Viesnīca Annas Hotel saņēmusi atzinību no dizaina viesnīcu ekspertiem un uzņemta starptautiskā dizaina viesnīcu asociācijā Best Design Hotels, liecina viesnīcas sniegtā informācija medijiem.

Annas Hotel esot pirmā un līdz šim vienīgā dizaina viesnīca Baltijā, kas iekļauta Hotel Alliance Group® veidotajā pasaules labāko dizaina viesnīcu sarakstā Best Design Hotels.

Eksperti dizaina viesnīcas lielākoties apmeklē un vērtē iepriekš nebrīdinot, tādējādi nodrošinot objektīvu vērtēšanas sistēmu.

Šobrīd Best Design Hotels asociācijā uzņemtas 20 viesnīcas no 17 pasaules valstīm un 19 pasaules pilsētām. Hotel Alliance Group® apvieno viesnīcas no visas pasaules dažādās kategorijās – labākās dizaina viesnīcas, labākās luksusa viesnīcas, labākos kūrortus, labākās konferenču viesnīcas, labākās eko viesnīcas u.c.

Bijušajā tekstilrūpnīcā «Rīgas manufaktūra» 90-to gadu gaisotnē norisinājās ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā tika demonstrētas 19 spilgtākās Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares studentu kolekcijas.

2018. gads LMA modes katedrai ir īpašs, jo tiek atzīmēti 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizaina jomā.

Kolekcijas tika demonstrētas rūpnīcas angārā. Kā centrālie scenogrāfijas elementi plašās telpas piepildīja senatnīgas mucas, kabeļi un starmešu gaismu spēles, kas aizveda gadu desmitus tālā pagātnē.

LMA modes skatē savas kolekcijas sievietēm un vīriešiem demonstrēja modes dizaina bakalaura un maģistra programmu studenti: Laura Valtera, Anna Elizabete Kasparsone, Ieva Kupcāne, Elīna Grīnberga, Baiba Tamane, Marta Laima Mielava, Elīna Baltace, Una Bērziņa, Sanita Kapeika, Dita Enikova, Romija Štāle, Ksenija Belca-Beslere, Anita Leina, Monta Petersone, Evija Šaitere, Arvis Kantiševs, Anna Gulbe, Karina Krista Līkanse un Laima Jurča.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Reģistrēto elektrisko automobiļu skaits Norvēģijā pirmo reizi pārsniedzis ar benzīndzinējiem aprīkotu transportlīdzekļu skaitu, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

No Norvēģijā privātīpašumā reģistrētajiem 2,8 miljoniem automobiļu 754 303 ir pilnībā elektriski, salīdzinot ar 753 905 automašīnām, kas aprīkotas ar benzīndzinējiem, norāda OFV.

Tikmēr visvairāk valstī joprojām ir ar dīzeļdzinējiem aprīkoti automobiļi, to skaitam esot teju vienam miljonam, taču to tirdzniecības apjoms strauji samazinās.

Jau ziņots, ka šī gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektriskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords.

Norvēģija piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides, tādējādi elektriskajiem automobiļiem nodrošinot konkurētspējīgu cenu.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.

Gunda Kārkliņa, kura sevi uzskata par tirzmalieti, jau trešo gadu dzīvo un strādā Norvēģijā. Tirzā pagājusi Gundas bērnība un skolas gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Kamēr mamma ar tēti dzīvoja Tirzas baznīcas pakājē, es ciemos braucu bieži gan vasaras, gan ziemas brīvdienās, tagad labi ja reizi gadā aizbraucu,» saka Gunda.

Gunda ir pirms diviem gadiem dibinātās Bergenas Latviešu biedrības Norvēģijā valdes locekle.

Bergenā latviešu ģimenes ir adaptējušās, vecāki strādā, bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu. Runas par atgriešanos Latvijā reizēm pavīd, bet ar piebildi, ka tikai tālākā nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki par to domā. «Šobrīd sociālās garantijas, labāka izglītība, labāk apmaksāts darbs un drošība par rītdienu ir tas, kas attur cilvēkus atgriezties. Jāatzīst, ka dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta. Kur nu vēl nestabilitāte par rītdienu! Tiem, kas maksā kredītus, vispār pārcelšanās jāatliek, jo ar Latvijas algām tos mūžam nesamaksāt. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki dzīvo un strādā ārzemēs, bet Latvija ir kā atvaļinājumu vieta. Jūra mums ir fantastiska, Latvijas lauki, meži un pļavas - kā nekur citur pasaulē! Ja man jautā, vai atgriezīšos Latvijā, saku, ka šobrīd nav zīmju, lai to darītu. Tikko esmu atgriezusies no vasaras atvaļinājuma, kuru pavadīju Latvijā, un redzēju mūsu bērnu radošo veikumu Dziesmu un deju svētkos. Uz Ziemassvētkiem atkal būšu mājās. Galvenais, lai nenosodām un neskaužam tos latviešus, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām. Katram arī Norvēģijā ir savi prieki un bēdas, izaicinājumi un veiksmes,» viņa stāsta.

Sākot no rītdienas, 10. jūlija, pasaules piektajā lielākajā naftas eksportētājā Norvēģijā tiks apstādināta naftas un dabasgāzes ražošana. Tam par iemeslu ir strādnieku izvirzītās pensiju prasības, apstiprinājusi Norvēģijas valdība. Tikmēr naftas cena jau sākusi augt, vēsta BBC.

Enerģētikas kompānijas Norvēģijā norādījušas, ka strādnieki nenāks uz darbu sākot no otrdienas. Šāds lēmums pieņemts cerībā, ka tādējādi valdība liks lietā savas ārkārtas rezerves notiekošo streiku apturēšanā.

Norvēģijas trīs galvenās arodbiedrības streiko jau 15 dienas. Strādnieki pieprasījuši tiesības doties pensijā jau 62 gadu vecumā, saņemot pilnu pensiju. Oficiālais pensionēšanās vecums Norvēģijā ir 67 gadi.

«Ja nekas nemainīsies, naftas ražošana apstāsies pusnaktī,» norādīja Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrs Hākons Smits-Īzaksens (Haakon Smith Isaksen). Galvenais arodbiedrības un uzņēmumu sarunu starpnieks no Norvēģijas Naftas industrijas asociācijas norādīja, ka pēc 13 stundas ilgušās diskusijas ir izgāzušās.

Dānijā un Norvēģijā pēdējās nedēļās ir atkal strauji pieaudzis jauno Covid-19 gadījumu skaits, pavēstīja abu valstu iestādes.

Dānijas slimību kontroles institūcija - Valsts seruma institūts (SSI) - ceturtdien ziņoja, ka oktobra pirmajās divās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 73%. Tas pārsvarā noticis galvaspilsētas Kopenhāgenas reģionā.

Norvēģijā cilvēku skaits ar pozitīviem Covid-19 testiem vienas nedēļas laikā pieaudzis par 53%.

To Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, abās valstīs tomēr ir zemā līmenī.

Dānija un Norvēģija pirms dažām nedēļām atcēla gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Vairs nav nepieciešams valkāt sejas maskas, un netiek arī prasīts Covid-19 sertifikāts, lai apmeklētu restorānus un muzejus. Norvēģijā apmēram 87% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir saņēmuši abas Covid-19 vakcīnas.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union ir parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju Isbjørn Is, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs, kas ir daļa no Food Union grupas stratēģiskā izaugsmes plāna.

Food Union uzņēmumu grupā ietilpst seši uzņēmumi: Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā un Isbjørn Is Norvēģijā.

«Isbjørn Is ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar Norvēģijā iecienītiem produktu zīmoliem. Mēs saredzam potenciālu Isbjørn Is izaugsmei Norvēģijā un pie tā arī strādāsim,» skaidro Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Isbjørn Is ražo un piegādā dažādus saldējuma un saldēto desertu produktus visā Norvēģijā, koncentrējoties uz to tiešo pārdošanu, kā arī pārtikas veikalu ķēdēm visā valstī.

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Kāda kompānija darbam Norvēģijā šobrīd aktīvi vervē Rīgas, Daugavpils, Ventspils un Liepājas medi­cīnas māsas. Interesentu par šo iespēju netrūkst, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Nupat darbā iekārtošanas kompānija informatīvu pasākumu rīkojusi Ventspilī. Uz to ieradušās 17 medicīnas māsas un ārsta palīgi. Darbā iekārtošanas kompānijas pārstāve uzreiz godīgi atklājusi, ka, piemē­ram, slimnīcās par medicī­nas māsām strādāt nevarēs. Tam ir nepieciešama augstā­kā līmeņa norvēģu valodas prasme. Darbs būs nodroši­nāts veco ļaužu pansionātos, lielos aprūpes centros, kā arī mājas aprūpē. Tātad pamatā būs jāveic aprūpes darbs. Taču arī tam esot nepiecieša­mas norvēģu valodas pamatzināšanas, jo darba pienāku­mos ietilpst arī aprunāšanās ar vecajiem ļaudīm, kopīga TV skatīšanās un redzētā apspriešana.

Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, bet šo valstu vietā aktualizējusies Norvēģija, kas ir otra bagātākā valsts Eiropā pēc Luksemburgas, vadoties pēc IKP, un labprāt uzņem strādniekus arī no Latvijas, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pārsvarā latvieši Norvēģijā strādājot darbus, kurus paši norvēģi izpilda nelabprāt – pieprasījums ir pēc amatniekiem, celtniekiem, krāsotājiem, zemes darbu veicējiem, kā arī darbiniekiem zivrūpniecībā. Savukārt Latvijā arvien vairāk cilvēku apgūstot norvēģu valodu. Viņi mācās, lai aizbrauktu, saņemtu lielāku atalgojumu un sociālās garantijas, kā arī izceļo īslaicīgi, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai, skaidro laikraksts.

Inta Armane (28) Norvēģijā studē tūrisma ekonomiku un Neatkarīgajai stāstījusi, ka latviešu skaits tur esot strauji pieaudzis – gandrīz katrā pilsētā dzīvojot latvieši. Norvēģijas medijos izskanot, ka iebraucēji sekmējot ekonomikas izaugsmi, un, ja vien viņus interesē strādāt, nevis saņemt pabalstus, imigrācija tiekot vērtēta labvēlīgi.

Informācijas tehnoloģiju industrija klientiem lielākoties ļauj gulēt uz lauriem, pieļaujot ilūziju par digitālo drošību.

«Būs daži nejauki, tiešām nejauki datu drošības pārkāpumi,» par globālās digitalizācijas paredzamo trauksmes zvanu saka IT infrastruktūras un pakalpojumu grupas ATEA vadītājs Steinars Sonstebijs.

Kādi ir jūsu attīstības plāni Latvijā – programmizstrāde vai IT infrastruktūra un biznesa atbalsta pakalpojumi?

Mūsu biznesa kodolam ir jābūt tādam pašam ikvienā valstī, kurā strādājam, tāpēc Latvijā mums nav citu ambīciju kā Norvēģijā vai Dānijā, un ilgtermiņa mērķis ir visās zemēs sasniegt vienādi augstu veiktspēju, un tas nozīmē IT infrastruktūru. Tas gan nenozīmē, ka mēs nepiestrādātu pie programmām kā šīs infrastruktūras daļas. Proti, tā ir specifiskas, mūsu infrastruktūrai atbilstīgas programmatūras attīstīšana. Tāda ir tendence industrijā vispār – mūsu problēmu risinājums vairs nav aizvien ātrākos datoros, bet gudrākā programmatūrā. Interesantā kārtā lielākā daļa mūsu programmēšanas notiek tieši Baltijā un visvairāk – Latvijā un ne, piemēram, Norvēģijā. Tāpēc tagad mēs gribam šīs jūsu zināšanas eksportēt uz Ziemeļvalstīm.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.