Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.
Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.
Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.
Pēc atgriešanās viņi darbu firmā pameta. Miķelis devās mācīties, Herberts sāka strādāt citur. Pirms divām nedēļām pastkastītēs abus sagaidījis nepatīkams pārsteigums – vēstule no Norvēģijas ieņēmumu dienesta. Tajā pieprasīts triju nedēļu laikā samaksāt vienam 2400, otram 2500 latu Norvēģijā nenomaksātos nodokļus.
«Atnāk [vēstule], ka mums jāsamaksā 25 000 kronu, kas ir 2500 latu. Piemēram, cilvēks, kas ir aizgājis no darba un pagaidām nestrādā – tāda summa ir drusku pasmaga, lai varētu tā uz sitiena viņu samaksāt,» norāda bijušais Arčers darbinieks Herberts Horsts.
Slēdzot darba līgumus, firma par darbienikiem esot apņēmusies nomaksāt visus nodokļus. Un tas arī izpildīts. Tāpēc saņemtās vēstules šokējušas. Prasījuši bijušajiem kolēģiem un firmas vadībai. Atklājies, ka Arčers gar ausīm palaidis starptautiskās konvencijās ierakstītu normu, kas attiecas gluži vai uz visām Eiropas valstīm.
Ja firmas darbinieki ārzemēs strādā mazāk par 183 dienām, nodokļus var maksāt Latvijai. Pēc tam – tos sāk iekasēt Norvēģijas ieņēmumu dienests. Miķelis, Herberts un citi Arčers darbinieki Norvēģijā strādājuši krietni ilgāk – aptuveni 260 dienas. Bet Arčers nodokļus maksājis tikai Latvijai, tāpēc norvēģu VID ieslēdzis skaitītāju un uzskata abus par nodokļu nemaksātājiem.
«Norvēģijā mēs esam atbildīgi, ka nemaksājam nodokļus, nevis firma. Ja firma nemaksā, «značit» no mums pieprasīs to naudu. Un par katru kavējumu ir 15% klāt,» norāda Horsts.
Nekā Personīga ziņo, ka Arčers par radušos situāciju zina. Saviem darbiniekiem uzņēmums aizdevis naudu, lai viņi varētu segt saistības pret norvēģu VID. Bet tiem, kas pie viņiem vairs nestrādā, galā jātiek pašiem.
«Pagāja kaut kādas pāris nedēļas un tad bijušais darba kolēģis zvana, ka viņiem firma ir izsniegusi kredītlīniju, lai varētu samaksāt tos nodokļus. Bet tie, kas ir aizgājuši, tiem jātiek pašiem galā,» skaidro bijušais Arčers darbinieks Horsts.
Arčers raidījumam atzīst, ka patiešām palaiduši garām starptautiskajās konvencijās rakstīto par to, ka pēc 183. dienas Norvēģijā jādibina Arčers pārstāvniecība un nodokļi jāmaksā vairs ne Latvijai, bet Norvēģijai. Uzskatījuši, ka par katru būvniecības objektu (kopā tie bijuši četri) norvēģi atskaiti par darba dienu skaitu sāk no sākuma. Bet tā izrādījusies kļūda. Tagad esošos darbiniekus sola atbalstīt, bet bijušajiem palīdzēt nevar, jo to, pēc arčers teiktā, neļaujot likums.
Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts sūdzējušies Valsts darba inspekcijai. Tā lietu pārsūtījusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur ķīlnieku lomā nonākušajiem strādniekiem iesaka naudu samaksāt un gaidīt.
«Šajā gadījumā baidos, ka vienīgā izeja būs vienīgi tāda, ka šiem cilvēkiem Norvēģijā šis nodoklis ir jāsamaksā un jāiesniedz Latvijas valsts ieņēmumu dienestā attiecīgā gada ienākumu deklarācija caur kuru viņi varēs to Latvijas samaksāto nodokli atgūt,» norāda VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.
Atbildot uz jautājumu, ko darīt, ja cilvēkiem nav iespējams šo naudu papildus kaut kādā veidā savākt un dabūt, lai viņi var norēķināties par šīm darba devēja kļūdas dēļ radušajām saistībām pret Norvēģijas VID, Pelēkā atbild: «Nu šinī gadījumā Latvijas VID nekā nevarēs līdzēt, jo kā jau es teicu, lai atgūtu to samaksāto nodokli, kas šajā gadījumā ir tā kā dubultā aplikšana izveidojusies, mums ir vajadzīgs apliecinājums no Norvēģijas, ka tur nodoklis ir samaksāts.»
VID gan brīnās, ka Arčers šo likuma normu it kā palidis garām, jo tā nav unikāla Norvēģijas specifika, bet ir spēkā gandrīz visā Eiropā.
«Pilnīgi subjektīvi gribētu teikt, ka darba devējam tomēr būtu jābūt atbildīgākam tieši tāpēc, ka tur strādā tomēr vairāk augstāk kvalificēti speciālisti, kuriem tai informācijai būtu jābūt,» norāda Pelēkā.
Nekā personīga ziņo, ka bijušiem firmas darbiniekiem līdz 12.decembrim jānorēķinās ar Norvēģijas ieņēmumu dienestu un jācer, ka nākamā gada laikā no radiem un draugiem aizņemto naudu no Latvijas VID izdosies atgūt.
