Bieži pretējās pozīcijās esošās arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas sākušas runāt vienā balsī, lai valdība neieviestu Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto piedāvājumu nevienlīdzības mazināšanai, svētdien ziņoja LTV raidījums de facto.
FM piedāvā diferencēt ar nodokli neapliekamo algas daļu. Pašlaik ar nodokli neapliek pirmos 75 eiro. Iecere paredz piecos gados zemāko algu saņēmējiem neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 160 eiro, bet no algām virs 1500 eiro nodokļus iekasēt pilnā apmērā.
Ieceres lielākais trūkums ir tas, ka mazāko algu saņēmēji pārmaksāto nodokli varēs saņemt nākamajā gadā, iesniedzot deklarācijas. To var arī uzskatīt par sava veida valsts kreditēšanu vesela gada garumā. Šāda kārtība arī pieļauj, ka nezinātāji vai tie, kas nevarēs atgūt atpakaļ daudz naudas, deklarācijas vispār nesniegs. «Noteikti sistēma nav veidota ar mērķi iegūt budžetā papildu naudu, uz tā rēķina, ka kāds nav to paprasījis atpakaļ,» saka FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un skaidro, ka deklarācijas nepieciešamas, lai sasummētu visus strādājošā ienākumus.
Deklarācijas ļaus iesniegt trīs gadu laikā un jau tagad puse strādājošo to dara.Lielāka sloga uzlikšanu mazāk nodrošinātajiem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izmanto kā pretargumentu ieceres apturēšanai. Īpaši uzņēmējiem netīk, ka, vairāk paņemot nodokļos no lielajām algām, valsts raidīšot signālu, ka atbalstāmas ir mazākas algas.
Piedāvājuma oponenti arī sarēķinājuši, ka no diferencēta nepaliekamā minimuma lielākie ieguvēji būs tie, kuriem nav apgādājamie, bet, piemēram, uz vecākiem ar bērniem efekts būs mazāks. Arodbiedrības un uzņēmēji kā citus variantus piedāvā lielākus atvieglojumus par apgādājamiem, kas nebūt nenozīmē palīdzību tikai zemāk atalgotajiem. Iespēja ir arī celt neapliekamo minimumu visiem, bet tas dārgi maksātu.
«Mēs runājam par idejām. Ja es pasaku ideju, man nevar pateikt, ka budžets to nevar atļauties,» par FM norādēm, ka arodbiedrību priekšlikumi budžetam var nebūt paceļami, saka arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers. FM alternatīva ir progresīvs ienākumu nodoklis – lielajām algām līdz pat 35%. Tomēr FM šo neuzskata par labāko iespēju. Kā iepriekš norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), ienākuma nodokļu celšana labāk atalgotajiem var veicināt ēnu ekonomiku, turklāt, lai progresivitāte ienestu vērā ņemamu naudas apjomu, lielāka likme būtu jāpiemēro arī vidējām algām.
Uzņēmēji, tieši pretēji, uzstāj uz ienākuma nodokļa samazināšanu no 23% uz 22% pilnīgi visiem, kas pašlaik ir ierakstīts likumā. Šāda plakana likmes pazemināšana gan nerisinās ienākumu nevienlīdzības problēmu, jo naudas izteiksmē vairāk iegūs tie, kam algas augstākas. Piemēram, strādājošais ar 1000 eiro algu un diviem apgādājamiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas papildu saņemtu 4.90 eiro mēnesī, bet 500 eiro algas saņēmējs – 43 centus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) LTV raidījumā Sastrēgumstunda uzvēra, ka FM piedāvāto neapliekamā minimuma diferencēšanu uzskata par vajadzīgu, bet jau dienu vēlāk pēc tikšanās ar darba devējiem un arodbiedrībām pieļāva arī iespēju to neīstenot, ja ekspertu darba grupas vērtējums būs negatīvs.
Jāatzīmē, ka nevienlīdzības mazināšana ir iespējama arī ar tehniski daudz vienkāršākiem paņēmieniem – progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, nekustamā īpašuma un kapitāla nodokļa celšanu. Taču par izmaiņām šajos nodokļos iesaistītie publiski nerunā.