Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.
Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.
VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele Latvijas Radio paudusi, ka šis solis tikai izskatās pēc pretimnākšanas, taču tas nav racionāls, jo valstij ik gadu izmaksās gandrīz 7 miljonus eiro, bet katrs pacients individuāli to, visdrīzāk, nemaz neizjutīs. Tas arī neatbilstot kompensācijas sistēmas principiem.
Arī Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija paziņojumā medijiem noraidījusi VM sagatavoto ziņojumu, jo uzskata to par kaitniecisku tautsaimniecībai un sabiedrības drošībai, jo tas grauj gadiem veidoto zāļu apgādes sistēmu.
"Farmācijas nozarē jau gadiem tiek runāts par nepieciešamību mazināt PVN likmi zālēm, jo PVN likmes samazināšana tiešā veidā samazina pacientu izdevumus par zālēm. Ziņojumā Veselības ministrija kārtējo reizi atliek problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, neminot konkrētu samazinātās PVN likmes apmēru, kā arī netiek minēti konkrēti termiņi, kad samazināto PVN likmi ir plānots ieviest. Tas rada pamatotas aizdomas, ka līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, PVN likmes samazināšana tā arī netiks īstenota," teikts paziņojumā presei.
"Dzenoties pēc cenu samazinājuma Veselības ministrija ir aizmirsusi par šādas rīcības ekonomisko pamatojumu un iespējamām sekām. Zāļu piecenojumu apmēri nav mainīti kopš 2005.gada, bet ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir ievērojami pieauguši. Laikā, kad tika veidots piecenojumu modelis vidējā alga valstī nepārsniedza ~580EUR, bet šobrīd vidējais atalgojums jau pārsniedz ~1550 EUR. Laika gaitā ir ievērojami pieaugušas arī energoresursu izmaksas, komunālo pakalpojumu, transporta, īres un citas izmaksas. Sākot no 2021.gada esam piedzīvojuši straujāko izmaksu pieaugumu, līdzīgi kā tas ir arī citās nozarēs, kad izdevumi ļoti strauji pieauga līdz pat 40%, zāļu apgādes uzņēmumiem cenu regulēšanas mehānisms neļauj izmaksas iekļaut preču un pakalpojumu cenās. Šī iemesla dēļ inflācija farmācijas nozarē ir saglabājusies mērena ~6% apmērā, kamēr citās nozarēs cenu pieaugums sasniedz pat 40%. Tas nozīmē, ka energoresursu un citu izmaksu straujais pieaugums ir ticis kompensēts uz nozares rēķina," norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.
Asociācijas ieskatā šādos apstākļos nacionālajiem zāļu apgādes uzņēmumiem būs jāveic atbilstoši taupības pasākumi, jāsamazina piegāžu reizes, jāoptimizē darba vietas un jāsamazina darbinieku skaits, kā arī jāpārskata sortiments: "No vienas puses Veselības ministrija vēlas nodrošināt zāļu finansiālo un fizisko pieejamību, bet no otras puses tiek darīts viss iespējamais, lai zāļu sortiments sašaurinātos, krājumi būtu pieejami daudz īsākā termiņā, bet zāļu pasūtījumu apstrādes un piegādes termiņi būtu garāki. Viss iepriekš minētais norāda uz to, ka Veselības ministrijai nav ilgtermiņa redzējuma par nozares attīstību. Pirms jebkādu reformu īstenošanas būtu nepieciešams izstrādāt farmācijas nozares attīstības plānu (politiku), lai nozarei būtu skaidri valsts mērķi attiecībā uz farmācijas nozari, attīstības virzieni un sasniedzamie rezultāti".
Asociācija arī piebilst, ka uz nozares politikas trūkumu norāda arī Veselības ministrijas ieceres veidot jaunas informācijas apmaiņas un drošības sistēmas, kā arī attīstīt kritisko infrastruktūru krājumu veidošanai un valsts apgādei ar zālēm krīzes situācijās, bet šīm funkcijām kā ierasti nav paredzēts finansējums no valsts budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ieceres būs jāievieš uz nozares rēķina, bet finansējuma samazināšana nozarei šīs iespējas vēl vairāk samazinās.