Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.
To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.
“Dati rāda paradoksālu, neticamu ainu: bagātās valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija – atšķirībā, piemēram, no Latvijas, jau ir ieviesušas būtisku akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa likmju samazināšanu, lai tādējādi energoresursu un pārtikas cenas straujās inflācijas apstākļos noturētu kaut kādos saprāta rāmjos,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.
Viņš atgādina, ka līdztekus šai nodokļu likmju samazināšanai ir arī ieviesta pabalstu sistēma, par ko runā Latvija. “Būtībā Latvijā pagaidām pat īsti nav uzsāktas kvalitatīvas diskusijas par visus – gan iedzīvotājus, gan biznesa makus – aplaupošas inflācijas ierobežošanu, to motivējot ar to, ka “nodokļu likmju samazināšana būs atbalsts bagātajiem”. Dīvaini, ka Latvijā ir tik daudz bagāto, kuri brīdī, tiklīdz maizei 21% PVN likmes vietā būs 5% vai pat 0%, nekavējoties iegādāsies nevis vienu maizes kukuli nedēļā, bet uzreiz divus vai trīs,” analizē J. Zelmenis. Viņš nesaprot, kāpēc Latvijā valdošās politiskās partijas īsti nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai.
Plašāk par citu valstu rīcību kaitējuma no cenu kāpuma mazināšanai lasiet BDO pētījumā 14.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!