Lietotas automašīnas no Eiropas, arī Latvijas, patlaban visai bieži tiek eksportētas uz Āfrikas valstīm, īpaši uz Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem tās tiek nogādātas ekonomiski spēcīgākajā Nigērijā, liecina transporta kompānijas Kurbads dati.

Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais ro-ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji, arī Latvijas.

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas - Dženovu un Savonu,» skaidro uzņēmuma loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene. Āfrikas auto tirgotāji līdz niansēm pazīstot lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērkot tos no Latvijas vai visas bijušās Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks nekā Rietumeiropā. «Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu,» skaidro kompānijas pārstāve.

Vitol Group – AS Ventspils nafta lielākais akcionārs – un Helios Investment Partners vienojušies par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi 276 miljonu ASV dolāru vērtībā Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumā Oando Plc. Uzņēmuma Oando galvenā mītne atrodas Nigērijā, bet pārstrādes un tirdzniecības vietas atrodas arī Rietumāfrikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mantisko tiesību un balsstiesību iegāde vēl jāapstiprina kontrolējošām un uzraudzības iestādēm, kā arī ir jāveic parastās pirkuma cenas korekcijas, tostarp attiecībā uz apgrozāmo kapitālu.

Pēc iegādes apstiprināšanas tiks izveidots jauns, neatkarīgs pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums, kurā ietilps vairāk nekā 400 degvielas uzpildes stacijas Nigērijā, kā arī noliktava, kurā būs iespējams uzglabāt kopumā 84 000 tonnu kravu. Uzņēmums paplašinās savu darbību, pārņemot daļas piegādes un beztaras izplatīšanas uzņēmumā Ganā un sniedzot sašķidrinātās naftas gāzes uzpildīšanas un izplatīšanas un smēreļļu tirdzniecības pakalpojumus.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.

Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.

Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Swedbank līzings un What car.lv kopīgi veidotā aptauja liecina, ka Latvijā izteikti dominē mazlietotu un lietotu auto tirgus. Aptuveni 80% potenciālo auto pircēju iegādātos šādus auto. PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Aptaujājot 1443 respondentus, iegūtie rezultāti uzrāda, ka interese par auto iegādi tirgū joprojām ir. Izteikta tendence pircēju motivācijā un kritērijos - absolūts racionālu motīvu pārsvars pretstatā līdzšinējiem gadiem. Līdz ar to šīm jaunām pieprasījuma tendencēm pakāpeniski nepieciešams pielāgoties arī auto tirgum.

Kas Jūs šobrīd mudinātu iegādāties auto?

SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Vislabākā dzīves kvalitāte ir Norvēģijā, savukārt vissliktākā dzīve ir virknē Āfrikas valstu, sarakstu noslēdzot Kongo, liecina ANO Attīstības programmas veidotais 2011.gada Attīstības indekss.

Latvija Attīstības indeksā starp 187 pasaules valstīm ieņem 43.vietu, no pagājušā gada pakāpjoties par piecām pozīcijām un iekļūstot starp valstīm ar ļoti augstu attīstības līmeni.

Igaunija tāpat kā pagājušā gadā ierindojusies 34.vietā, bet Lietuva 40.vietā, pakāpjoties par četrām pozīcijām.

Norvēģija kopš 2001.gada pirmo vietu sarakstā ieņēmusi jau deviņas reizes.

Otrajā vietā aiz Norvēģijas indeksā atrodas Austrālija, kam seko Nīderlande, ASV, un Jaunzēlande.

Saraksta noslēgumā atrodas virkne Āfrikas valstu, indeksu noslēdzot Kongo Demokrātiskai Republikai. Otrā vietā no beigām ir Nigēra, trešajā Burundi, ceturtajā Mozambika un piektajā vietā no beigām ierindojas Čada.

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Rietumvalstu un Irānas saspīlējums turpina augstos līmeņos uzturēt pasaulē vissvarīgākā energoresursa – naftas – cenu. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šodien atradās pie 113,5 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Valsts ziņojusi, ka sākusi urāna bagātināšanu zem zemes (jeb kalnā) un par spiegošanu uz nāvi notiesājusi izbijušu ASV armijas karavīru. Savukārt šodien automašīnas sprādzienā bojā gājis Irānas kodolzinātnieks. Irāna jau paspējusi vainu novelt uz Izraēlu.

Saspīlējums aug un nav izslēgts, ka drīzumā tuvajos Austrumos varētu notikt reāla karadarbība. DB jau rakstījis, ka naftas tirgum šajā sakarā ļoti svarīgi ir tas, kas notiks ar Ormuza šaurumu, proti, vai tas tiks bloķēts (to nodrošināt sadursmes gadījumā solījusi Irāna). Eksperti lēš, ka īstermiņā uz naftas cenām tam var būt ļoti liela ietekme. Tiesa gan, nav īstas pārliecības par to, vai militāra konflikta gadījumā Irāna spēs ilgstoši bloķēt šo naftas industrijai tik ļoti svarīgo šaurumu (pa to tiek pārvadāta aptuveni viena piektā daļa pasaulē izmantojamās naftas).

Tuvākajā laikā vēlēšanas gaidāmas ne tikai ASV, bet arī Venecuēlā, kur no 1999. gada pie varas ir pret kapitālismu noskaņotais Ugo Čavess. Čavesa konkurents gaidāmajās vēlēšanās šā gada 7. oktobrī ir Enrike Capriles, kas solījis, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas minimālā alga Venecuēlā tiks palielināta par 22% līdz 2500 bolivāriem (581 ASV dolārs – aptuveni 320 lati). Tāpat Venecuēlas prezidenta amata kandidāts ik gadu solījis radīt 500 tūkst. jaunu darba vietu.

Pagaidām gan Ugo Čavess ir līderis visās lielākajās sabiedriskās domas aptaujās. Kolorīto amatpersonu atbalsta liela daļa valsts nabadzīgo iedzīvotāju. Tieši par šo Venecuēlas iedzīvotāju slāni savas varas laikā U. Čavess rūpējies sevišķi pastiprināti (pats Ugo Čavess nāk no nabadzīgas ģimenes) – labklājības sistēmai tiek novirzīta faktiski visa peļņa no Venecuēlas bagātības naftas. Rezultātā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Piemēram, veselības aprūpe un izglītība Venecuēlā ir par velti.

Tāpat jāatgādina, ka šajā valstī ir zemākā benzīna cena pasaulē – aptuveni 1,3 santīmi par litru. U. Čavess slavens ar valsts naftas industrijas nacionalizēšanu. Db.lv jau rakstījis, ka, iespējams, ka bez šīs kolorītās personības Venecuēlā aina būtu līdzīga kā Nigērijā, kur naftu iegūst pamatā ārvalstu kompānijas un viena galona (3,79 litri) iegādei valsts iedzīvotājam aiziet 51% no vidējiem dienas ienākumiem (venecuēlietim ir vidēji jāatvēl vien 0,3% savu dienas ienākumu, lai nopirktu galonu naftas). Turklāt Nigērijā izveidojusies ačgārna aina, kad valsts, lai gan ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā, pašu benzīnu importē, jo Nigērijā vienkārši nav pietiekami daudz naftas pārstrādes rūpnīcu.

Aivars Rēvelis, Siemens tirdzniecības pārstāvis un RTU Rīgas Biznesa skolas absolvents, kopš šī gada janvāra strādā Nigērijā – nodarbojas ar spēkstaciju iekārtu pārdošanu.

Ikdienā viņam jāsastrādājas ar cilvēkiem no Nigērijas, Indijas, Apvienotās karalistes, Zviedrijas, Vācijas, Dienvidāfrikas, Indonēzijas, Austrālijas, ASV, Polijas, Alžīras, Marokas.

Atvērto durvju diena Rīgas Biznesa skolas MBA programmāJa arī Tu vēlies pievienoties RBS studentu pulkam, veidot savu biznesu vai kāpt pa karjeras kāpnēm, nāc un uzzini vairāk par studiju iespējām - 29.oktobrī plkst. 18 Skolas ielā 11 RBS rīko atvērto durvju dienu MBA jeb biznesa vadības maģistra programmā, kurā potenciālie studenti varēs uzzināt par programmas saturu, iestāšanās nosacījumiem un MBA beidzēju iespējām darba tirgū.

Tiek lēsts, ka katru dienu Nigērijā tiek nozagti 180 tūkstoši barelu naftas un galvenie tās pircēji atrodas Balkānos un Singapūrā, vēsta BBC.

Patriks Dele Kola, politiķis no ar naftu bagātā Nigēras deltas reģiona, apgalvo, ka 90 procenti no nozagtās naftas tiek nelegāli izvesti no valsts. Viņš uzsācis kampaņu Pārtraukt zagšanu, lai pieliktu punktu šīm darbībām.

Nigērija ir viena no pasaulē lielākajām naftas ražotājām, bet lielākā daļa tās iedzīvotāju ir iestiguši nabadzībā.

«Kad sākat uzdot jautājumus un izgaismot šo problēmu, jūs esat atrisinājis vairāk nekā 50 procentus no problēmas,» sacījis

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Tika veikts pētījums, kurā noskaidrots 25 valstu patērētāju viedoklis par ekonomikas izaugsmes perspektīvām. Atklājās, ka ievērojami atšķiras bagāto valstu un attīstības valstu vērtējums - vispesimistiskāk noskaņoti japāņi, franči un briti, bet visvairāk optimistu ir Nigērijā. Attieksmju atšķirības atspoguļo pēdējā laika ekonomikas rādītājus, vēsta BBC.

Pētījumu veica BBC World Service. Tajā tika novērota tendence, ka patērētāji tā saucamajā «bagātajā pasaulē» ekonomikas perspektīvas vērtēja negatīvi, savukārt attīstības valstīs cilvēki ir bijuši daudz optimistikāki. Pētījumu kompānija Globescan aptaujāja vairāk nekā 25 tūkstošus cilvēku.

Attieksmju atšķirības atspoguļo pēdējā laika ekonomikas rādītājus – vērojama spēcīga izaugsme attīstības ekonomikās un ekonomikas izaugsmes «lēnīgums» bagātajās valstīs, raksta medijs. Pētījuma rezultāti saskan arī ar ekonomikas izaugsmes nākotnes aplēsēm – attīstītās valstis varētu ieslīgt atpakaļ krīzē.

Vissliktākā situācija ar ziemājiem ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem. Citos Latvijas reģionos ziemāji skarti mazāk, taču kailsala ietekmi uz saimniekošanu izjutīs teju katrs graudu audzētājs, savā apsekojumā secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC).

«Šis ir kārtējais gads, kad piedzīvojam netipiskus laika apstākļus, kas šogad augkopjiem nes salīdzinoši lielus zaudējumus – viena hektāra pārsēšanas izmaksas ir apmēram 100 eiro uz hektāru, atkarībā no sēklas cenas. Taču saimnieciskie zaudēji ir lielāki, ņemot vērā jau rudenī veiktos ieguldījumus. Mēs redzam, ka Zemgalē izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet pārējā Latvijā situācija ir labāka tajos laukos, kurus saimnieki iesēja salīdzinoši vēlu un izvēlējās mūsu klimatiskiem apstākļiem piemērotākas šķirnes, kas, gan ir mazāk ražīgas,» norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Tipogrāfija United Press savu pārliecinošo veikumu skaidro ar spēju veidot ar klientiem ilgtermiņa attiecības, kurām krīze netraucē.

Atslēga nav cenā un pat ne kvalitātē, jo visi strādā labi un tagad arī pietiekami lēti, bet gan personiskajos kontaktos un spējā pareizi komunicēt ar klientiem – tā poligrāfijas grupas United Press pagājušā gada veikumu, uzņēmuma apgrozījumam pieaugot par 35%, skaidro tās komercdirektors Artūrs Broks. Ilgus gadus nodzīvojis Norvēģijā, viņš Latvijā atgriezies ar diplomu mārketingā un pieredzi poligrāfijas biznesā, kas arī ļāva United Press tik veiksmīgi iekarot Norvēģijas tirgu.

Iegādājas veselu tipogrāfiju

Šogad United Press plāni ir vēl ambiciozāki – apgrozījumam jāpieaug par 40%, toties 2011. gadā jāpietuvojas piecu miljonu latu robežai, pārliecinoši saka A. Broks. Latvijā uzņēmumam ir tikai birojs un ražotne, bet vērtīgākais «kapitāls» – klienti – ir Norvēģijas izdevniecības. Cits Latvijas eksporta čempions poligrāfijā – uzņēmums Livonia Print – Skandināvijas tirgū startē ar grāmatām, tad United Press specializācija ir periodikas izdevumi. Ik mēnesi kompānija drukā 70–80 dažādus Norvēģijā izdotos žurnālus.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Dzīvei un darbam vislabākā pilsēta pasaulē ir Austrijas galvaspilsēta Vīne, bet vissliktākā - Irākas galvaspilsēta Bagdāde.

Tā liecina ASV kompānijas Mercer pētījums, ko atreferē portāls kommersant.ru.

Šīs kompānijas analītiķu vērtējumā jau otro gadu pēc kārtas Vīne tiek atzīta par labāko 221 megapoles vidū. Labāko vidū dominē Eiropas lielplsētas, jo 25 labāko vidū 16 ir Eiropas pilsētas, vēl jo vairāk, ja Vīnei seko Cīrihe un Ženēva, kas ieņem attiecīgi otro un trešo vietu.

Labākā no ASV pilsētām ir Honolulu, kas ieņem 31. vietu, Āzijas labākās pilsētas tituls piešķirts Singapūrai, kura ierindota augstajā 28. vietā. Salīdzinājumam - Londona ir tikai 39. vietā. Kopumā pilsētas tika vērtētas pēc 39 kritērijiem, raksta portāls kommersant.ru.