19 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši daudzas turīgākās, piemēro zemāku PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, vienlaikus šo samazināto likmi daudzas valstis nepiemēro alkoholiskajiem dzērieniem.

To rāda AS BDO Latvia pētījums. “Latvijā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Somijā, Portugālē, Slovēnijā, Igaunijā, Vācijā,” datus analizē AS BDO Latvia nodokļu prakses vadītājs Krišjānis Volfs.

Viņš norāda, ka lielākajā daļā Rietumeiropas valstu (Luksemburgā 3% likme, Francijā 5,5%, Nīderlandē 9%, Austrijā 10%, Zviedrijā 12%) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvijā, neskatoties uz to, ka šajās valstīs var atļauties ieviest arī augstāku PVN likmi, jo iedzīvotāju ienākumu līmenis ir salīdzinoši augstāks un tie būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējais gads ir uzskatāms par ekonomiskās stagnācijas periodu. BDO pētījums vērš uzmanību, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā ir pat augstāka (21%) PVN likme nekā standartlikme Vācijā (19%), Maltā (18%) un Luksemburgā (17%). Eiropa ļauj samazināt “ES PVN direktīva atļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, izņemot alkoholiskos dzērienus, tāpēc šis jautājums ir nacionālo valstu valdību ziņā,” stāsta K. Volfs.

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.

Latvijai vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot ,tikai radot labvēlīgus apstākļus un neuzliekot apgrūtinājumus vai šķēršļus visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā.

Tādas atziņas skanēja AS BDO Latvia rīkotajā diskusijā. Tika norādīts, ka Latvija nav spējusi sekmīgi izmantot padomju laiku ražošanas un kapitāla resursu mantojumu, kā rezultātā ir palaistas vējā iespējas piesaistīt investorus tieši eksportspējīgu produktu ražošanai un pakalpojumu radīšanai. Rezultātā sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūra nodrošināšanai pieaug, taču šāda finansējuma radītājiem jau pašlaik nav iespējams segt šīs vajadzības to pilnā apmērā, un vienīgais risinājums ir lielāks budžeta deficīts. Situāciju vēl satraucošāku dara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā ES struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Latvijā pašreizējā kapitāla pieauguma nodokļa likme ir līdzvērtīga kaimiņvalstīs esošajām, vienlaikus tā ir augstāka nekā Bulgārijā, Rumānijā, taču ievērojami zemāka nekā Francijā vai Somijā.

To rāda BDO Latvia pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kuru piemēro par ienākumiem, kas gūti no akciju vai kapitāla daļu, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas. “Pašreizējā 20% likme ir iepriekš — 2018. gadā – veiktās nodokļu reformas rezultāts, kas ir sasaistīts gan ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 20% par sadalīto peļņu sabiedrības dalībniekiem, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi — 20%, taču šis apmērs ir divas reizes augstāks nekā nosacīti lētākajās valstīs,” pētījuma datus skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka akciju, kapitāldaļu un arī nekustamā īpašuma pārdošana ir ne tikai juridisko, bet arī fizisko personu viens no ienākumu avotiem, tāpēc arī attiecīgā tiem piemērojamā likme ir izlīdzināta visiem pārdevējiem, lai tādējādi nebūtu kādu ofšoru, kuri var attiecīgos darījumus veikt un par tajos gūto peļņu maksāt mazāku ienākuma nodokļa apmēru. “Varam paraudzīties uz holdingkompāniju darījumiem, kuras pārvalda savas meitas sabiedrības (to kapitāldaļas) un kādā brīdī tās izlemj pārdot, vienlaikus līdz šī darījuma brīdim neizmaksā dividendes un tādējādi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli,” uz lūgumu minēt juridisko personu piemēru atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, šādos piemēros, kad netiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, vēl cerēt uz nelielu kapitāla pieauguma nodokli ir naivi un nepamatoti. “Kopš nodokļu reformas faktiski uzņēmumu ienākuma nodokļa pienesums kopējā valsts makā ir niecīgs, un tā ienākuma apmērus var izmantot, tikai mainot visu šī nodokļa iekasēšanas principu,” tā J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka pēc Finanšu ministrijas datiem uzņēmumu ienākuma nodoklī 2023. gadā tika iekasēti 544,8 milj. eiro, kas ir pēdējo gadu lielākā summa, jo 2019. gadā bija tikai 44,8 milj. eiro, bet pirms nodokļu reformas — 2017. gadā – 425,6 milj. eiro.

Uzņēmējam ir jābūt skaidrai vīzijai un mērķim, kā arī pareizajiem cilvēkiem apkārt, jo lielas lietas var paveikt tikai kopā ar uzticamu komandu, uzskata Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia partneris.

Ārējie apstākļi mūsdienās mainās ļoti strauji, tāpēc uzņēmējiem nekad nevajadzētu aizmirst, ka biznesā vienmēr ir jākoncentrējas uz izaugsmi, domā R.J.Jaunkalns, piebilstot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī reputācija. Latvija ir maza valsts, tāpēc liela uzmanība jāpievērš arī uzņēmuma tēlam, ilgtermiņā panākot, ka klienti vēlas izmantot konkrētā biznesa preces vai pakalpojumus un uzticas to kvalitātei, spriež BDO Latvia partneris.

Gūst starptautisku pieredzi

Uzaugu Ādažos, netālu no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku poligona, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par karavīru, atminas R.J.Jaunkalns. “Pamatskolā savukārt apsvēru iespēju savu profesionālo karjeru saistīt ar arhitekta profesiju, bet vidusskolas laikā nolēmu, ka gribu mācīties ārzemēs, kā rezultātā sāku mārketinga studijas Dānijā. Pirmos divus gadus fokusējāmies uz teoriju, bet pēc tam gūtās zināšanas bija nepieciešams nostiprināt arī praksē. Tā kā Dānijā apmaksātu prakses vietu atrast bija ļoti sarežģīti, izlēmu par labu kompānijai Ernst&Young Latvijā, kur guvu pirmo ieskatu grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu jomā. Pēc prakses beigām saņēmu piedāvājumu palikt uzņēmumā, un, tā kā darbs man šķita ļoti interesants, nolēmu šo piedāvājumu pieņemt. Turpmākos divus gadus mana dzīve bija saistīta ar divām valstīm – strādāju Latvijā, bet studēju – Dānijā, kur ieguvu augstāko izglītību arī finansēs un biznesa vadībā. Augstu novērtēju, ka praktiski visu bija iespējams darīt attālināti, tāpēc fiziski uz Dāniju devos tikai, lai nokārtotu eksāmenus un aizstāvētu bakalaura darbu,” stāsta R.J.Jaunkalns, neslēpjot, ka sākotnēji viņš vēlējies palikt Dānijā.

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas piedāvājumu investoriem. Kā piecu gadu laikā iespējams sasniegt 47,8 miljonu eiro apgrozījumu, nostiprināties Baltijas tirgū un nodibināt meitas uzņēmumus 7 valstīs, kā arī tik sadrumstalotā tirgū kā lietotu automašīnu tirgošana, iespējams, ieņemt vērā ņemamu tirgus daļu un kam attīstībā vēl nepieciešami līdzekļi, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Edgars Cērps.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.nove,bra numurā lasi:

Statistika

Latvijas ekonomika ir tālu no kaimiņzemēm

Ideju mežs

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

CEWOOD sāks spēlēt superlīgā

Nodokļi

Uzņēmumiem uzticas vairāk. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Ēdināšana

Pats sev - lielākais kritiķis. John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis

Portrets

Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia partneris

Brīvdienu ceļvedis

Dārta Apsīte, SIA Studio Ausme līdzdibinātāja

Uzņēmumu jaunumi