi cūkgaļas dempingu Eiropas iekšējā tirgū, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Vienīgā lauksaimniecības nozare, kurai izdevies 2020. gadā izvairīties no pandēmijas ietekmes ir augkopji. Šā rudens kviešu un rapša ražas ir salīdzinoši labas un atliek gaidīt pārdošanas apjomu kopējos rezultātus.
LOSP biedri preses konferencē vairākkārt norādīja uz samazinātās PVN likmes pozitīvo ietekmi uz augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas nozari, kā arī uz vietējās produkcijas pārdošanas rezultātiem. Piena un gaļas ražošanā galvenā problēma ir līdzīga un atšķirīgā PVN likme, piemēram, ar Poliju, noved pie tā, ka veikalu plauktos un nereti arī skolās skolas piens ir no Polijas. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības priekšsēdētājs Jānis Šolks, Latvijas Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, kā arī ministrs Kaspars Gerhards aicināja iedzīvotājus būt patriotiskiem un pirkt Latvijā ražoto preci, piebilstot, ka šogad neraugoties uz valsts atbalstu, likvidētas 960 piena ražošanas saimniecības.
Tieši šīs absurdās pretrunas dēļ, ka atbalsta vietā būtu iespējams veicināt apgrozījumu samazinot PVN likmi pienam un gaļai un tā vietā lai pārmestu pašvaldībām poļu piena izvēli, padarīt mūsu piena cenu pievilcīgāku iepirkumos, Dienas Bizness uzdeva jautājumu ministram K.Gerhardam, kādēļ nākošajā gadā Latvijā nevaram samazināt PVN visai pārtikai vai vismaz pieminētajās kritiskajās grupās. Atbilde – mums ir pārāk plaša koalīcija, kura nevar vienoties par lēmumu, kas paredzēts valdības deklarācijā, krīzes situācijā.
