Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads ir sasnieguši augstākos rezultātus apritīgumā, jo apritīguma mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.
To rāda Latvijas zinātnieku radīts rīks pašvaldību apritīguma novērtēšanai — pirmais Latvijas pašvaldību aprites ekonomikas indekss. Tā metodiku izstrādāja Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Darbs pie aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās 100 % visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā – visas informācijas apkopošana un analīze. Iedzīvotāju aptauju un datu analītiku vadīja Dr. sc. soc. Andris Saulītis. Pašvaldību iesaisti palīdzēja koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā aprites ekonomikas indeksa izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki un pētnieki.
Divpusējs skatījums
Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir vairākas būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos. Šī indeksa datu objektivitātē būtiski bija arī tas, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības centienus, un vienlaikus arī tika noskaidrots, kā sabiedrība vērtē savu rīcību kontekstā ar aprites ekonomiku. Kopā aizpildītas 3223 anketas. Dati atklāj, ka iedzīvotāji kopumā uzskata, ka pašvaldības saimnieko atbilstoši aprites ekonomikas principiem vairāk nekā paši cilvēki. Vienlaikus respondentu vērtējumā vietvaras varētu būt taupīgākas ar resursiem.
Proti, ja pašvaldības uzskata, ka savus resursus – degvielas, ūdens, elektrības, siltuma un dažādu materiālu, kā kancelejas preces un iekārtas, – tās taupa gana, tad iedzīvotāji šajā pozīcijā dod krietni zemāku vērtējumu.
“Latvijas aprites ekonomikas indekss ir unikāls un pirmais zinātniski pamatotais praktiskais rīks, kas palīdzēs Latvijas pašvaldībām novērtēt savu aktuālo situāciju apritīguma jomā un efektīvāk plānot turpmākos attīstības soļus,” uzsvēra aprites ekonomikas indeksa iniciatīvas aizsācēja un AS CleanR Grupa valdes locekle Agita Baltbārde.
Visu rakstu lasiet 17.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.