Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Noslēdzoties konkursam, darbu sācis Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis arhitektu birojos ASV un Ķīnā.

P.Ratas ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, bet maģistra grādu arhitektūrā – Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā ASV. Strādājis starptautiskos arhitektu birojos Ņujorkā, turpinājis karjeru Ķīnā – Šeņdžeņā un Šanhajā. P.Ratas piedalījies daudzos realizētos projektos dažādās ASV un Ķīnas pilsētās.

“P.Ratas ir apjomīga starptautiskā pieredze arhitektūrā un liela mēroga projektu īstenošanā, kā arī plašs redzējums par pilsētu, tās tēlu, vērtībām un publisko telpu un ambīcijas radīt taustāmu rezonansi pilsētas attīstībā un būvniecībā. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šobrīd Pilsētas arhitekta biroja kodolu veido augstas raudzes pieredzes bagāti profesionāļi – būtiskākais priekšnoteikums, lai veidotu kvalitatīvu, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu pilsētvidi,” atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pasaulē lielākās un svarīgākās pilsētas ne vienmēr ir labākās vietas, kur dzīvot. Tādi faktori kā augsts noziedzības līmenis vai satiksmes noslogotība var pasliktināt dzīves kvalitāti. Tātad, kuras ir labākās pilsētas pasaulē, kurās dzīvot?

CNBC izveidojis 15 pasaulē labāko pilsētu sarakstu. Tā pamatā ir konsultāciju uzņēmuma Mercer šā gada dzīves kvalitātes pētījums.

1. Vīne, Austrija

Iedzīvotāju skaits: 1,7 miljoni

Vīne ir viena no trim galvaspilsētām, kas ierindojusies Top 10.

Raugoties no iedzīvotāju skaita, tā ir lielākā pilsēta Austrijā. Tā ir arī valsts kultūras, ekonomikas un politikas centrs. Vīne ieņem pirmo vietu pasaulē kā konferenču galamērķis un katru gadu piesaista lielu tūristu skaitu.

Labākās idejas Rumbulas attīstībai konkursā Europan 10 piedāvājuši jaunie arhitekti no Itālijas.

Konkursā tika izvērtētas 25 Rumbulas attīstības idejas. Darbus vērtēja starptautiska ekspertu žūrija, kurā bija eksperti no Latvijas, Igaunijas, Austrijas, Spānijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Tā lēma, ka piešķiramas būtu divas otrās godalgas un divas veicināšanas balvas. Trīs no tām tikušas itāliešiem, bet viena — jauno arhitektu grupai no Spānijas.

Otro godalgu ieguva Paolo Joti (Paolo Iotti) un Marko Pavarani (Marco Pavarani) vadībā tapušais projekts, kurā izmantoti pilsētvides struktūras šūnveida elementi, kas nodrošina lielu elastību un pielāgošanās spēju. Projektā ir labs publisko ārtelpu izvietojums un apbūves atšķirīgais mērogs veido siluetu, kas rada spēcīgu vietas identitāti. Projekta trūkumi — apbūve vairāk atgādina mikrorajonu, nevis pilsētas daļu.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Pilsētu ar augstāko dzīves līmenī saraksta pirmo vietu nav pametusi Austrijas galvaspilsēta Vīne. Tāpat TOP 5 sarakstā atrodamas arī Ziemeļamerikas un Jaunzēlandes pilsētas.

Kuras ir dzīvošanai vislabākās pilsētas pasaulē, aplūkojiet augstāk galerijā

Mercer pētnieks Sladžins Paraktails (Slagin Parakatil) atzīst, ka dzīves līmenis Eiropas pilsētās kopumā ir augstāks nekā citos pasaules reģionos. Zemākais novērtējums no visām pilsētām Eiropā ir Tbilisi, Gruzijas galvaspilsētai. Pilnu sarakstu ar Eiropā viszemāk vērtētajām pilsētām arī varat aplūkot zemāk.

Savukārt labāko Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas pilsētu sarakstā dominē pilsētas Kanādā. Tikmēr Āzijā līdere ir Singapūra, kas kopējā pasaules pilsētu novērtējumā ierindojas 25. vietā. Singapūrai seko četras Japānas pilsētas – Tokija (43. vietā), Kobe (47. vietā), Jokohama (49. vietā), Osaka (57. vietā).

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Ar mērķi piesaistīt kompānijas Google uzmanību Topekas - ASV Kanzasas štata galvaspilsētas - vadība uz laiku nolēma mainīt pilsētas nosaukumu, pārdēvējot to par Google. Kā izrādījies, tas nav līdzējis.

Lēmums mainīt Topekas nosaukumu tika pieņemts pilsētas domes sēdē un tas paredzēja, ka pilsēta šādu nosaukumu iegūst uz vienu mēnesi. Šim pilsētas vadības solim bija pamatojums: Google bija paziņojusi par plāniem būvēt vairākus superātrus platjoslas tīklus Amerikas pilsētās, taču, kuras pilsētas piedalīsies eksperimentā, vēl nebija noteikts. Pilsētas nosaukuma maiņa bija mēra centieni piesaistīt Google uzmanību savai pilsētai. Līdz ar nosaukuma maiņu viņš pilsētu jau pasludināja par šķiedru optikas galvaspilsētu.

Acīmredzot, tas nebija pietiekami, jo meklēšanas gigants tikko paziņojis, ka tas izvēlējies Topekai kaimiņos esošo Kanzassitiju. Šī pilsēta atrodas vien 60 jūdzes uz austrumiem no Topekas.

Iedzīvotājiem vislabvēlīgākā pasaules pilsēta ir Melburna, kas gāzusi no šī troņa ilggadīgo uzvarētāju Vankūveru, liecina The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākais pētījums.

EIU ir sarindojusi 140 pasaules pilsētas, vadoties pēc stabilitātes un drošības, veselības aprūpes, kultūras un vides, kā arī infrastruktūras un izglītības.

Gandrīz desmitgadi saraksta virsotnē atradās Vankūvera, taču šogad tā ierindojusies trešajā vietā aiz Austrijas galvaspilsētas Vīnes.

Pirmajā desmitniekā nonākušas vairākas Austrālijas pilsētas - Sidneja sestajā vietā, bet Pērta un Adelaida dala astoto vietu.

Arī citas Kanādas pilsētas indeksā augsti novērtētas, Toronto un Kalgari ieņemot attiecīgi ceturto un piekto vietu.

Somijas galvaspilsēta Helsinki ierindojas septītajā vietā, bet desmitnieku noslēdz Jaunzēlandes pilsēta Oklenda.

Pirmo reizi kopš krīzes sākuma Rīgas centrā ir manāmas atdzīvošanās pazīmes komercplatību tirgū, informē kompānija Nira fonds.

Aktivitāte pēdējos trīs mēnešos ir dubultojusies, mainās tirdzniecības ielu izskats. Tās aizpilda veikali, kuru mērķauditorija ir masu pircējs. Parādās aizvien vairāk lētu apģērbu un apavu veikalu, sabiedrisku ēdināšanas iestāžu ar «demokrātiskām» cenām un pārtikas veikalu. Ievērojami ir samazinājies brīvo platību skaits.

Labākās un līdz ar to arī populārākās tirdzniecības ielas ir tās, kas ietilpst nosacītā ielu kvadrātā, ko veidot Brīvības, Čaka, Tallinas un 13. novembra krastmala (ietverot Vecrīgu). Pašlaik tur no vairākiem simtiem tirdzniecības telpu brīvas ir aptuveni 30. No šobrīd brīvām telpām daudzas ir lielākas par 250 kvadrātmetriem — tās tiek uzskatītas par mazāk likvīdu platību. Vakanto telpu starpā ir arī tādas, kuru īpašniekiem pagaidām ir nesamērīgi augstas gaidas un cerības attiecībā uz iespējamo nomas maksu.

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un tā pati persona varēs būt apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Par to, kā ir labāk, ierobežots vai neierobežots amata ieņemšanas laiks, plaši tiek diskutēts ne tikai tiesu sistēmā, bet arī izglītības, medicīnas un valsts pārvaldes jomā kopumā. Vieni iestājas pret mākslīgi noteiktiem termiņiem, citi meklē veidus, kā garantēt jaunu cilvēku ieplūšanu pārvaldē, vēl citi – uzsver, ka mums jādara tā, kā tiek darīts citviet Eiropā.

Vai valsts jāvada kā liels uzņēmums?

Patiesībā uz labās prakses piemēriem Vācijā, Francijā u.c. Eiropā mēs atsaucamies ļoti bieži, gan runājot par valsts ekonomikas attīstību, gan tiesu sistēmu un sociālajām garantijām. Tiecoties salīdzināt Latviju ar Franciju vai Vāciju, mēs neņemam vērā faktu, ka, piemēram, Francijā daudziem valstu un valdības vadītājiem ir augstākā izglītība valsts administrācijas jomā, absolvēta Nacionālā administrācijas skola (Ecole nationale administration), kurā gatavo politiķus un ierēdņus, lai viņi kļūtu par spēcīgiem administratoriem. Līdzīga augstākās izglītības iestāde visu līmeņu ierēdņiem ir arī Vācijā. Latvijā mūs savulaik aicināja vadīties pēc principa «valsts jāvada kā liels uzņēmums» – tā tika teicis gan viens no Latvijas premjeriem Andris Šķēle, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Somijas Aalto universitātes uzņēmējdarbības atbalsta centrs Aalto Venture Garage (AVG) uzsāk savu ceturto un lielāko jauno uzņēmēju atbalstīšanas programmu Ziemeļvalstīs un Baltijā. Programmas nosaukums ir Startup Sauna un 15. aprīlī tā viesosies Rīgā.

Startup Sauna mērķis ir atbalstīt Baltijas jūras reģiona labākās jauno uzņēmēju idejas. Projekta ietvaros, vairākās Baltijas jūras reģiona pilsētās, jaunie uzņēmēji varēs prezentēt savas idejas un labākās komandas, maija sākumā, tiks uzaicinātas uz «garāžas» 6 nedēļu intensīvo apmācību.

«Mēs meklējam daudzsološus un ambiciozus cilvēkus, kuriem vajag tikai mazu grūdienu, lai to idejas kļūtu veiksmīgas,» stāsta Juha Rouhonena AVG pārstāve. ««Garāža» ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu uzņēmēju centrs, tāpēc mēs atbalstam arī uzņēmējdarbības uzsācējus ārpus Helsinkiem - gan krievus, gan zviedrus, igauņus un latviešus ».

Nav noslēpums, ka tuvošanās zaļajam kursam ir arī biznesa iespēja, piemēram, Igaunijā to veiksmīgi izmanto bezpilota automašīnu izstrādātāji, kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, aprites ekonomikas veicinātāji u.tml. Arvien lielāku popularitāti gūst jauuzņēmumi, kas izstrādā videi draudzīgus finanšu instrumentus, ar kuru palīdzību samazināt oglekļa dioksīda emisijas vidē un nodrošināt oglekļa kredītu tirdzniecību.

Drīzumā vides, sociālie un pārvaldības ziņojumi jeb ESG (environmental, social and governance) kļūs obligāti visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieki un kuri tiek kotēti biržā. Pārejas posms noteikts līdz 2026. gadam. Tas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu būs nepieciešamais “zaļais pavērsiens”, lai saņemtu finansējumu no bankām vai saglabātu tirgus daļu un reputāciju. Lai gan šobrīd daudzi to uzskata par papildus priekšrocību, patiesībā videi draudzīgi biroji, oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, aprites ekonomikas veicināšana, viedo biznesa centru veidošana un līdzīgas aktivitātes ir jaunais normālais, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas apkaimes iedzīvotājiem un pilsētām kopumā.

Rīgas domes Prezidiju zālē trešdien, 16.decembrī notiks Rīgas domes un biedrības Latvijas karogs kopīgi rīkotā sanāksme, kurā lems par 60 metru augsta monumentāla Latvijas karoga izbūvi Rīgā, informē Rīgas dome.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kura ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā, iecerēts valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu reģionu centros, izvietot monumentālus Latvijas karogus.

Projekta realizācijā galvenokārt tiek iesaistīta sabiedrība, kā arī eksperti, atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, aicinot atlasīt labākās un piemērotākās vietas karogu izvietošanai gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Sanāksmi vadīs Rīgas domes vadība, tajā piedalīsies arī iesaistīto jomu Rīgas pašvaldības pārstāvji – Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, kā arī pārstāvji no Rīgas pilsētas pieminekļu padomes un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas.

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.

Meklējumi bebru problēmas risināšanai Rīgas pilsētas kanālā ieinteresējuši arī ārzemniekus, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS).

Rīgas pašvaldība izsludināja konkursu bebru problēmas risināšanai pilsētas kanālā. Pieteikumus konkursā varēs iesniegt līdz 6.septembrim.

Kļaviņš pastāstīja, ka konkursā saņemts daudz ideju, turklāt vairāki pieteikumi esot arī no ārzemēm - ASV, Lielbritānijas un Somijas.

Konkursa uzvarētājam paredzēta 300 latu liela balva, otrās vietas ieguvējs saņems 200 latus, bet trešās vietas ieguvējam pienāksies 100 lati.

Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, un pretendenti var iesniegt vairākas idejas. Priekšlikumi jāiesniedz rakstiskā veidā - ir jābūt idejas aprakstam, nepieciešamības gadījumā var papildināt ar attēliem, skicēm un citiem materiāliem. Jābūt arī aptuvenam izmaksu aprēķinam.

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Valmieras pilsētas pašvaldība izsludinājusi atklātu metu konkursu Valmieras Kultūras centra ēkas pārbūvei, informē pašvaldība.

Metu konkurss izsludināts ar mērķi iegūt piemērotāko risinājumu Valmieras Kultūras centra ēkas pārbūvei, izveidojot to kā daudzfunkcionālu, modernu, starpnozaru kultūras iestādi, kā arī radīt sakārtotu pilsētas centrālo kultūras iestādi, padarot to pievilcīgu un inovatīvu ēku arhitektūrā.

Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners skaidro, ka Valmieras Kultūras centra ēka ir atklāta 1966.gadā. Laika gaitā ēkai ir veikti dažādi remontdarbi gan energoefektivitātes paaugstināšanas, gan telpu uzturēšanas nolūkā. Tomēr līdzšinējās telpas šobrīd nav piemērotas, lai atrisinātu visas vajadzības. Trūkst telpu gan kamermūzikas formāta pasākumu norisei, gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbības nodrošināšanai. Svarīgākais, ko centrs sagaida no metu konkursa dalībniekiem - vizuāli un arhitektoniski jauns risinājums esošajai Kultūras centra ēkai.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.