Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Zemkopības ministrija minēja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem. Šāds solis nav viennozīmīgs – tas radītu gan priekšrocības, gan trūkumus, taču, kopumā raugoties, tas nesniegs cerēto rezultātu tādā apjomā, kā to varētu sagaidīt daļa sabiedrības. Daudz būtiskāks efekts būtu no izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas ļautu ražotājiem nepaaugstināt cenas, turklāt arī darba ņēmējiem būtu plašāka rocība un nauda paliktu pašmāju ekonomikā.

PVN samazinājums nenozīmē tāda paša apjoma cenu samazinājumu

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Jāpiezīmē, ka ilgtermiņā šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka PVN samazināšana par 16% nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Kamēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīšot Jānis Reirs (JV), tikmēr pievienotās vērtības nodoklis (PVN) netikšot celts.

Reirs Intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica, ka pašlaik netiekot strādāts pie PVN celšanas. Viņš paskaidroja, ka ir dažādi citi veidi, kā ir iespējams palielināt budžeta ieņēmumus. Piemēram, kādu izmaksu samazināšana.

"PVN netiks celts. PVN celšana ir visslinkākā politiķu darbība. Tad nekas cits nav jādara - nav jādomā, vienkārši pieliec 1%, un tev iekrīt 150 miljoni," sacīja Reirs.

Reirs arī akcentēja, ka PVN ir regresīvs nodoklis, kas tiešā veidā skar maznodrošinātos, tāpēc jāmeklē citi veidi, kā palielināt ieņēmumus.

Vienlaikus Reirs norādīja, ka izmaiņas nodokļu politikā būšot, taču PVN palielināšanai arī Saeimā nepietiktu balsu.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.

Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.

Fragments no intervijas

Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?

Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Latvijā šogad ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašpatēriņam nepieciešama tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa no saražotā piena. Savukārt pārējais svaigpiena apmērs vai nu tiek eksportēts kā izejviela, vai arī pārstrādāts citos eksporta produktos. Līdz ar to Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir būtiski noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt ne tikai piena nozarē, bet pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

Tādējādi, pēc Šolka teiktā, konkurētspējas veicināšana piena nozarei arī būs galvenais uzdevums šajā gadā.

Tāpat viņš norādīja, ka atbalsts kara radīto negatīvo seku mazināšanai arī turpmāk pārtikas ražošanas nozarei būs nepieciešams un ir svarīgi, lai atbalsts, kas izstrādāts iepriekšējās valdības laikā un paredz kopējo finansējumu 24 miljonu apmērā, pārejas periodā nepazustu.

Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijas un gāzes piegādēm visām mājsaimniecībām no 21% uz 12% vai uz 5% radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu gadā.

Tas norādīts valdības 19.aprīlī apstiprinātajā Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

EM aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī pie šāda scenārija negatīvā fiskālā ietekme būtu ap 1,6 līdz 2,7 miljoniem eiro. Gadījumā, ja energoresursu cenu pieaugums būs straujāks nekā bija prognozēts, attiecīgi palielinātos arī negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu.

Tāpat ministrija kā vēl vienu opciju energoresursu cenu ietekmes samazināšanai vēstulē arī aprakstījusi iespēju attiecībā uz akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei, ko mājsaimniecības izmanto par kurināmo.

EM norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra stājās spēkā jauni dabasgāzes gala tarifi mājsaimniecībām. Akcīzes nodokļa īpatsvars mājsaimniecībām veido nelielu daļu no gala tarifa par dabasgāzi. Tas ir 1,6% mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē tikai ēdiena pagatavošanai, 1,8% - mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī ūdens uzsildīšanai, un 2,15% tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Jānim Reiram, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā – turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt savus uzņēmumus.

Viesmīlības nozare norāda, ka ļoti labi izprot pašreizējo situāciju ar energoresursu krīzi visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka valsts budžeta iespējas neļauj atbalstīt visus uzņēmējus. Tāpēc LVRA un LRB aicina valdību rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to ir izdarījušas lielākā daļa ES valstu.

“No savas puses apliecinām, ka viesmīlības nozare ir ieinteresēta atbalstīt valsts noteikto kursu energoresursu patēriņa samazināšanā. Mūsu pārstāvētās nozares uzņēmumi ir apņēmušies veikt visas no tiem atkarīgās darbības, lai samazinātu energoresursu patēriņu t.sk. komforta temperatūras samazināšanu telpās u.c. Tāpat arī ļoti atzinīgi vērtējam Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai juridiskām personām, kuru plānots apstiprināt valdībā šī mēneša laikā,” teikts LRB un LVRA nosūtītajā vēstulē.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji arvien biežāk dotu priekšroku lētākiem produktiem, bet dažas preces no sava groza izslēgtu vispār, stāsta Artūrs Čirjevskis, Food Union grupas vadītājs Eiropā.

Vietējiem spēlētājiem cenu kāpums un pieprasījuma samazinājums varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tāpēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, pauž A. Čirjevskis. Ja iepriekš mēs uz šo jautājumu skatījāmies kā uz instrumentu, kas veicinātu Latvijā saražoto piena produktu patēriņu un konkurētspēju, tad šobrīd tas ir arī nozares ilgtspējas jautājums, teic Food Union grupas vadītājs Eiropā, piebilstot, ka nozare to pašlaik redz kā teju vienīgo risinājumu, lai saglabātu piena produktu cenas normālā līmenī.

Fragments no intervijas

Food Union pašlaik darbojas gan Baltijā un Skandināvijā, gan citās valstīs. Kas ir galvenās tirgus atšķirības, ko esat novērojuši?

Latvijā publiskajai pārvaldei būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu uzticēšanos, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka galvenie ēnu ekonomiku veicinošie faktori ir nodokļu slogs, nodokļu nomaksas sarežģītībā, kā arī nodokļu nomaksas morāle un kopējā uzticēšanās valdībai.

Gorkšs akcentēja, ka, pēc OECD datiem, Latvijā uzticēšanās valdībai līmenis ir otrs zemākais, taču uzticēšanās valsts pārvaldei ir cieši saistīta ar normatīvu izmaiņām un to izpildi.

"Ja analizē šīs valdības darbu, tad kavēšanās un sasteigta normatīvu virzīšana ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti," sacīja Gorkšs, uzsverot, ka šādam valdības darbam ir tieša saistība ar to, cik kvalitatīvs ir regulējums, kas tieši ietekmē vēlmi pildīt tajā noteikto.

Vienlaikus, runājot par paredzētajām nodokļu izmaiņām, Gorkšs atzīmēja, ka ieņēmumu sadaļa, salīdzinot ar pagājušo gadu, visos nodokļos, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir pildījusies labāk. Ieņēmumu palielināšana nav lielākā problēma, problēma ir izdevumu samazināšana.