Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Satversmes tiesā ierosināta lieta par 2024. gada 11. janvāra likuma “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” 4. panta, ciktāl ar to Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta pirmā daļa papildināta ar 8. punktu un 3. pants papildināts ar 5.1 daļas 3. punktu, un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Apstrīdētās normas paredz aizliegumu no 2025. gada 1. janvāra laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, kuri satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, un kuru maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā pārsniedz četrus miligramus uz gramu.

Pieteikuma iesniedzēja ir kapitālsabiedrība, kuras komercdarbība ir tabakas aizstājējproduktu – beztabakas nikotīna spilventiņu – ievešana un izplatīšana Latvijā. Līdz šim pieteikuma iesniedzēja esot izplatījusi tikai tādus beztabakas nikotīna spilventiņus, kuri satur dažāda veida aromatizētājus un kuros nikotīna koncentrācija pārsniedz četrus miligramus uz gramu.

Ar "Salt" zīmolu strādājošais elektronisko cigarešu ražotājs "Pro Vape" Satversmes tiesā (ST) ir apstrīdējis no nākamā gada paredzētos aromātu ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.

Kā liecina ST lēmums, tiesa pēc "Pro Vape" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem atbilst šī gada sākumā Saeimas pieņemtie grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas no nākamā gada liegs laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Elektronisko smēķu ražotājs apstrīdējis likuma grozījumu normas, kas noteiks, ka laist tirgū būs aizliegts elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Tāpat būs aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus, ja smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, tostarp jaunieviestu tabakas izstrādājumu, sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, tajā skaitā mentols, tā analogi un geraniols.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu Tet un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skata punkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.

Piekrītot Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas (LIAK) prezidenta N. Berga teiktajam, ka šim nozarei būtiskajam lēmumam jābūt pieņemtam atklāti un ar pārliecinošu pamatojumu, piedāvājam Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) viedokli. LTA Latvijā pārstāv daudzskaitlīgāko elektronisko sakaru komersantu pulku un allaž ir iestājusies par konkurenci nozarē.

Minētā jautājuma likmes ir augstas – īpaši runājot par fiksēto līniju optiskā tīkla operatoru Tet. Šī daudzu gadu rezultātā un vairāk nekā pusmiljarda eiro ieguldījumos tapusī infrastruktūra savā ziņā ir unikāla – neviens cits operators šodien tādu nevar piedāvāt un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs. Lai gan Latvijas tirgū ir vēl daži citi fiksētā tīkla operatori, nevienam no tiem tīkls nepārklāj visu valsti, kā arī lielākajās pilsētās to infrastruktūra var nebūt nākotnes droša, piemēram, Rīgas pašvaldība strādā pie galvaspilsētas izskata sakārtošanas, un tai ir iebildumi pret gaisa vadiem, kas stiepjas starp ēkām. Tet infrastruktūra ir ieguldīta pazemes kabeļu kanalizācijā.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu – 4% – 2023. gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas – ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir: