20 no valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018- 2021. gadam ietvertajiem 100 uzdevumiem pilnībā nav izpildīti
Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Pašlaik tapšanas stadijā ir vienotais nodokļu nomaksas konts, kuru plānots iedarbināt jau no 2021. gada, savukārt neskaidrība ir par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu mazajai uzņēmējdarbībai un nodokļu rēķina automātiskas apmaksas risinājuma ieviešanu. To, ka par nodokļu reformas rezultātiem vēl ir pāragri spriest, atzina gan atbildīgās komisijas deputāti, gan Finanšu ministrijas speciālisti.
Vēlmes neatbilda iespējām
Savulaik, 2017. gada maijā, akceptētajās nodokļu politikas pamatnostādnēs bija iecerēts viens, bet realitātē ir kaut kas cits. Piemēram, bija paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23% apmērā tiks saglabāta ienākumiem, kuri gadā pārsniedz 45 000 eiro, bet ieņēmumiem līdz šim slieksnim tiktu piemērota 20% likme. Savukārt realitātē Latvijā tika ieviestas veselas trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – 20 % ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23% likme, bet tiem, kuru ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, jau 31,4% likme. Tāpat bija paredzēts, ka ar 2018. gada 1. janvāri tiek atcelts solidaritātes nodoklis, taču tā vietā šis nodoklis piedzīvoja rekonstrukciju, taču atcelts netika. Pamatnostādnēs bija paredzēts, ka, atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 eiro gadā, ienākumiem līdz 55 000 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī; no ienākumiem virs 95 100 eiro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā). Turklāt par vienu procentpunktu tika paaugstināta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likme.
Tieši minētā atšķirība komplektā ar sarežģīto diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma piemērošana arī raisīja daudzu uzņēmēju ne tikai neizpratni par šādām nobīdēm no sākotnējās ieceres, bet arī sašutumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins atzina, ka nodokļu politikas pamatnostādnēs apstiprinātie uzdevumi nav identiski īstenotajai nodokļu reformai, tāpēc arī ir daudz daļēji izpildītu uzdevumu. Proti, ir notikušas diezgan būtiskas korekcijas. Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka ar nodokļu reformu bija vēlme risināt arī veselības aprūpes finansēšanas jautājumus, kā rezultātā tika nolemts par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likmi un šos papildus iekasētos līdzekļus novirzīt tieši veselības aprūpei. «Ar vienu roku valsts samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ar otru roku koalīcijas partneri uzspieda palielināt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likmi par vienu procentpunktu kā obligātu veselības apdrošināšanu, kuru tagadējā valdība tā kā atceļ,» rezumēja D. Reizniece-Ozola.
Skāra visu laukumu
Nodokļu politikas pamatnostādnes ir komplekss pasākumu kopums, kurā ir vairāki mērķi – ienākumu nevienlīdzības mazināšana, uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, vienlaikus nodrošinot arī pietiekamus valsts budžeta ieņēmumus. Proti, izmaiņas skāra nevis tikai kādus atsevišķus nodokļus, bet gan visu nodokļu sistēmu - gan akcīzes nodokļa likmes, gan PVN reversās maksāšanas kārtības paplašināšanu. Nodokļu pamatnostādnes paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem, tādējādi jau ir notikusi akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, un tāda arī paredzēta perspektīvā.
Visu rakstu lasiet 20. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!